latvijasradio.lsm.lv - RSS

Saruna, abpusēja iedvesmošanās un sievišķīgs spēks raksturo Annas Egles un Ievas Putniņas kopīgo izstādi „Spēkstacija”. Abas autores vieno ilgstoša radošā draudzība, lai arī katra strādā savā medijā - Ieva Putniņa darbojas glezniecībā, bet Anna Egle tēlniecībā, izstādes darbi veido dialogu.

Šī ir Annas Egles līdz šim vērienīgākā, bet Ievas Putniņas pirmā darbu skate kim? Laikmetīgās mākslas centrā. Ieva Putniņa ir Vijas Celmiņas fonda pirmās stipendijas ieguvēja. 

Annas Egles un Ievas Putniņas duo izstāde „Spēkstacija” kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma līdz 1.martam.

Pasaulē, ko esam radījuši, ir ļoti maz empātijas, un tieši tāpēc māksla mums pašlaik ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk – tā saka ukraiņu kinorežisore Oļha Žurba, kuras poētiski skaistā un vienlaikus satricinošā dokumentālā filma „Lēni degošās zemes dziesmas” fiksē, kā mainās Ukrainas iedzīvotāju dzīve pirmajos divos Krievijas pilna mēroga kara gados.

Kultūras rondo saruna ar ukraiņu dokumentālisti Oļhu Žurbu.

Ukraiņu jaunās paaudzes režisores Oļhas Žurbas dokumentālā filma „Lēni degošās zemes dziesmas” kopš pirmizrādes Venēcijas kinofestivālā un uzvaras Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā ir satricinājusi daudzus. Skaudrais un smeldzīgi poētiskais darbs fiksē kara iesūkšanos ukraiņu ikdienā.

„Dokumentālā kino lielā nozīme ir spējā būt cilvēcības pusē,” saka Oļha Žurba. „Tajā nelielajā cilvēcības daļā, kas pasaulē vēl ir palikusi.”

Oļhu tikāmies Berlīnē, kur „Lēni degošās zemes dziesmas” bija nominēta Eiropas Kinoakadēmijas balvai kā gada labākā dokumentālā filma.

Oļhas Žurbas dokumentālo filmu „Lēni degošās zemes dziesmas” pašlaik varat noskatīties arī sabiedriskā medija vietnē „Replay.lv”. Bet raidījuma „Brīvības bulvāris” arhīvā pieejama arī vērtīga saruna ar filmas producenti Darju Baselu.

Kultūras rondo jauna rubrika! Kultūras žurnālistu personīgas pārdomas par redzētajām izrādēm un grāmatām, arī ikdienas dzīves vērojumi, kas palikuši ārpus sagatavoto sižetu rāmjiem. Šoreiz Andas Buševicas pārdomas par Olgas Tokarčukas romānu „Stum savu arklu pār mirušo kauliem” un holandiešu režisores Olu Mafālani iestudēto izrādi “Dzen savu arklu pār mirušo kauliem” Dailes teātrī.

Cilvēku migrācija uz pasaules lielajām pilsētām un metropolēm rada jautājumu - cik šaurs ir par šauru, lai dažādi cilvēki spētu mierīgi sadzīvot līdzās, bet pilsētas iestādes varētu nodrošināt drošību un sakārtotību? Ko pieprasa mūsu labsajūta un labklājība un kā to sniegt pārapdzīvotībā? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Māris Bērziņš un pilsētplānotājs, atvērto inovāciju kustības "VEFRESH" izpilddirektors Viesturs Celmiņš.

Senu koka ēku sienas "apdzīvo" ķērpji

Ķērpju eksistence uz senu koka ēku sienām ir fantastisks piemērs dabas un cilvēka mijiedarbībai un nekaitīgai līdzās pastāvēšanai. Tā  interneta vietnē "kerpji.lv" raksta šīs vietnes autore, dabas eksperte Renāte Kaupuža. 2025. gadā Renāte laida klajā  informatīvu bukletu par šo organismu specifisko dzīves vietu - seniem koka namiem. Bet pirms lūkojam sīkāk par šīm ķērpju mājvietām, Renāte Kaupuža atgādina, kas tad īsti par radījumu ir ķērpis.

Senas koka ēkas patīk dzelteniem pulverveida, tumšiem kā krustnagliņas, pelēkiem punainiem, zaļiem un vēl citu veidu un krāsu ķērpjiem.

Ķērpis senai mājai nekaitē, tas ir kā savdabīga dekorācija un pie tam  apveltīts ar ļoti skanīgiem un poētiskiem vārdiem - dzeltenspožie zeltmilti, kas tieši tā arī izskatās, it kā Saulesmeitas uz māju sienām būtu bagātīgi pūderi izšķaidījušas, tad vēl slotgalviņu mikrokalīcija, zaļganā henotēka, Vairākas no šīm ķērpju sugām ir īpaši retas un aizsargājamas, skaidro Renāte Kaupuža.

--

Ornitologs un Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus stāsta par kraukli.

"Krauklis ir viens no tiem putniem, kam balsi var dzirdēt jau viņa nosaukumā. Krauklis krauc, nevis ķērc kā vārna," ar kraukli iepazīstina ornitologs un Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

"Krauklis ir pretrunu pilns putns. Krauklis ir dziedātājputns, bet krauklis mums īsti nesaistās ar putniem, kas ir dziedoši. Viņa dziedātājputnu daba parāda tas, ka viņam ir ļoti daudzveidīgi saucieni, lai gan nevienu no tiem mēs īsti nesauktu par dziesmu. Zinātnieki ir izpētījuši, ka kraukļiem ir arī zināmi dialekti tajos saucienos. Dialekti veidojas no tā, ka putni iemācās balsi no citiem putniem. Un šī mācīšanās ir viena no dziedātājputnu īpatnībām," skaidro Viesturs Ķerus.

Krauklis ir lielākais no Latvijas zvirbuļveidīgajiem putniem, spārnu izpletums viņam varbūt pat 1,3 metrus plats. 

"Krauklis ir viens no tiem, kas ligzdo agri, jau februārī viņiem varbūt olas ligzdās, un tad viņš arī mēģina muzicēt un visādu akrobātiku taisu kopā ar mātīti," stāsta Viesturs Ķerus.

"Jāņem vērā arī, ka krauklis, kā jau vārnu dzimtas putnam pieklājas, ir inteliģents putns. Ar inteliģentiem radījumiem ir tā, ka reizēm tam, ko viņi dara, nekāda īpaša iemesla nav. Ja vienkāršāks radījums, viņš dara tikai to, ko ir vērts darīt. Bet, kā zinām, inteliģence reizēm izpaužas arī kā vienkārši izklaidēšana," bilst Viesturs Ķerus.

"No vienas puses, krauklis varētu būt "sliktais". Tāpēc, ka viņš ir melns un ar nedraudzīgu balsi. Turklāt viņš vēl ēda arī visādus mazus dzīvnieciņus. Viņš ir viens no tipiskiem ligzdu postītājiem, arī aizsargājamu putnu ligzdu postītājiem. Viņš var izēst melno stārķu olas vai jūras ērgļu olas. Varētu domāt, ka krauklis ir kaitnieks. Un reizēm liekas: kāpēc viņu Latvijā nevar nevar medīt? Tāpēc, ka esam Eiropas Savienībā un mūsu Eiropas Savienības kaimiņiem skandināviem krauklis ir svēts putns," atzīst Viesturs Ķerus. "Tajā pašā laikā krauklis arī palīdz daudziem ligzdot, arī aizsargājamiem putniem. Tāpēc ka kraukļa ligzdas izmanto arī citi putni."

Krauklis ēd ne tikai mazus, pūkainus dzīvnieciņus, bet krauklis ir visēdājs, tas nozīmē, ka ēd arī maitas. Krauklis rūpējas, lai beigti dzīvnieki nepaliek ilgi mežā mētājamies.

Ir tikai deviņas piktogrammas, kas atrodamas uz sadzīves ķīmijas iepakojuma un signalizē pircējam par tajā esošās vielas vai maisījuma kaitīgumu, bet dažādu produktu - tūkstošiem. Par sadzīves ķīmijas kaitīgumu un nekaitīgumu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Ekodizaina kompetences centrs eksperte Ilze Neimane un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Inese Mārtiņsone.

Eiropas Savienības Literatūras balvas (2011) laureātei rakstniecei un filoloģijas doktorei Ingai Žoludei romāns "Tēvs" ir vienpadsmitā prozas grāmata.

Zinām viņu arī kā radošās rakstīšanas kursu pasniedzēju. Apbalvojumus autore saņēmusi par romānu "Sarkanie bērni" un "Vendenes lotospuķe". "Tēvs" atklāj autores dzimtas notikumus, kur tik svarīgas ir "lielās" vēstures notikumi un norises. Rakstnieci uz plašāku sarunu aicinājusi Liega Piešiņa.

Jau otro gadu Latvijā strādā jauna dīzeļautomašīnu atgāzu pārbaudes sistēma, kas precīzāk nosaka to, vai automašīnas atgāzes atbilst prasībām. Ja pērn sistēma darbojās pārejas režīmā un nepilnību gadījumā tehnisko apskati tik un tā varēja iziet, tad šogad gan atlaides netiks dotas un, ja tiks fiksēts defekts, mašīnu nāksies remontēt. 

Jaunā dīzeļu atgāzu pārbaude tehniskajā apskatē notiek saudzīgāk nekā iepriekš – mērinstrumenta zonde tiek ievietota auto izpūtējā un viss mērījums notiek brīvgaitas apgriezienos. Šī jaunā pārbaude mērā daļiņu skaitu uz kubikcentimetru gaisa, bet tā attiecas tikai uz tām ar dīzeļmotoru aprīkotajām mašīnām, kas reģistrētas no 2013. gada 1. janvāra. Vecākiem auto pārbaudes notiek tāpat kā līdz šim. Ceļu satiksmes un drošības direkcijas tehniskās apskates uzraudzības daļas vadītājs Ainārs Āboliņš norāda, ka pārbaudēs Latvija nebūt nav izvēlējusies stingrākās iespējamās normas.

Lēta darbaspēka ievešana lielos apjomos Latvijas ekonomikai nekādu labumu nesniedz, bet tieši pretēji – darbinieki, kas neprot valsts valodu un strādā mazapmaksātus darbus, palielina drošības riskus. To intervijā Latvijas Radio apgalvoja opozīcijā strādājošās Nacionālās apvienības līdere Ilze Indriksone.

28. janvāra vakarā Rīgā pretī Ministru kabinetam notiks Nacionālās apvienības jaunatnes organizācijas pikets pret migrantu kvotām. Tomēr Indriksone nesniedza skaidru atbildi, kā bez migrantiem nodrošināt trūkstošo darbaspēku.

Skaistuma klātbūtnē mēs maināmies uz labu, gribam to vai nē – ir pārliecināta māksliniece Aiga Kalniņa. Skaistums ir klātesošs arī viņas darbos, kam viņa iedvesmojas no dažādām dzīves situācijām, dabas motīviem, bet visvairāk no ziediem. Lilijas, orhidejas, rozes un citas puķes ir arī viņas jaunās izstādes galvenās varones.

Izstādei dots nosaukums ”Mūžīgais pavasaris Nr.3. Mīlestība pāri visam”, un tā tikko sākusi ceļu pie skatītājiem mākslas telpā ”Aminori”. 

Jau sākot ar pirmo izstādi, māksliniece Aiga Kalniņa izlēma, ka visas viņas izstādes vienos nosaukums ”Mūžīgais pavasaris”, klāt viņa liks tikai kārtas numuru un tēmas pieteikumu. Tāpēc arī viņas trešā izstāde saucas ”Mūžīgais pavasaris Nr.3. Mīlestība pāri visam”.

Jēdzienā ”mūžīgais pavasaris” viņa ietver domu, ka katra jauna izstāde ir kā jauna atdzimšana, kā jauna pakāpe cilvēka garīgajā izaugsmē.

Gleznošana Aigai Kalniņai ir neatņemama dzīves daļa, tomēr to viņai šobrīd ne tik viegli savienot ar sadzīvi, jo Aiga ir piecu bērnu māmiņa, tāpēc izstādes darbos daudz pārdomu par sievietes spēku un trauslumu, par viņas kā mātes un viņas kā mākslinieces misiju. Par šīm tēmām autore runā caur dabas un ziedu motīviem, kas viņai ir viens no lielajiem spēcinājuma avotiem.

Aigas Kalniņas gleznotie ziedi ir koši un dzīvības pilni, tie gleznoti brīvi, atraisīti, ar dekoratīvu kompozīciju. Daļā gleznu ziedi redzami saspēlē ar mākslinieces pašportretiem, kam bieži vien ierosme bijusi kāda konkrēta piedzīvota situācija.

Aigas Kalniņas pašportreti veidoti ar vieglu, tīru līniju, atstājot baltu, neiekrāsotu fonu – kā atvērtu telpu skatītāja interpretācijai. Kā spēcīgu pieteikumu izstādi raksturo ”Aminori” izstāžu projektu vadītāja Elga Grīnvalde.