latvijasradio.lsm.lv - RSS

Raidījumā reportāža no Dundagas pils, kur atklāta Ilzes Raudiņas gleznu izstāde. Saruna par to kā daba iedvesmo gleznot, kā smelties iedvesmu, mieru un spēku dabā un transformēt to gleznās.

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Latvijas un vairāku citu Eiropas valstu aizsardzības investīcijas plānus. Latvija varēs saņemt aptuveni 3,5 miljardu eiro lielu aizdevumu savas drošības stiprināšanai. 

Klimata un enerģētikas ministrija un Latvijas Pašvaldību savienība aicina siltumapgādes uzņēmumus rast iespēju janvāra rēķiniem piemērot atlikto maksājumu.

Tiekoties ar Starptautiskā Valūtas Fonda delegācijas pārstāvjiem Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) atkārtoti apliecinājis, ka nav plānots izmaksāt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus.

Vairs nav iespējams atrisināt situāciju ar darbinieku deficītu Valsts policijā vien ceļot viņiem algas, izriet no Valsts kontroles revīzijas secinājumiem.

Vairs nav iespējams atrisināt situāciju ar darbinieku deficītu Valsts policijā vien ceļot viņiem algas, izriet no Valsts kontroles revīzijas secinājumiem. Ir jāuzlabo cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana, kā arī jāturpina izdienas pensiju sistēmas reformas, norāda institūcija.

Situācijas uzlabošanai Valsts kontrole policijai sniegusi vairākus ieteikumus, un tos solīja ņemt vērā gan Iekšlietu ministrija, gan Valsts policija, vienlaikus norādot uz papildus finansējuma nepieciešamību. 

Galvenais Valsts kontroles revīzijas secinājums - algas vairs nav galvenais iemesls, kāpēc trūkst policistu. Valsts policijas algu fonds ir sasniedzis gandrīz 200 miljonus eiro, tā palielināšanai piešķirti vairāk nekā 80 miljoni, un policistu atalgojums ir pieaudzis vidēji par 78%. Vienlaikus, pēdējos piecos gados policijas darbinieku skaits ir samazinājies par vairāk nekā 1000 cilvēkiem, un 25% amata vietu paliek neaizpildītas. Tiesa, pēdējos gados tendence ir izlīdzinājusies, un pagājušo gadu pat izdevās noslēgt ar pozitīvo radītāju – dienestā pieņemti par 73 darbiniekiem vairāk, nekā to pametuši.

Viena no būtiskākām problēmām, kas ietekmē darbinieku trūkumu policijā ir pārslodze. Daļēji to varētu risināt brīvprātīgo policijas palīgu piesaistīšana. Tāda programma darbojās Igaunijā, kur šādu brīvprātīgo skaits sasniedz pat 2000 cilvēku. Par brīvprātīgā policijas palīga statusa ieviešanu pagājušvasar Iekšlietu ministrija jau vienojās ar Valsts policijas vadību, bet tam, protams, nepieciešams arī papildus finansējums.

Pieaugot apkures rēķiniem, valsts meklēs papildu finansējumu trūcīgo iedzīvotāju dzīvokļu pabalstiem, tā vienojušās Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Savukārt siltumapgādes uzņēmumus aicina rast iespēju janvāra rēķiniem piemērot atlikto maksājumu. Nozares asociācija norādīja, ka uzņēmumi šo jautājumu risinās.

Janvārī līdz ar noturīgo salu ir būtiski pieaudzis enerģijas patēriņš, tostarp vairāk tiek patērēta malka, granulas, gāze, elektroenerģija un siltumenerģija. Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš norādīja, ka patlaban nav krīzes situācija, bet, tiekoties ar KEM, puses vienojušās, ka gadījumā, ja trūcīgo un maznodrošināto iedzīvotāju pieprasījums pēc mājokļu pabalsta pieaugs, valsts tam meklēs papildu finansējumu.

"Ja turpināsies šis apkures patēriņa pieaugums, tad valsts izskatīs iespējas palīdzēt, un tas nozīmē garantēt trūcīgiem cilvēkiem dzīvokļu pabalstu, jo līdz šim šī dzīvokļa pabalsta apjoms starp valsti un pašvaldībām ir 30 % un 70 %. Mums ir vienošanās, ka, ja turpināsies aukstais laiks un siltumapgādes apjomi pieaugs, tad valsts izlīdzēs un nāks palīgā, lai pašvaldības varētu ilgtspējīgi nodrošināt palīdzību, pabalstu sniegšanā trūcīgiem cilvēkiem. Tā kā tad tā proporcija varētu būt tajos aukstajos mēnešos, ka valsts daļa pieaugtu uz 50 %. Tas nozīmē to, ka tiem cilvēkiem garantēti šis atbalsts būs," norādīja LPS pārstāvis.

Decembrī šo mājokļa pabalstu kopumā 2,8 miljonu eiro apmērā saņēma 55 tūkstoši iedzīvotāju, savukārt pērn janvārī šī summa bija 4,2 miljoni. Gaidāms, ka šogad pieaugums būs krietni lielāks, tādēļ nepieciešams papildu finansējums, skaidroja Salmiņš.

Tāpat ministrija un pašvaldības aicinās siltumapgādes uzņēmumus rast iespēju janvāra rēķiniem piemērot atlikto maksājumu.

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš lēsa, ka vidēji valstī siltuma patēriņš janvārī pieaugs par ap 40-50 % salīdzinot ar decembri un arī maksājumi pieaugs līdzīgā apmērā. Vienlaikus asociācija gan vērtēja, ka nesaskarsies ar būtiskām klientu maksātspējas problēmām.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar vēsturnieci, Helsinku universitātes pētnieci Unu Bergmani par jauno nenoteiktību pasaules politikā, ASV un Eiropas attiecībām, lielvaru noteikto dienaskārtību un mazo un vidējā lieluma valstu stratēģiju ietekmēt to.

Pasaules kārtība mainās. Mēs dzīvojam jaunā, multipolārā pasaulē. ASV prezidents Tramps teica runu Pasaules ekonomikas forumā Davosā, kur pilnībā atklājās plaisa starp prezidentu Trampu un Eiropu, kad viņš pauda savu nicinājumu pret Eiropas imigrācijas politiku, tās noteikumiem un stingro nevēlēšanos atdot viņam Grenlandi, kuru, kā viņš uzstāj, Amerikai jāiegūst savā īpašumā. Katastrofa Davosā izpalika, un Eiropa it kā var atkal uzelpot. Taču ASV prezidenta draudi ir atstājuši iespaidu. 

Nākamajā dienā Eiropas līderi pulcējās uz ārkārtas tikšanos Briselē, un Eiropa cīnās ar mainītu realitāti pēc gadu desmitiem, kad tā paļāvās uz stabilām attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm gan tirdzniecības, gan drošības jomā. 

Saruna par šo jauno nenoteiktību ar vēsturnieci un Helsinku universitātes pētnieci Unu Bergmani.

Jūs esat pētījusi laikmetu, ko sauc par aukstā kara beigām, savu pētījumu priekšmetu apzīmējot kā tā laika jauno nenoteiktību, kas bija 80. gadu beigas un 90. gadu sākums. Tas bija laiks, kad beidzās aukstais karš. Fukujama toreiz runāja par vēstures beigām. Šobrīd Davosas ekonomikas forums un ģeopolitiskās reālijas arī iezīmē līdzīgu noti, ka ir sācies jauns laikmets, un kaut kas ir beidzies. Trampa komentāri visas dienas garumā Davosā tika uztverti - cik maz kopīga tagad ir Amerikai un Eiropai, kas ilgu laiku bija visciešākie sabiedrotie. Kā jūs redzat, kas ir tas jaunais laikmets, par kuru saka, ka tas jau ir sācies, un kāds laikmets ir beidzies?

Una Bergmane: Ļoti grūti pateikt, kāds būs jaunais laikmets, jo tas šobrīd veidojas. Tas, ka mēs sākām dzīvot citā pasaulē, tas ir pilnīgi skaidrs. Šis arī ir pārmaiņu laiks, tāpat kā tas laiks, par kuru es rakstīju, 80. gadu beigas, 90. gadu sākums. Bet tā būtiskā atšķirība priekš Latvijas un priekš Eiropas kopumā ir tā, ka 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā pārmaiņas notika, mēs varam teikt, mūsu pretinieku nometnē - Padomju Savienībā. Un tās pārmaiņas bija pozitīvas. "Perestroika" kopumā bija ļoti pozitīvs process, pat ja viņš nesniedza Baltijas valstij visu to, ko mēs vēlējāmies.

Tagad mēs piedzīvojam lielas pārmaiņas mūsu līdzšinējā sabiedrotā nometnē. Tās ir negatīvas gan tās iekšpolitiskās dinamikas dēļ, kas notiek ar ļoti autoritārām, vardarbīgām tendencēm pret ASV iedzīvotājiem. Tās ir arī negatīvas, jo mainās ASV prioritātes, kādas tās ir bijušas kopš Otrā pasaules kara. Eiropā vairs netiek pilnībā uzskatīta par sabiedroto, par ko liecina draudi Grenlandei.

[Arī viņu ārpolitikas koncepcija]

Par to liecina arī lielākās pārmaiņas. Ne tikai tas, ka Eiropa vairs nav tuvākais un labākais sabiedrotais, bet Eiropa tiek raksturota teju kā ienaidnieks vai sacensību objekts. Bet Krievija jaunajā ar ASV ārpolitikas skatījumā vairs nav drauds un ienaidnieks. Viņi tiek varbūt ekonomiskā aspektā uzskatīti par kaut ko, ar ko ir jāsacenšas, bet nav šī pretstāve, kas pastāvēja gan aukstā kara laikā, gan arī kaut kādā mērā pēc tam. Pat ja bija vēlme sadarboties ar Krieviju, bija ļoti skaidrs, ka ASV tuvākais sabiedrotais ir Eiropa, nevis Krievija. Tagad mēs par to vairs neesam pārliecināti. 

Mēs līdz ar to varam iezīmēt šos pārmaiņu elementus, bet pateikt, kāda būs tā jaunā pasaule, kura veidojas, mēs vēl nevaram. Mēs esam tajā ļoti nepatīkamajā, sarežģītajā brīdī, kurā tās pārmaiņas notiek, un mēs nezinām, pie kā viņus novedīs. Protams, tas labākais variants, uz ko mēs varam cerēt, būtu jauna Eiropas drošības arhitektūra, kurā Eiropas valstis, iespējams, iesaistot Kanādu, veido savu aizsardzības sistēmu bez ASV.

NATO ģenerālsekretārs Rute bija teicis, ka NATO bez ASV principā beidz pastāvēt kā NATO.

Una Bergmane: Tas, vai NATO var turpināt pastāvēt bez ASV, šajā pārejas posmā mums nav būtiski. Arī NATO valstis vienas pašas šo lēmumu nevar pieņemt. Tur ir jābūt ASV aktīvai domāšanai un iesaistei. Vai ASV formāli vai neformāli ir vai nav NATO dalībvalsts, tas patiesībā nav tik būtiski. Bet ir jābūt plānam B, kurš ar laiku var kļūt par plānu par A, kā Eiropa var sevi aizstāvēt, ja ASV to vairs nevēlas darīt.

Bet Eiropa šādu plānu ilgstoši nav izstrādājis. Mēs kaut kādā ziņā plāna B izstrādāšanas sākumā. Vai mums tam ir laiks?

Una Bergmane: Es ceru, ka mums tam ir laiks. To mēs nezinām.

--

Una Bergmane pēc studijām Latvijas Universitātē ieguvusi doktora grādu vēsturē Parīzes Politisko studiju institūtā, nodarbojusies ar pētījumiem Jeila universitātē ASV, bijusi pētniece un pasniedzēja Kornela universitātē un Londonas Ekonomikas augstskolā., Šobrīd ir Somijas Zinātņu akadēmijas pētniece Helsinku universitātes Aleksanteri institūtā, kas ir viens no vadošajiem Krievijas, Austrumeiropas un Eirāzijas studiju centriem. 

Una Bergmane savā darbā pievērsusies aukstā kara beigām un PSRS sabrukuma laika pētījumiem - Oksfordas universitātes izdevniecībā iznāca Unas Bergmanes grāmata  "Nenoteiktības politika: ASV, Baltijas jautājums un Padomju Savienības sabrukums" kas izdota arī latviešu valodā.

Daudz tiek runāts par skolām un reģioniem, kur nepietiekama skolēnu skaita dēļ ir jāpieņem sāpīgi lēmumi par skolu slēgšanu. Tikmēr daļai Pierīgas skolu katru gadu ir jāsastopas ar pretējo - skolēnu skaits aizvien pieaug. Ko darīt - aizvien palielināt pirmklasnieku skaitu, celt jaunas ēkas? Un kā atrast skolotājus?

Ģimenes studijā diskutē Mārupes Valsts ģimnāzijas direktore Andžela Sokolova, Ādažu vidusskolas direktora vietniece administratīvajā darbā Sigita Martinsone, Ulbrokas vidusskolas direktors Normunds Balabka, Mārupes novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Liene Šmite un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.

Pasaulē šobrīd ir trauksmains laiks, ģeopolitiskā situācija mainās. Kādas ir Latvijas ārpolitiskās nostādnes, īpaši attiecībā uz ASV līdera ambīcijām. Cik vienoti šai jautājumā ir Saeimas deputāti? Par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Saiemas frakciju pārstāvji: frakcijas "Progresīvie" vadītājs Andris Šuvajevs, frakcijas "Jaunā Vienotība" vadītājs Edmunds Jurēvics, frakcijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājas vietnieks Kristaps Krištopans, Saeimas ārlietu komisijas deputāts no Apvienotā saraksta Edvards Smiltēns un Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Edvīns Šņore.

ka centrā būs strauji mainīgā ģeopolitiskā situācija. Gada sākums nesis lielu spriedzi arī NATO partneru vidū pēc tam, kad ASV prezidents atkārtoti pauda pretenzijas uz Grenlandi, neizslēdzot militāra spēka pielietošanu. Pasaules ekonomikas forumā Davosā šis bija viens no lielajiem jautājumiem, jo galu galā NATO ir visa mūsu reģiona drošības garants. Šajā forumā arī izskanēja, ka jābeidz pieglaimošanās politika Savienoto Valstu prezidentam. Kāda ir Saeimas  frakciju nostāja šajos jautājumos?

Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas runājam par aktuālo, kas ir bijusi liela daļa mūsu ikdienas jau vairāk nekā 20 gadus. Un tā ir eirozona. Temata aktualitāte ir saistīta ar Bulgāriju, kas no 2026. gada 1. janvāra ir pievienojusies eirozonai, tādejādi kļūstot par tās 21. dalībvalsti. Šī ir bijusi pirmā monetārās savienības paplašināšanās kopš Horvātijas pievienošanās 2023. gadā.

Eirozona ir Eiropas Savienības dalībvalstu monetārā savienība, kas par savu oficiālo valūtu ir pieņēmusi eiro. Tā sākotnēji izveidojās 1999. gadā, kad eiro tika ieviests bezfiziskā veidā. Tas tika darīts apzināti, lai tirgiem, bankām un valdībām dotu laiku pielāgoties un izvairīties no loģistikas haosa, pirms valūta 2002. gadā nonāca cilvēku makos. Eiropas Centrālā Banka šo maiņu apraksta kā vēsturē lielāko un tā tik tiešām arī ir, jo togad eiro banknotes un monētas tika ieviestas 12 valstīs.

Vēlāk valstu pievienošanās eirozonai vairs nebija automātiska. Pašlaik, lai Eiropas Savienības dalībvalsts varētu pievienoties eirozonai, tai ir jāizpilda vairāki konverģences kritēji jeb saistoši juridiski un ekonomiski nosacījumi, kas tika noteikti līdz ar Māstrihtas līgumu. Šie kritēriji ir zema inflācija, stabilas valsts finanses, stabils valūtas kurss un procentu likmes, kas ir saskaņotas ar eiro zonu. Teorētiski šie kritēriji nodrošina to, ka eiro ieviešana nedestabilizē ne jauno dalībvalsti, ne arī savienību.

Dalībvalstīm arī nav noteikta termiņa, cik ātri tām būtu jāiestājas eirozonā. Tāpēc ES valstis var izstrādāt savas stratēģijas, kā izpildīt eiro ieviešanas nosacījumus. Tikai pēc stratēģiju realizācijas sākas lēmumu pieņemšanas process, kura ietvaros atbildīgās Eiropas Savienības institūcijas lemj, vai eirozonas kandidātvalstis ir izpildījušas visus nosacījumus un ir gatavas ieviest eiro. Ja to sniegtais atzinums ir labvēlīgs – var sākties ieviešanas process, ko pašlaik arī dara Bulgārija.

Raidījumu veido arī Sāra Elizabete Vīnberga no Latvijas Ārpolitikas institūta.