latvijasradio.lsm.lv - RSS

Valsts ieņēmumu dienests gadu sācis ar ievērojamu štata vietu samazinājumu. Novembrī un decembrī atlaisti ap 300 cilvēku un līdz janvāra vidum darbu zaudēs vēl 50 darbinieki. Dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe norāda, ka neviens no atlaistajiem nav klientu konsultants.

Smagāko ziemu kopš pilna apmēra iebrukuma sākuma šobrīd piedzīvo Kijiva, kas joprojām mēģina atgūties no Krievijas 9. janvāra uzbrukumos nodarītajiem postījumiem. Laikā, kad gaisa temperatūra turas zem mīnus 10 grādiem, daļā galvaspilsētas ēku joprojām nav apkures un nopietni traucēta arī elektroapgāde.

Nakts uz 9. janvāri Kijivā bija viena no smagākajām, kāda piedzīvotas pilna apmēra iebrukuma laikā. Uz Ukrainu palaisti 242 dažāda tipa kaujas droni un 36 ballistiskās un spārnotās raķetes. Skaitliski tas ne tuvu nav lielākais rādītājs, taču postījumu ziņā uzbrukums tiek raksturots kā viens no smagākajiem.  

Aptuveni puse no vairāk nekā trīs miljonu cilvēku lielās galvaspilsētas palika bez apkures. Daudzviet pazuda arī elektrība un ūdens. 

Kijivas mērs Vitālijs Kličko aicinājis pilsētas iedzīvotājus, kam ir iespēja, uz laiku pamest galvaspilsētu, bet glābšanas dienesti jau vairākas diennaktis strādā, lai dzīvokļos atgrieztu elektrību un siltumu. 

Nacionālajā teātrī šodien, 14. janvārī, notiks teātra videi neierasts pasākums – Latvijas Pensionāru federācijas atklātā valdes sēde. Teātra vadība kopā ar senioru organizācijām tajā apspriedīs risinājumus, kā aktivizēt seniorus biežāk apmeklēt teātri un padarīt to viņiem pēc iespējas pieejamāku un atvērtāku.

Pēdējo gadu dati liecina, ka tieši seniori Latvijā kultūras pasākumus apmeklē visretāk, un par iemeslu tam ir ne tikai biļešu cenas, bet arī informācijas trūkums par kultūras notikumiem un vēl citi faktori. Nacionālais teātris nolēmis aktīvi rīkoties, lai situāciju mainītu un šodien iepazīstinās ar saviem priekšlikumiem. 

Kultūras akadēmijas veiktais pētījums par 2024. gadu atklāja, ka vidēji katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pēdējā gada laikā nav apmeklējis nevienu kultūras pasākumu, un senioru grupā tie bija 42%.

Uzskatot, ka šie fakti nav atstājami bez ievērības, Nacionālais teātris jau pagājušajā gadā sāka aktīvu dialogu ar Latvijas Pensionāru Federāciju un citām senioru organizācijām, lai labāk izprastu situāciju un meklētu risinājumus, kas dotu iespēju senioriem teātri apmeklēt biežāk. Šobrīd no visiem apmeklētājiem seniori Nacionālajā teātrī ir viena piektā daļa.

Nacionālais teātris izstrādājis virkni priekšlikumu, kas varētu dot iespēju senioriem biežāk apmeklēt teātri. Piemēram, tiks piedāvāti senioriem piemērotāki izrāžu sākuma laiki nedēļas nogalēs, būs padomāts, lai viņu sēdvietas būtu tuvāk skatuvei un lai arī finansiāli biļešu cenas būtu pieejamākas.

Viens no ļoti būtiskiem iemesliem, kāpēc skatītāju skaits senioru vidū sarūk, ir tas, ka līdz viņiem nenonāk informācija par teātra repertuāru un piedāvājumu kopumā, tāpēc teātris nolēmis attīstīt īpašu sadarbību ar tā sauktajām mazajām senioru grupām.

Tieši šī iespēja savlaicīgi un regulāri saņemt informāciju par teātru piedāvājumu – ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai aktivizētu seniorus apmeklēt teātri – atzīst Latvijas Pensionāru Federācijas darba koordinatore Liesma Kalve. Tā kā šobrīd informācija pārcēlusies uz digitālo formātu, līdz tiem senioriem, kuri internetu nelieto, bieži vien nonāk tikai atsevišķas ziņu drupačas, kas aktivitāti neveicina.

Kā uzskata Liesma Kalve - Nacionālā teātra iecerētā īpašā sadarbība ar mazajām senioru grupām patiešām varētu būt viens no ceļiem, kas veicinātu informācijas plašāku pieejamību. Arī LPF priekšsēdētāja Aija Barča ir pārliecināta – ļoti daudz ko var paveikt ar attieksmes un ierasto ceļu maiņu.

Nacionālais teātris prognozē, ka, ieviešot praksē visus izstrādātos priekšlikumus, teātra apmeklējums senioru vidū varētu dubultoties.

Vēl nesen sviesta cenas traucās debesīs, bet pēdējā mēneša laikā veikalos tās strauji kūst. Veikalnieki apstiprina, ka cenu izmaiņas ir notikušas. Dažos veikalos sviesta paciņa pieejama par 99 centiem, savukārt siera kilograms – ap pieciem eiro.

Pienrūpnieki stāsta, ka cenu izmaiņas notikušas industriālo produktu cenu krituma pasaulē dēļ. Jau decembrī Vācijā veikalos bija novērojama zema cena sviestam un sieram un tagad šis vilnis atvēlies uz Latviju. Izskan prognozes, ka cenu kritums piena produktiem, visticamāk, turpināsies.

Ko par notiekošo saka mazumtirgotāji un nozares pārstāvji?

Rīgas cirka 2026. gada sezonā uzsvars likts uz laikmetīgo deju, izglītību un bērnu auditoriju – paredzētas laikmetīgās dejas izrādes, Bērnu rīti mazākajiem skatītājiem un jaunas izglītības iespējas Rīgas cirka skolā. Plānots, ka cirkā atgriezīsies arī lielformāta izrādes.

Rīgas cirka direktore Māra Pāvula uzsver, ka cirks tiek veidots kā dialoga telpa, kurā satiekas mākslinieki, skatītāji un kritika. Savukārt Rīgas cirka programmas veidotājs Mārtiņš Ķibers norādīja, ka sezona veidota kā vienots process, nevis atsevišķu notikumu virkne.

Arī "Klasikai" bija iespēja iepazīties ar radošās apvienības "Based on Kimberly" topošo izrādi "Yes Person", kuras pirmizrāde paredzēta janvāra beigās Helsinkos, bet Rīgā izrāde būs skatāma 2027. gada martā. Rīgas cirks ir izrādes līdzproducents Baltijas valstīs.

Sezonas ass ir Dejas mājas iniciatīvas paplašināšana, 2026. gadā sākot Dejas māju Rīgas cirkā. Kultūras ministre Agnese Lāce norādīja, ka laikmetīgā deja 2026. gada sezonā būs pilntiesīga Rīgas cirka programmas daļa. Un sezonā īpašs fokuss būs vērsts arī uz bērnu auditoriju, piedāvājot Bērnu rītus ar cirka disciplīnu iepazīšanu un iesaistošām aktivitātēm. 

Kurš Eiropas vārdā varētu runāt ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un vai šādām sarunām ir pienācis laiks? Šie jautājumi arvien biežāk sāk izskanēt Eiropas varas gaiteņos.

Kultūras ministrija atliek likuma grozījumu virzīšanu par mediju vārda brīvības ierobežošanu.

Gada inflācija Latvijā decembrī sabremzējusies līdz 3,5 %; liela ietekme – elektroenerģijas cenām.

Smeceres sila slēpošanās bāzē Madonā šonedēļ risinās Starptautiskās biatlona savienības junioru kausa posms biatlonā.

Izgāzies mēģinājums kārtējo reizi ierobežot mediju vārda brīvību. Kultūras ministrija sagatavojusi likuma grozījumus, kur esot paredzēti tikai tehniski precizējumi, tomēr, Latvijas Žurnālistu asociācijas ieskatā, tā gluži neesot. Ar grozījumiem tiktu krietni ierobežota mediju iespēja iegūt informāciju no valsts pārvaldēm. Asociācijai publiski paužot bažas par vēršanos pret vārda brīvību, Kultūras ministrija atlika jautājuma skatīšanu 13. janvāta valdības sēdē un kopā ar Tieslietu ministriju uzsver, ka šādi grozījumi nav jāvirza tālāk. Tiesa, jautājums – vai šāds solis bijusi apzināta rīcība vai vienkārši paviršība – joprojām paliek neatbildēts. 

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas Universitātes rektoru un ekonomistu Gundaru Bērziņu par Latvijas valsts stratēģiju nākamajiem 25 gadiem un iespējamajiem attīstības scenārijiem.

2025. gada nogalē Latvijas Universitātē tika prezentēts "Latvija 2050" stratēģiskais ietvars, kas balstīts sabiedrības vērtību, vajadzību un gaidu izpētē. Pētījuma virsmērķis bija izstrādāt attīstības scenārijus un noteikt sasniedzamos rādītājus nākamajos 25 gados, aptverot tādas jomas kā aizsardzība, konkurētspēja un klimata politika. Stratēģisko ietvaru bija izstrādājuši Latvijas Universitātes zinātnieki, viens no viņiem bija arī Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. 

Kad sāku strādāt žurnālistikā, mani uzrunāja kāda slovēņu režisora teiktais: "Dod Dievs, lai politiķu solītā labākā nākotne iestātos viņu dzīves laikā!" Ja mēs šo pašu attiecinātu uz zinātniekiem, kā tas būtu?

Gundara Bērziņš: Nākotne katram liekas varbūt mazliet citāda, mūsu pieeja bija - atrast objektīvu pamatu, kas ir definējis, kādai jābūt nākotnei. Tāds pamats ir, Satversmē diezgan skaidri ir definēti pirmajā rindkopā uzdevumi, kādi Latvijai, neatkarīgi no tā, kurā viņa ir laika sprīdī, jārealizē. Tur ir diezgan skaidri pateikts - valstij ir jāpastāv un nepārtrauktība ir jānodrošina, latviešu valodai, kultūrai ir jābūt saglabātai un attīstītai, labklājība valstī, kas nodrošina labklājību katram sabiedrības loceklim. Ņemot vērā to, ka tiešām nevaram paredzēt, kas notiks 2050. gadā, balstoties uz šo konkrēto dokumentu, varam paredzēt, ka šīm lietām tur noteikti ir jābūt.

Mums bija Roberta Ķīļa stratēģija "2030 ". Ko tādos nestabilos ģeopolitiskos apstākļos vispār iespējams prognozēt? Cik lielā mērā, lai kaut ko prognozētu, ir jāsaprot, kas notiek šobrīd?

Gundars Bērziņš: Vēl svarīgāk saprast - kāpēc mēs atrodamies frontē un ko mēs tur darām? Valsts nepārtrauktības nodrošināšana ir viens no Latvijas sabiedrības šībrīža galvenajiem uzdevumiem, jo par to mēs visi esam vienojušies. Es ceru, ka mēs esam vienojušies. Tu nevari pateikt, kas īsti būs, bet mums ir pienākums saglabāt latviešu valodu un kultūru un to attīstīt, to mēs esam visi apņēmušies. Ģeopolitiskā situācija aizsargāt valsti mēs arī esam apņēmušies, ja jau mēs viņu esam nodibinājuši, mums viņu jāsargā. Mēs esam apņēmušies veicināt iedzīvotāju labklājību. Neatkarīgi no tā, kāda ir tehnoloģiskā attīstība, kāda ir ģeopolitiskā attīstība, mums jādara viss, lai šīs trīs lietas notiktu.

Mēs tiešām neesam politiķi, lai definētu, kāds ir tas politiskais fokuss, bet es uzskatu, ka Satversme stāv pāri konkrētajiem politiskajiem uzstādījumiem. Tā bija mūsu pieeja, kā mēs uz to paskatījāmies, trīs lietām ir jābūt neatkarīgi no tā, uz ko fokusējas pati politika.

(..)

Es jums uzdošu to, ko dažreiz mēdz zinātnieki saukt par miljons dolāru jautājumu, ko mums patīk uzdot: kādēļ mēs atpaliekam no lietuviešiem, vai kādiem mēs atpaliekam no igauņiem? 

Gundars Bērziņš: Mēs neatpaliekam no igauņiem ne drošības jautājumā, ne arī valodas jautājumā. Mēs no igauņiem atpaliekam ekonomikas un konkurētspējas jautājumā. 

Ekonomisko konkurētspēju mēs neskatām tā, kā uz to skatās, piemēram, ekonomisti. Mēs skatāmies tikai no politikas skatupunkta, kas nav pareizi. Valstij ir precīzi jānodefinē, kāda mums ir izvēle: mums ir zemas pievienotās vērtības ekonomika vai mums ir augstas pievienotās vērtības ekonomika? No ekonomikas viedokļa mēs to saucam - produktivitātē balstīta ekonomiskā izaugsme. Tas ir viens virziens. Bet paralēli, par ko mēs vēl mazāk runājam, ir izmaksu konkurētspēja. 

Mēs esam definējuši šajā pētījumā, ka valstij noteiktajā ietvarā ir precīzi jādefinē, kā mēs kļūsim produktīvāki, kurās izmaksu pozīcijās Latvija būs konkurētspējīgāka. Šīs divas lietas novedīs pie valsts konkurētspējas kā veselai sistēmai. Bet, kamēr tu neesi definējis izmaksu konkurētspēju un produktivitātes konkurētspējas pozīcijas, tikmēr atbildēt uz šo jautājumu nav iespējams.

Lai atbildētu pilnībā uz šo jautājumu, ir jāatbild arī paralēli uz jautājumu, kāds būs tehnoloģiskais attīstības līmenis? Vai mēs turpināsim izmantot zemas pievienotās vērtības biznesa modeļus, vai mēs iesim tehnoloģisko ceļu, tas ir, automatizācijas un robotizācijas ceļu, un kā mēs stimulēsim inovācijas? Šajās

četrās lietās - tehnoloģijas, inovācijas, izmaksu konkurētspēja un produktivitātē balstīta konkurētspēja - mums nav izdarītas izvēles jau pēdējos 20 - 30 gadus. Mēs neesam pateikuši, kādā ir mūsu pozīcija katrā no šiem jautājumiem. 

(..)

Pētniecība ir svarīgā arī sociālajos un humanitāros jautājumos. Ja mēs to nepētām, nav izpratnes, kāpēc ir tik maza uzticība valstij. Rezultātā mēs varam pieņemt politikas, kas neatbilst realitātei. 

Pētījuma ietvaros bija tā saucamie dialoga apļi, gan mēs runājam ar sabiedrību. Iezīmējas divi virzieni - Latvija nav viendabīga, ir diezgan lielas reģionālās atšķirības, kas cilvēkiem liekas svarīgs. Man liekas, ļoti interesants secinājums, ka būtiskuma faktori dažādās Latvijas vietās, piemēram, Latgalē atšķiras no Kurzemes.

Valsts lomas atšķirības bija diezgan lielas - izpratne par to, kas valstij jādara, izglītības jautājumos bija diezgan lielas atšķirības. 

Otrs atšķirību vektors, kas saistīts ar sabiedrības dažādu izpratni, iezīmējas, ka ļoti svarīgs ir iesaistes mehānisms lēmumu pieņemšanā valstī. Cilvēki nejūtas iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Lai gan konceptuāli mēs redzējām, ka cilvēku izpratne par lokalizētu - es domāju, pašvaldību līmenī spēja ietekmēt lēmumus ir pieaugusi. Tas ir pozitīvais  faktors. Mūsu redzējums uzticības jautājumā ir līdzdalības sadaļa, kā sabiedrība var līdzdarboties lēmumu pieņemšanā. Sanāca diezgan daudz uzsvērt, ka cilvēki gribētu gribētu, lai viņu lēmumi daudz vairāk ietekmē to, kas ar viņiem notiek.

--

Gundars Bērziņš kopš 2024. gada ir Latvijas Universitātes rektors. Viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas vadošais pētnieks un korespondētājloceklis, Valsts prezidenta ārštata padomnieks. 1990. gadā iestājos Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, 1995. gadā ieguvis bakalaura grādu un vēlāk arī maģistra grādu vadībzinātnē, 2013. gadā veiksmīgi aizstāvējis promocijas darbu "Stratēģiskās vadīšanas sistēma radošo nozaru organizācijās", iegūstot doktora zinātnisko grādu vadzinībās. 2014. gadā ievēlēts par docentu Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātē un kopš  205. gada arī par asociēto profesoru. Bijis fakultātes dekāns un paralēli ieguvis zinātniskā akadēmiskā profesora amatu un kļuvusi arī par Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli. 

Bijis arī akciju sabiedrības "Olainfarm" padomes priekšsēdētājs un kopš 2023. gada darbojas Valsts prezidenta kancelejā kā Valsts prezidenta ārštata padomnieks Latvijas konkurētspējas un ekonomikas jautājumos.