latvijasradio.lsm.lv - RSS

Pēc tam, kad pasauli pārsteidza ASV īstenotā operācija Venecuēlā, sagūstot tās līderi Nikolasu Maduro, eiropieši uzdod jautājumus par to, vai Grenlandi var sagaidīt līdzīgs liktenis. Šādi jautājumi izskan ne bez pamata, jo prezidents Donalds Tramps ir atkārtoti izteicies, ka Grenlandei vajadzētu kļūt par Savienoto Valstu daļu, sadusmojot Grenlandes un Dānijas amatpersonas. 

Pēc Venecuēlas Tramps ir draudējis arī Kolumbijai, apsūdzot to kokaīna kontrabandā uz ASV un neizslēdzot iespēju, ka Vašingtona varētu veikt militāru operāciju arī pret Kolumbiju. Bet jā, mūs, eiropiešus, vairāk uztrauc Grenlande.

Tas, ka Donalds Tramps ir iekārojis Grenlandi, nav nekas jauns. Esam vairakkārt no viņa dzirdējuši, ka viņš vēlētos, lai šī valsts kļūst par daļu no ASV, ka amerikāņiem tā ir nepieciešama, ka tas nāktu par labu visiem. Arī viceprezidents Dž.D.Venss bija viesojies Grenlandē, un vēl nesen traci ap šo resursiem bagāto salu uzjundīja arī tas, ka ASV iecēla īpašo sūtni Grenlandē. Taču skaidrs, ka šobrīd, kad ASV ir īstenojusi šādu operāciju Venecuēlā, izskan jautājumi - vai un kurš būs nākamais? Un ņemot vērā Trampa izteikumus attiecībā uz šo Dānijai piederošo salu, saprotams, ka eiropieši ir bažīgi. Tramps žurnālistiem atkārtojis nesen teikto, ka Savienotajām Valstīm Grenlande nepieciešama drošības dēļ un viņa ieskatā, Dānija salai pienācīgu drošību nevar sniegt.

Austrālijas latvieši Jauno gadu sagaidīja ar grandiozu notikumu - koncertiem, izstādēm un meistarklasēm jeb Austrālijas latviešu kultūras dienām, kas notika jau 60. reizi. Par kultūras dienu ilgmūžību, notikuma unikalitāti un nospiedumu Austrālijas latviešu sabiedrībā saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Raidījumā sarunājas Kristīne Saulīte, kura ilgstoši dzīvojusi Austrālijā un piedalījusies Latviešu kultūras dienās Austrālijā, Daina Grosa, Latvijas Universitātes Filosofiijas un socioloģijas institūta pētniece, kura pati saka, ka ir izaugusi ar Latviešu kultūras dienām Austrālijā,  Anita Andersone, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē prezidija priekšsēde, un kopā ar viņu grupas "Iļģi" mūziķe Ilga Reizniece un grupas producente Marika Papēde.

Ne reizi vien speciālisti ir pauduši, ka bērnu ar mācību grūtībām vai nepieciešamību pēc dažāda veida mācību atbalsta Latvijā, kā arī citviet pasaulē kļūst vairāk. Gadījums no gadījuma, protams, atšķiras, jo katrs cilvēks var būt ar citādu mācīšanās specifiku vai grūtībām, taču šībrīža izglītības sistēma vismaz teorētiski ir veidota tā, lai skolēnu individuālās vajadzības ņemtu vērā. Kā tas notiek praksē - vai mācību grūtības, mācību traucējumi vai atbalsta vajadzības tiek pamanītas un vai tas notiek laikus? Kas jāzina vecākiem un kā sniegt palīdzību bērnam. Kāda visā ir izglītības iestādes kompetence un atbildība, kā tas atšķiras dažādās skolās un vai varam teikt, ka iekļaujoša izglītība Latvijā šodien ir realitāte.

Ģimenes studijā analizē Valsts izglītības attīstības aģentūras Speciālās izglītības nodaļas vadītāja Vineta Cibiņa, Latvijas Universitātes  Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes docente, studiju programmas "Speciālās izglītības skolotājs/skolotājs logopēds" direktore Ilze Šūmane, psihiatre, Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste Liene Vītola un sertificēta audiologopēde Rīgas 5. pamatskolā - attīstības centrā Anete Bromulte. Ierakstā uzklausām vecāku pieredzi.

2026. gads solās būt ļoti interesants gads. Daudziem tas būs arī apgrūtinošs, jo paies lielu politisko kaislību noskaņās gan Latvijā, gan pasaulē. Latvijā gaidāmas Saeimas vēlēšanas, arī šeit intrigas solās būt lielas. Viens no jaunajiem spēlētājiem gaidāmajā spēlē apņēmās būt kustība "Bez partijām", kas pirms pāris mēnešiem sevi skaļi pieteica publiskajā telpā. Bet jau no paša sākuma to pavadīja daudz emocionālas nestabilitātes un pretrunīgi vēstījumi. Viens no "piecīšiem", ja tā drīkst teikt, kas tika nosaukti kā šīs kustības iniciators, ir uzņēmējs Armands Broks. Viņš izmantoja 2008. gada finanšu krīzes radītās iespējas, aktīvi darbojoties nebanku kreditēšanas biznesā, lai nopelnītu naudu. Pats ir teicis, kad daudz ir izdarīts, var nākt palīgā valstij. Sekojiet līdzi notikumu attīstībai saistībā ar pieminēto kustību, ar katru nedēļu arī mums radās vairāk jautājumu, tāpēc Krustpunktā Lielā intervija ar Armandu Broku.

Raidījumā Pievienotā vērtība kā jau pieklājas gada sākumā runājam par nākotnes plāniem un prognozēm un arī par to, kā nodrošināties pret krāpniekiem.

1. janvāris protams ir tikai un vienīgi datums, bet tik un tā gadu mija parasti ir laiks, kad plānojam un skatāmies nākotnē. Sandra Dieziņa jautāja nejauši satiktiem cilvēkiem - kāds, viņuprāt, būs šis gads, par ko domājam, runājot par naudu, un cik optimistiski raugāmies nākotnē?

Pasaules mērogā 2026. gads solās būt sarežģīts un mainīgs. Eiropas līmenī vērtējot - reģions ir krustcelēs. Tāds ir konsultantu "EY", iepriekš "Erns and Young" secinājums 2026. gada ģeostratēģiskajā prognozē. 

"Eiropa šobrīd ir sarežģītā situācijā un tas nemainīsies 2026. gadā. Galvenais iemesls - pasaule, kurā Eiropas modelis, kā es to sauktu, tas ir modelis, kas balstās ar multilaterālismu, tirdzniecību un likumu varu un tā tālāk un līdz šim ir bijis veiksmīgs, mainās tik pamatīgi un tik ātri, ka Eiropai ir grūti mainīties līdzi."

Skaidro Famke Krumbmullere no "EY." Bet kas reāli Eiropai būs jādara šajās krustcelēs un kas noteiks, cik veiksmīgs būs rezultāts? 

Mūsu kolēģi no Latvijas Radio 3 "Klasikas" šonedēļ svin 30 gadu jubileju, tāpēc Kultūras rondo studijā viesojas kanāla direktore Gunda Vaivode, galvenā redaktore Inga Saksone, programmas vadītāji Signe Lagzdiņa un Orests Silabriedis. Ar ko īpaša ir "Klasikas" dzimšanas dienas kūka? Atskatāmies uz "Klasikas" dzimšanas laiku, pārrunājam uzkrāto pieredzi un vēršam skatu nākamībā.

Pievēršot uzmanību vecu mežu nozīmei, Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izvēlējusies apodziņu jeb mazāko no Latvijas pūcēm. Eiropā kopumā apodziņu populācija ir stabila, un daudzās valstīs apodziņu skaits palielinās, taču Latvijas Ornitoloģijas biedrības īstenotais plēsīgo putnu monitorings Latvijā rāda šīs sugas lejupslīdi. Pēdējos 20 gados apodziņu skaits Latvijā sarucis par 45%, un tāpēc šī suga klasificēta kā nacionālā līmenī apdraudēta un iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Iepazīstam gada putnu 2026 - ko tas ēd, kur dzīvo, kā to varam pamanīt, sadzirdēt un nosargāt? Stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, bioloģijas zinātņu doktors Viesturs Ķerus un Latvijas Dabas fonda pārstāvis, ornitologs Jānis Ķuze.

Viesturs Ķerus: Parasti, kad izvēlamies gada putnu, iemesli ir vairāki. Cilvēkus aicinām ziņot par šo sugu "Dabasdati.lv", bet visbiežāk mēs izvēlamies arī sugu, kam neklājas labi. Mēs zinām, ka apodziņu populācija ir samazinājusies, un šobrīd viņš ir Latvijā apdraudēta suga. To mēs arī redzēsim jaunajā Sarkanajā grāmatā, kam šogad plānots iznākt, un kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc mēs izvēlējāmies apodziņu. Un mēs zinām, ka būtisks iemesls tam, kāpēc apodziņiem tik slikti klājas, ir tas, kā mēs apsaimniekojam mežus. Esam daudz dzirdējuši, kā tiek mēģināts, ja tā var teikt, nomelnot vecos mežus un apodziņš ir viena no sugām, kam vecie meži ir īpaši svarīgi. Tāpēc mēs griba, stāstīt arī par to. Varbūt cilvēkiem, kam vecs mežs kā tāds nešķiet tik interesants, palīdzēs to izprast šis karognesējs - mazā, jaukā pūcīte apodziņš.

Tiesa, Latvijā īsti nevarētu izdzīvot putnu suga, kas var dzīvot tikai vecos mežos, jo mums vecu mežu nav palicis tik daudz. Bet veci meži apodziņam ir labākā dzīvotne. 

Jānis Ķuze: Tieši šobrīd ir labas izredzes apodziņu redzēt arī pie mūsu mājām, jo apodziņi ziemās mēdz uzturēties cilvēku mītņu tuvumā. Mēs pie mājām mēdzam barot zīlītes, līdz ar to par barības trūkumu te īsti sūdzēties nevar. Sīkie putni, tādi kā zīlītes, ir apodziņa pamatbarība, tāpat kā sīkie zīdītāji, tādi kā strupastes, piemēram. Bet ligzdošanas laikā apodziņi ir sastopami galvenokārt vecos mežos, vēlams tādos, kas ir strukturāli daudzveidīgi, kur ir veci koki, kur ir kritalas. Un pats svarīgākais, kur ir daudz dobumainu koku, jo apodziņš ir dobumperētājs, bet paši dobumus nekaļ.

Veci mežu ir piemēroti dzeņiem, tāpēc ka tur ir daudz barības šajos atmirstošajos kokos, un kur ir daudz dzeņu, tur arī dobumi un attiecīgi vieta arī citiem dobumperētājiem.

Apodziņš ir mazākā Eiropas pūcīte. Tas ir 50 līdz 100 gramus smags putniņš, kas ir aptuveni mājas strazdu izmērā. Dižraibā dzeņa dobuma skreja ir aptuveni piecu centimetru diametrā. Putniņam jābūt spējīgam tādā ielīst. Maziņš putniņš.

Mikroorganisms vai dzīvnieks - tāds ir jautājums. Varētu šķist, ka mūsdienās ar pašreizējām pētniecības metodēm viss ir skaidrāks par skaidru, un zinātniekiem vairs nebūtu jālauza galva, kuru organismu kādā kategorijā ierindot. Bet sarunas gaitā ar ģenētiķi, Latvijas Universitātes profesoru Īzaku Rašalu ātri vien top skaidrs, ka nemaz tik vienkārša tā lieta nav. Ir pamatpīlāri, pie kuriem pieturēties, taču dzīvās dabas pasaulē allaž eksistē atkāpes no vispārpieņemtā. 1675. gadā pirmā mikroskopa izgudrotājs Antonijs van Lēvenhuks atklāja vienšūņus jeb protozojus, pie kuriem pieder amēbas, eiglēnas un daudzi citi organismi, un, tā kā tie ir kustīgi, tad savulaik patiešām varēja šķist, ka ir atklāti mazi dzīvnieciņi. Bet vai tie ir dzīvnieki un kas ir dzīvnieki? Skaidro Īzaks Rašals.