latvijasradio.lsm.lv - RSS

Lai mazinātu birokrātiju un ilgo procesu, lai ēku nodotu ekspluatācijā, no 2026. gada būs vairākas izmaiņas būvniecības jomā. Kā to izjutīs privātmāju īpašnieki? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par izmaiņām stāsta Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs un Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Baiba Vītoliņa.

"Svarīgākais, kas ir ieviests no 6. janvāra, ir vienotais būves reģistrācijas process, kas labs iestāžu kopā darbā piemērs, kurā tiek atvieglota dzīve cilvēkam, neliekot viņam vērsties trīs iestādēs, bet ar pirmo reizi ierosinot visu procesu līdz pat tam, lai būves dati tiktu reģistrēti kadastrā un īpašumtiesības ierakstītas Zemes grāmatā," vērtē Baiba Vītoliņa.

Tie vairāk ir jautājumi, kas saistoši īpašniekiem vai būves ierosinātājiem, kas arī ir atbildīgi par tās reģistrāciju un nodošanu ekspluatācijā.

"Diezgan bieži īpašnieki lūdz procesu novest līdz galam, līdz pat noošanai ekspluatācijā. Ja būvnieki piekrīt, viņi ar to nodarbojas. Arī arhitekti bieži veic šīs procedūras, gan konsultējot, gan palīdzot, gan saņemot pilnvaru nodot būvi ekspluatācijā," papildina Normunds Grīnbergs.

Stāsta komunikācijas eksperts, kādreizējais Latvijas Radio kolēģis un raidījumu veidotājs Ivars Svilāns; pārraides producente — Inta Pīrāga

Ir 1860. gads. Kāds vīrs iegrimis skaņās. Bet ne ar ausīm, ar acīm — viņš uz tām skatās. Vīra vārds ir Eduārs Leons Skots de Martinvils (Édouard-Léon Scott de Martinville), franču tipogrāfs un amatieris zinātnieks, kas dzīvo Parīzē.

Viņš bija apsēsts ar vienkāršu jautājumu: kā skaņa patiesībā izskatās? Jo tobrīd to neviens nezina. Mūzika pastāv tikai brīdī, kad tā tiek atskaņota. Kad skaņa izskan, tā pazūd uz visiem laikiem. Jo nav ne ierakstu, ne atskaņošanas, ne veida, kā iemūžināt balsi vai mūziku.

De Martinvils necenšas saglabāt skaņu. Viņš vēlas to pētīt. 1857. gadā viņš ir patentējis kādu tehnoloģiju, kas varētu kļūt, kā viņš saka, par "naturālo stenogrāfiju".

Iedvesmojoties no cilvēka auss darbības, viņš ir uzbūvējis ierīci, ko nosauca par fonautogrāfu.

Ierīce izmanto ragu, lai savāktu skaņas viļņus, plānu membrānu, kas vibrē līdzi tiem, un irbuli, lai šīs vibrācijas pārnestu uz papīra vai stikla plāksnītes, kas pārklāta ar kvēpiem. Kad kāds runā vai dzied ragā, irbulis tumšajā virsmā ieskrāpē smalkas, viļņotas līnijas. Skaņa tiek pārvērsta zīmējumā.

Visticamāk, E.L.Skots de Martinvils nedomāja, ka šīs skaņas pēdas varētu atkal dzirdēt. Fonautogrāfam nebija nekāda atskaņošanas mehānisma. Taču līkloči uz papīra bija svarīgs rezultāts — vizuāls pierādījums tam, ka skaņu var notvert un analizēt.

1860. gada aprīlī de Martinvila aparātā kāds — visticamāk, viņš pats — iedziedāja franču tautas melodiju "Au clair de la lune" ("Mēnessgaismā"). Šis pieraksts uz kvēpu papīra tika noglabāts un aizmirsts. Gandrīz 150 gadus neviena cilvēka auss nedzirdēja šo balsi.

Un tad, 2008. gadā, Kalifornijas Lorensa Bērklija Nacionālās laboratorijas skaņu vēstures pētnieku grupa uzdūrās Parīzes patentu biroja dokumentiem. Pētot viņi saprata, ka

šīs līnijas nebija tikai zīmējumi — tie bija dati. Skenējot nomelnējušo papīru un pārveidojot līknes atpakaļ vibrācijās, pētnieki rekonstruēja skaņu. Pirmo reizi balss no 1860. gada skanēja caur mūslaiku skaņas aparatūru.

Sprakšķoša, vāji saprotama, trausla. Bet neapšaubāmi cilvēciska. Un tas ir vecākais zināmais cilvēka balss ieraksts.

Skots de Martinvils to nekad nedzirdēja. Viņš nomira 1879. gadā — ap to pašu laiku, kad Tomass Edisons izgudroja un demonstrēja fonogrāfu — ierīci, kas nebija paredzēta skaņas pētīšanai, bet gan tās atskaņošanai.

Vēsture atceras Edisonu. Bet E. L. Skots de Martinvils bija pirmais. Viņš iemūžināja skaņu, pirms kāds zināja, ko ar to darīt. Balsi, kas tika saglabāta, gaidot nākotni, kad kāds beidzot varēs to noklausīties.

Eduāra Leona Skota de Martinvila, fonautogrāfa un skaņas attēlu fotogrāfijas aicinām aplūkot šeit!

Pagājušajā gadā būtiski pieaudzis Tiesībsarga birojā pieņemto sūdzību skaits par vides nepieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Birojā vērš uzmanību uz to, ka pat par Eiropas Savienības struktūrfondu īstenotie projekti ne vienmēr īstenoti tā, lai būtu pieejami visiem. 

Viens no pēdējiem par Eiropas Savienības naudu īstenotajiem projektiem, par ko Tiesībsarga birojs sniedzis rekomendācijas, aicinot to padarīt pieejamāku, ir atjaunotā atpūtas zona Valkā. Tā kā projekts bija pārrobežu, šoreiz uz objekta nepieejamību ļaudīm ar kustību traucējumiem, uzmanību vērsa Igaunijas Tieslietu kanclers, kam savukārt bija sūdzējies kāds kaimiņvalstspiederīgais. Latvijas Tiesībsarga birojs aicināja uzlabot piekļūstamību līdz šā gada aprīlim. Taču jau tagad zināms, ka Valkas novads izmaksu un sarežģītības dēļ to nedarīs.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šodien, 5. janvārī, rīkos gāzes sprādzienā cietušās Bauskas ielas mājas dzīvokļu īpašnieku sapulci, kas lems par sertificēta būvinženiera piesaistīšanu ēkas stāvokļa ekspertīzei. Būvspeciālista pakalpojumus apmaksās pašvaldība.

Mājas iedzīvotāji šodien varēs iesniegt iesniegumus par pagaidu dzīvokļu īrēšanu. Sociālais dienests izmaksās krīzes pabalstu. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie) intervijā Latvijas Radio pieļāva, ka, iespējams, turpmāk, pašvaldības izīrētie dzīvokļi būtu jāapseko biežāk.

--

Rīgā, Bauskas ielā 15, piektdien, 2. janvārī, pēcpusdienā pēc sprādziena sagruva konstrukcijas piecstāvu daudzdzīvokļu ēkas augšējos stāvos. Negadījumā gājuši bojā divi cilvēki. Uzņēmumā "Gaso" apstiprināja, ka viens no tiem ir uzņēmuma darbinieks. 

Nacionālajā mākslas muzejā būs apskatāma gleznotāja Ojāra Ābola daiļradei veltīta izstāde “Cilvēka absurdie projekti uz Zemes”.

Ojāra Ābola aktīvākais radošās darbības laiks bija pagājušā gadsimta 60. un 70. gadi. Mūsdienās viņu vērtē kā sava laika drosmīgāko modernistu un mūsu laikmetīgās mākslas krusttēvu. Tomēr viņa dzīvei bija it kā divas daļas – savu ceļu viņš sāka, kalpojot komunisma idejām, līdz viņa uzskati par mākslu radikāli mainījās, un viņš pārtapa par spilgtu modernisma mākslas pārstāvi, tuvinoties Rietumu mākslai. Izstādē varēs izsekot viņa personības un daiļrades attīstībai, kas ir spilgta liecība veselam laikmetam, ko Latvija piedzīvoja 20. gadsimta otrajā pusē.

”Viņa nozīme 60., 70. un 80. gadu sākumā ir nepārvērtējama, tajā laikā viņš arī ir leģendāra personība, bet nu jau ir pagājuši 40 gadi, kopš Ojārs Ābols ir mūžībā.”

Tā izstādes kuratore Elita Ansone, un viņas veidotā vērienīgā izstāde dos iespēju atkal novērtēt leģendārā gleznotāja daiļradi un viņa personības nozīmi un pretrunas. Līdz ar izstādi klajā nāks arī Elitas Ansones monogrāfija par Ojāru Ābolu, kas nevairās apskatīt abas viņa dzīves puses – gan viņa sākotnējo kreisumu un komunisma ideālus, gan nostāšanos pret sociālā reālisma mākslu un pievēršanos modernismam.

Izstādē agrīno daiļrades periodu, 50.gadus, pārstāvēs vairāki Ābola mācību darbi, kas radīti ortodoksālā sociālistiskā reālisma stilā, to vidū – Mākslas akadēmijas diplomdarbs "Jakovs Sverdlovs latviešu strēlnieku vidū Rīgā 1919. gadā".

Pagrieziena punkts Ojāra Ābola dzīvē notika 1956.gadā. Tas bija gads, kad augsta ranga PSRS kultūras darbinieku delegācijas sastāvā viņš un viņa dzīvesbiedre Džemma Skulme ar kruīza kuģi devās ceļojumā apkārt Eiropai. Pēc nokļūšanas otrpus dzelzs priekškaram un sastapšanās ar īstu modernismu viņu uzskati par mākslu radikāli mainījās.

Drīz Ābola mākslas rokraksts sāka kļūt izteiksmē arvien abstraktāks, spilgts piemērs tam ir 60.gadu sākumā tapusī glezna ”Kalēji”, kas ir figurāla skarbā stila kompozīcija, uzgleznota spēcīgā ekspresīvā manierē. 70. gados Ābols radīja vairākus konceptuālu darbu ciklus.

Ojārs Ābols kā mākslinieks bija pastāvīgos radošos meklējumos, atvērts jaunām idejām un pieredzēm, cik tas svarīgi – to viņš uzsver arī kādā radio intervijā, kas ierakstīta tālajā 1968. gadā.

Ojāra Ābola daiļradei veltīta izstāde “Cilvēka absurdie projekti uz Zemes” Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē būs skatāma no sestdienas, 10.janvāra.

Jaundibināto uzņēmumu skaits pagājušajā gadā palielinājies, liecina „Lursoft” apkopotā informācija. Pozitīvā ziņa – joprojām jaunus uzņēmumus dibina vairāk, nekā likvidē. Redzams, ka daudz uzņēmumu tiek dibināti tehnoloģiju jomā, arī nekustamo īpašumu nozarē.

Jau trešo gadu turpinās jaundibināto uzņēmu pieaugums - pērn kopumā reģistrēti vairāk nekā 10 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir par 11 % vairāk, nekā gadu iepriekš. Savukārt likvidēti gandrīz astoņi tūkstoši.

„Lursoft” valdes loceklis Ainārs Brūvelis atgādina, ka „Covid” pandēmijas laikā daudzi uzņēmumi saņēma atbalstu no valsts jeb tā saukto helikoptera naudu un dažādus nodokļu atvieglojumus uz trim gadiem. Daudz jaunu uzņēmumu tiek dibināti tehnoloģiju nozarē.

Satiekamies šī gada pirmajā raidījumā Pāri mums pašiem, lai dotos gaismas virzienā. Pasaule mūsdienās aizvien vairāk ir izslāpusi pēc gaismas šī vārda visdažādākajos aspektos: pēc gaismas ap mums, jo dzīvojam gadalaikā, kad pēc tās ļoti ilgojamies; pēc gaismas, kas nes cerību; un arī pēc gaismas mūsos, pēc tās neredzamās gaismas, kas atklāta Jāņa evaņģēlijā, raksturojot Dievu un sakot: "Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma." Par ko psalmists Dāvids, uzrunājot Dievu, saka: "Jo pie tevis ir dzīvības avots, un tavā gaismā mēs redzam gaismu."

Kā piedzīvot šo neredzamo gaismu, kā doties gaismas virzienā, kas palīdz labāk saprast gan savu dzīvi, gan pasaules norises, par to mēs runāsim raidījumā ar cilvēkiem, kas gaismu cauri savai dzīvei ir nesuši jo spoži un dara to joprojām. Par to saruna ciemojoties pie brīvības cīnītājas un sirdsapziņas liecinieces Lidijas Lasmanes, kur pie viņas svētku galda pulcējās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers, vēstures doktors Jānis Šiliņš un publicists Arnis Šablovskis.

Kā motivēt sevi pārmaiņām un kā plānot pārmaiņas jaunam dzīves cēlienam, lai nepiedzīvotu vilšanos un pašas pārmaiņas nestu gandarījumu. Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē "Sense of Team" vadītājs Valdis Vanags un klīniskais un veselības psiholoģe, izglītības un skolu psiholoģe Signe Knipše.

Šajā raidījumā vairāk runājam par to, kā pašiem izvirzīt sev mērķus, kā mēģināt noturēt motivāciju, un arī, protams, par to, kā saglabāt savu ceļu, kuru esam izvēlējušies iet, jo reizēm tas nemaz nav tik vienkārši. Jauns gads sniedz it kā jaunas iespējas, tajā pašā laikā nav jau nemaz tik viegli.