Patriotu podkāsts

Obligātajam dienestam būtu jābūt pakļautiem visiem Latvijas pilsoņiem, izņemot to, kuriem ir veselības problēmas un sodāmība. Tā Latvijas Radio uzsvēra Nacionālo bruņoti spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš, norādot, ka lai gan Valsts aizsardzības dienesta likums vēl nav pieņemts, NBS tam gatavojas, lai varētu uzņemt Latvijas pilsoņus obligātajā dienestā.

Viņš arī sacīja, ka šogad cilvēki aktīvi pievienojušies Zemessardzei, sasniedzot 10 tūkstošus zemessargus. Tas gan ir saistīts ar sabiedrība reakciju uz apdraudējumu, kas radās Ukrainas kara dēļ.

„Man ir jāņem ierocis, lai aizstāvētu skaisto zemi Ukrainu. Man tur ir jābūt. Savādāk nevar,” Gundars Kalve cīņā par neatkarīgu Ukrainu.

Viņš vakar atgriezās no Ukrainas, kur aizstāv tās neatkarību. Gundars ir valsts patriots – viņš stāvēs un kritīs par valsti. 18.novembrī Gundaram Kalvem pasniegs pašvaldības apbalvojumu – „Jēkabpils novada Goda pilsonis”.

Biedrība "Tavi draugi" aicina šogad Lāčplēša dienā pieminēt un godināt Latvijas brīvības cīņās kritušos, vienlaikus sniedzot arī praktisku atbalstu Ukrainas karavīriem, kuri nepagurstoši cīnās par savas valsts un Eiropas brīvību.

Šogad paralēli svecīšu nolikšanai pie Rīgas pils, 11. novembra krastmalā, Rīgā, iedzīvotāji aicināti atnest arī otru svecīti vai sveču pārpalikumus, ko nodot "Tavi draugi" punktā ierakumu sveču izgatavošanai Ukrainas armijai.

Biedrības "Tavi draugi" pārstāve Beāte Bēvalde skaidro, kur varēs nodot sveces un kā norit ierakumu sveču gatavošanas darbnīcas.

Par Lāčplēša dienas pasākumiem Rīgā stāsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite.

Arī mūsu aizstāvjiem nepieciešamas atbalsts, un to var sniegt kapelāni. Nacionālo bruņoto spēku vecākais kapelāns majors Mareks Savickis norāda, ka kapelāni ir Dieva instruments, kas stiprina karavīru. Taču, runājot par to, kas stiprina valsti, Savickis teic: „Mēs stāvam sardzē par to, lai mēs varētu kā tauta plaukt, augt, nobriest.” Viņš aicina ikkatru padomāt par to, kā viņš var aizstāvēt savuvalsti.

Kapelānam pienākums būt pieejamam karavīriem, sniedzot garīgo atbalstu. Tāpat arī viņu ģimenes locekļiem, arī, ja bijis kāds traģisks notikums.

Karavīrs pēc sava aicinājuma ir tas, kurš.. jau nododot zvērestu ir vārdi „netaupot spēkus, veselību un, ja vajadzīgs, arī dzīvību, aizsargāt Latvijas valsti, tās neatkarību.” Līdz ar to mēs arī dzīvojam ar tādu domu, ka tas ir mūsu pienākums.

Kapelāni ir Dieva instruments, kas stiprina karavīru, teic Mareks Savickis. Savukārt viņam pašam garīgo atbalstu sniedz Dievs.

Runājot par izaicinājumiem darbā, kapelāns teic, ka galvenās grūtības izpaužas kopējā sabiedrības neticība, paļaujoties uz viltus ziņām, rakstot nievājošus komentārus sociālajos medijos.

Mūsu cilvēki aizstāv ne tikai Latviju. Bruņotie spēki piedalās arī starptautiskajās misijās. Šobrīd jau trīs mēnešus misijā Kosovā ir kapteine Ieva Jordane-Liflande. Esot tur, viņa novērtē, cik labi dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī. „Es stāvēšu un kritīšu, centīšos darīt visu, kas manos spēkos, lai maniem bērniem un mazbērniem būtu vieta, ko saukt par mājām,” teic Ieva Jordane-Liflande.

Mēs savu zemi sargājam, piedaloties NATO starptautiskajās operācijās pasaulē. Mēs parādām, ka mēs ne tikai prasām, lai mums sniedz atbalstu, bet arī mēs esam gatavi to darīt.

Kapteine Ieva Jordane-Liflande ir Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes plānošanas virsniece. Viņa atbild par mācību plānošanu, kurās piedalās Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes vienības – gan Latvijā, gan ārpus tās. Šobrīd kapteine jau trīs mēnešus atrodas starptautiskajā operācijā KFOR Kosovā. Tur viņa ir kontingenta komandiera vietniece, kā arī sadarbības virsniece starp rotu un bataljonu.

Pēc 24. februāra, raugoties uz notikumiem Ukrainā, sabiedrības interese par Zemessardzi palielinājās. Kopš aprīļa zemessargu rindās ir arī Mareks Matisons, kas uzskata, ka ar apgūtajām iemaņām būs gatavs aizstāvēt savu valsti.

Viņš saka: „Es esmu absolūti pārliecināts, ka kopā ar savu seržantu es varu iet karā. Un es arī no kara atnākšu mājās.”

Mareks Matisons ikdienā nodarbojas ar digitālo komunikāciju, taču kopš aprīļa brīvajā laikā ir 13. kājnieku bataljona pirmās rotas zemessargs. Mareks izvēli par labu zemessardzei izdarīja pēc sāktā kara Ukrainā.

Novembrī ar vairākiem pasākumiem tradicionāli atzīmē 103. gadadienu kopš Latvijas armijas izšķirošās uzvaras Neatkarības karā.

Svētku atklāšana bija jau šodien, 7. novembrī, laukumā pie Latvijas Kara muzeja, kur Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece iededza Neatkarības kara piemiņas ugunskuru, kas degs līdz 11. novembrim.

Laukumā pie Pulvertorņa 7. novembrī no līdz 18 apskatāma Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku militārās tehnikas un ekipējuma izstāde. Tāpat izstāde būs aplūkojama arī 11. novembrī no plkst. 9.00 līdz 21.00.

11. novembris, Lāčplēša diena, Rīgas Doma baznīcā plkst. 9.00 aizsāksies ar ekumenisko dievkalpojumu.

Plašāk par Neatkarības kara atceres pasākumiem stāsta Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece.

Šonedēļ sākam piecu ierakstu sēriju par mūsu zemes aizstāvjiem. Pirmajā ierakstā uzklausījām jaunākos mūsu zemes aizstāvjus – jaunsargus. Šogad jaunsardze atzīmē jau 30. jubileju. Bērni un jaunieši interešu izglītībā apgūst dzīvei nepieciešamās iemaņas, militārās prasmes un tiek veicināta pilsoņu atbildība pret valsti. Ko jauniešiem nozīmē jaunsardze? Kas, viņu ieskatā, ir patriotisms un vai obligātais militārais dienests ir nepieciešams?

Par savu izvēli darboties jausardzē stāsta Pēteris Pauls Cielavs, Dana Buce un Gints Zilpuris.

Jaunsardzē katru gadu iesaistās aptuveni astoņi tūkstoši jauniešu vecumā no 10-21 gadam. Visvairāk ir jaunākās vecuma grupas bērnu. Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Aivis Mirbahs teic, ka šogad, saistībā ar notikumiem Ukrainā, interese par jaunsardzi pieauga.

22. jūnijā aizsardzības nozare svinīgi atzīmē Varoņu piemiņas dienu un Cēsu kauju atceres gadadienu, aizsardzības nozares vadībai, karavīriem un zemessargiem piedaloties svinīgos pasākumos Rīgā un Cēsīs.

Par vēsturiskajiem notikumiem 1919. gadā un piemiņas dienas pasākumiem stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturniece Barba Ekmane.

Daudzi šodien atskatās vēsturē, lai atgādinātu sev un savējiem, cik svarīgs bija 4. maijs pirms 32 gadiem, kad tika atjauno Latvijas neatkarība. Krāsaināk un cilvēciskāk par šo spēj stāstīt ļaudis, kuri paši to piedzīvoja, jo tie var būt arī stāsti par to, kā tajā laikā dzīvojām, kā bija iekārtotas mājas, kā cilvēki ģērbās, ko lika galdā. Stāstu stāstīšana no paaudzes paaudzē ļauj saglabāt un nodot zināšanas nākamajām paaudzēm.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs šobrīd aicina savus atmiņu stāstus par ikdienu Latvijā 20. gadsimtā un 21. gadsimta sākumā saglabāt arī vietnē "Gadsimta stāsti", jo liecības par dzīves veidu, kuru vēl atceras pašlaik dzīvojošās paaudzes, bet kurš pamazām sāk izzust no mūsu sociālās atmiņas.

Ģimenes studija aicina ikvienu ģimeni savus pieredzes stāstus nodot tālāk saviem bērniem, gan veidojot dzimtas kokus, gan vedot bērnus ekskursijās uz savām bērnības vietām.

Cik būtiska ir šāda vēstures piefiksēšana par dzīvi, piemēram, padomju laikā un kā katrs var veidot savu dzimtas atmiņu krātuvi arī par senākiem laikiem, stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Kalna, Latvijas universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Ieva Pīgozne un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Sanita Reinsone.

Par dzimtas vēstures pētīšanu pieredzē dalās Ilze Zvaigzne, kura jau ilgus gadus pēta savas dzimtas vēsturi, un Zemgales vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotājs, ciltskoku pētnieks Kristiāns Jakubovskis. Viņš arī vada dzimtas pētniecības pulciņu skolā