Patriotu podkāsts

Šodien, 4. maijā, aprit 32 gadi, kopš Latvija atguva neatkarību. Daudziem no mums 1990. gada 4. maijs ir labā atmiņā, jo esam bijušo tā laika notikumu aculiecinieki. Ko mums nozīmē iegūtā brīvība, kā mēs to izdzīvojam un vai novērtējam? Kādas ir domas par brīvību un savu valsti apstākļos, kad kaimiņos notiek karš? 

Krustpunktā par valsti, vēsturi, mums pašiem un neatkarību sarunājas uzņēmuma "Aretai" īpašnieks Jānis Irbe, mūziķis Igo, biedrības "Latvijas Jauno zemnieku klubs" valdes priekšsēdētāja Sandra Eimane, Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs, fiziķis, Latvijas Universitātes asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs, vēstures skolotāja Garkalnē Inga Pelcmane, ārsts, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs Arvīds Irmejs.

Rīt, 4. maijā, svinēsim Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 32. gadadienu.

Saldū tiks svinēti Brīvības svētki ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militāro parādi, kura tiks translēta LTV1 tiešraidē. Svētki sāksies plkst. 8.45 ar Torņa mūziku un plkst. 9.00 notiks dievkalpojums Saldus Sv.Jāņa Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, ko translēs arī Latvijas Radio 1.

Bet Rīgas dome aicina rīdzinieku un pilsētas viesusapmeklēt daudzveidīgus kultūras pasākumus un apskatīt īpašu šim gadam veltītu pilsētvides noformējumu.

Par svētku norisēm Rīgā stāsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite, Saldū - Krista Vīndedze, Saldus Tūrisma informācijas kultūras un sporta centra vadītāja.

Arī Latvijas Radio 4. maijā piedāvās plašu svētku saturu.

25. martā Latvijā piemin 1949. gada deportāciju, kuras laikā no Latvijas uz nometinājuma vietām izsūtīja vairāk nekā 42 tūkstošus cilvēku. Par deportācijas notikumu gaitu, represiju atstātajām sekām ģimenēs un sabiedrībā, kā arī par Krievijas režīma šodien īstenoto karu Ukrainā un paralēlēm padomju varas izpausmēs dažādos vēsturiskos notikumos intervija ar Nacionālā arhīva vēsturnieku Gintu Zelmeni.

Šodien visā Latvijā atzīmē 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu. Rīgas Domā notiek barikāžu laika piemiņas koncerts "1991". Valmierā norisinās muzikāls skaņu un gaismu tēlojums "Barikāžu stāsti". Liepājas muzeja dārzā notiks 1991.gada janvāra barikāžu atceres pasākums, kurā zvērestu dod jaunie zemessargi. 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienā Dobeles vēsturiskajā Tirgus laukumā iededz ugunskuru "Atmiņu liesmas". Atceres un piemiņas pasākumi notiek arī citās pilsētās.

Uzklausām tā laika Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju Romualdu Ražuku. Viņš stāsta par grāmatu "Latvijas Tautas fronte barikādēs".

Par koncertu "1991" stāsta tā režisore Dace Pūce.

Atmiņās par barikāžu laiku dalās Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Ineta Amoliņa.

Par pasākumu Liepājā stāstaLiepājas muzeja filiāles "Liepāja okupāciju režīmos" vadītāja Sandra Šēniņa.

Jauni cilvēki, kuri Barikāžu laikā bija bērni, bet tagad pietuvojušies Janvārim 1991. gadā. Mūziķis Valters Pūce un grāmatas “X stunda. Barikādēm 30” redaktors Augusts Zilberts Kultūras rondo sarunu biedri. Un tēlnieks Gļebs Panteļejevs, kura veidoto pieminekli Gunāram Astram šonedēļ atklās Rīgā.

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) izdevusi konferences "X stunda. Barikādēm 30" grāmatu. Tajā apkopots bagātīgs satura izklāsts par barikāžu 30. gadadienai veltītajā konferencē (2021. gada 13. janvārī) pausto, atskatoties uz 1991. gada janvāra notikumiem un caurskatot iepriekš vēl plaši neapspriestas tematiskās līnijas – gatavošanos barikādēm un mediju kā ziņneša lomu.

Grāmatu papildina plašs vēsturisko fotomateriālu klāsts no 1991. gada barikāžu muzeja, Saeimas un privātiem foto krājumiem, savukārt barikāžu notikumu hronoloģijā palīdz orientēties detalizēta laika līnija – no 1990. gada 18. marta, kad Latvijas Tautas fronte guva uzvaru Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes vēlēšanās, līdz pat 1991. gada 24. augustam, kad Krievijas prezidents Boriss Jeļcins parakstīja dekrētu par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valstiskās neatkarības atzīšanu.

Gunāra Astras pieminekļa "Nebaidies" atklāšana paredzēta 20. janvārī pulksten 11.00. Piemineklis latviešu brīvības cīnītājam Gunāram Astram tiks uzstādīts pie ēkas Brīvības ielā 34, kur 1983. gadā viņu notiesāja LPSR Augstākā tiesa. Latviešu patriots Gunārs Astra 1983. gada 15. decembra tiesas prāvā teica savu Pēdējo vārdu, noslēdzot to šādi: "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies, un pārcietīs arī šo tumšo laiku."

Savukārt koncerts "1991" notiks 20. janvārī pulksten 19 Rīgas Domā. Koncertā uzstāsies čellists Valters Pūce un pianists Dainis Tenis, un kā viesi piedalīsies dziedātāja Patrisha, Rīgas Doma zēnu koris diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā, čellisti Ēriks Kiršfelds, Antons Trocjuks, Rihards Štrauss un ērģelnieks Aigars Reinis. Koncerta režisore ir Dace Pūce, videomākslinieks – Viktors Keino.

Koncerta programmas ideja tapusi čellistam Valteram Pūcem sadarbībā ar pianistu Daini Teni, kuri paši nav bijuši barikāžu aculiecinieki ar savu pieredzi, bet kuriem ir stāsts par savām izjūtām, apzinoties šos Latvijai tik nozīmīgos notikumus. Koncertā skanēs pašmāju komponistu skaņdarbi.

Jau vairākus gadus Latvijas dzimšanas dienas svinību kulminācjia ir kopīga valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" dziedāšana. 18. novembrī plkst. 21:00 pēc Latvijas laika, dziedot mūsu lūgsnu, savu valsti svētkos var sveikt ikviens visā plašajā pasaulē.

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Latvijas proklamēšanas gadadienā.

Tā kā šodien ir svētku diena, arī raidījumā Divas puslodes ir nedaudz citāds. Interesējamies, kā Latvijas Valsts proklamēšanas gadadienu svin un atzīmē ārpus Latvijas, arī ļoti tālu no mūsu zemes.

Neatkarības pasludināšana pirms vairāk nekā simts gadiem nozīmēja arī milzīgu izaicinājumu ne tikai izkarot brīvību Neatkarības karā, bet arī panākt Latvijas valstiskuma atzīšanu starptautiski. Ieguldot lielas pūles Latvijas diplomātijai izdevās iegūt citu valstu atbalstu, tāpēc šogad varējām svinēt Latvijas neatkarības atzīšanas de iure simtgadi. Kā Latvijas neatkarības gadadienu atzīmē mūsu valsts pārstāvniecībās dažādās pasaules malās, lai arī aizstāvētu Latvijas intereses starptautiskajā telpā šodien? Sazināmies ar Latvijas vēstnieku Izraēlā Aivaru Grozu, Latvijas vēstnieku  Kanādā Kārli Eihenbaumu, Latvijas vēstnieku Norvēģijā Mārtiņu Klīvi, Latvijas vēstnieku Spānijā Māri Klišānu, Latvijas vēstnieci Zviedrijā Ilzi Rūsi, Pagaidu pilnvaroto lietvedi Azerbaidžānā Viju Bušu, vēstnieku Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ženēvā Bahtioru Hasanu, Latvijas vēstnieci Čehijā Guntu Pastori un ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Korejā Āri Vīgantu.

Novadpētniecība ir vietējās apkaimes, dzimtā ciema, pilsētas, pagasta izpēte un zinātne par to. Ar novadpētniecību parasti nodarbojas skolēni, attiecīgās teritorijas iedzīvotāji - entuziasti. Savukārt iegūtā informācija dod plašu ieskatu par konkrētās teritorijas dabu, cilvēku sadzīvi, paražām un vēsturiskiem notikumiem, tā novadpētniecība raksturota internetā. Bet kādi ir mūsdienīgas novadpētniecības aspekti, vai savas vietas izzināšana vairo arī patriotisma jūtas pret savu zemi, raidījumā Ģimenes studija diskutē Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Rīgas 14. vidusskolas vēstures un sociālo zinātņu skolotājs Roberts Ķipurs, Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra pētniece Ieva Vītola un Talsu Valsts ģimnāzijas vēstures, politikas un filozofijas skolotāja Antra Grūbe.

Pieredzē dalās Andris Slišāns un Evija Teice-Mamaja.

Slišānu ģimene interesējas par savu vietu un cilvēkiem. Antons Slišāns interesi par savu dzimto Upītes ciemu Viļakas novadā nodevis arī saviem bērniem un arī mazbērniem. Viņa dēls - Upītes folkloras kopas "Upīte" vadītājs, kultūras darbinieks un lokālās vēstures pētnieks Andris Slišāns pandēmijas laikā īsteno projektu "Pa pēdām", vedot savus piecus bērnus ceļojumā pa vietām, kas bijušas nozīmīgas, kuras izpētījis un aprakstījis viņa tēvs Antons Slišans. 

Savukārt Evijas Teices-Mamajas ģimene bieži dodas ceļojumos un pārgājienos pa Latviju, viņi vienmēr izmanto iespēju palūkoties uz savu zemi no augšas, uzkāpjot kādā skatu tornī vai baznīcas tornī.

Latvijas Republikas proklamēšanas 103.gadadienai veltīts Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārās tehnikas maršs. Valsts prezidenta Egila Levita uzruna. Marša laikā par notiekošo saruna ar Bruņoto spēku augstāko virsseržantu Edgaru Jokstu-Bogdanovu.

Pirms marša saruna ar NBS vadītāju Leonīdu Kalniņu.