Patriotu podkāsts

Pirms trim gadiem piektās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni saņēma skolotājs, novadpētnieks, Daugavpils ebreju kopienas muzeja dibinātājs “Ebreji Daugavpilī un Latgalē” - daugavpilietis Josifs Ročko. Aizvadīto divu gadu laikā Josifs Ročko ir paspējis izdot jaunas grāmatas, turpina aktīvi iesaistīties Daugavpils sabiedriskajā dzīvē un jūtas pagodināts par savulaik saņemto augsto apbalvojumu.

Ar Josifu Ročko  tiekamies Daugavpils sinagogā, sarkanā mūra ēkā pašā Daugavpils centrā. Enerģiskais pensijas vecuma vīrs stāsta par sevi īsi un kodolīgi: “Man ir 72 gadi. 2017. gadā par manu sabiedrisko darbu, uzrakstītajām grāmatām, par to, ka es nodibināju Daugavpils ebreju kopienas muzeju “Ebreji Daugavpilī un Latgalē” saņēmu Triju Zvaigžņu ordeni.”

Ziņa par tik augstu valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni - viņu pašu un arī tuviniekus pa īstam pārsteigusi.

“Ordenim mani pieteica Latvijas ebreju kopiena un draudžu padome. Tā bija diena, kad zvanīja no Rīgas ebreju muzeja direktors Iļja Lenskis un teica, ka esmu apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Es nenoticēju, domāju, ka apbalvots kāds cits cilvēks. Pirmais, kam es par to pastāstīju, tā bija mana sieva. Arī viņa sākumā nenoticēja, jo uzskatīja, ka tādu augstu apbalvojumu var saņemt tikai valsts vīri, karavīri un kādi ievērojami cilvēki, bet es esot tikai skolotājs. Protams, biju priecīgs,” atzīst Josifs Ročko.

Gādīgi noglāstot pie žaketes piesprausto Triju Zvaigžņu ordeni, Josifs Ročko atzīstas, ka to viņam šorīt piespraudusi sieva un likusi būt uzmanīgam, lai nepazaudē, tāpēc ejot atpakaļceļā uz mājām ordeni esot jāievieto kastītē.

“Ordenis glabājas mūsu mājās, blakus gultai nelielā skapī. Un man arī lepnums, ka esmu šī ordeņa kavalieris,” stāsta Josifs Ročko.

Josifs Ročko - novadpētnieks, skolotājs, gids paša izveidotajā Daugavpils ebreju kopienas muzeja “Ebreji Daugavpilī un Latgalē”, uzskata, ka cilvēks nedrīkst slinkot.

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā.

Svinīgā Saeimas sēde par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 102.gadadienai.

Noteikti cilvēces vēsturē mēs spēsim atrast nosacītus miera un attīstības periodus, kas ilguši vismaz vairākus gadu desmitus, bet 21. gadsimts met mums arvien jaunus un jaunus izaicinājumus gan personiski, gan mums kā sabiedrībai kopumā. Latvijas dzimšanas dienā diskutējam par to, kādu vēlamies redzēt savu valsti un par iespējamiem ceļiem, kā iecerēto sasniegt. Bet varbūt mūsdienās izaicinājumu, lai 2118. gada jūlijā Mežaparka estrādē  tūkstošgalvīgais koris atkal dziedātu "Gaismas pili" ir pāri pārēm. Par izaicinājumiem un Latvijas nākotnes vīzijām saruna ar E. Gulbja laboratorijas projektu vadītāju Džinetu Dimanti, viņa pārstāv vienu no dzimtām, kuras ģērbonis ir atspoguļots jaunajā izdevumā "Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā", un arhitektu Aleksi Babuškinu, kurš jau vairākus gadus dzīvo un strādā Ukrainā.

Latvijas Republikas proklamēšanas 102.gadadienai veltīts ekumēniskais dievkalpojums Doma baznīcā.

Valsts svētku nedēļā turpinām stāstus par augstākā Latvijas valsts apbalvojuma – Triju Zvaigžņu ordeņa – saņēmējiem. Šodien dodamies uz Zemgali, uz Iecavu, kur dzīvo bijušais policists Agris Kociņš. Viņš Triju Zvaigžņu ordeni saņēma kā viens no astoņiem Bauskas miličiem, kas 1991.gada 20.janvārī aizstāvēja Iekšlietu ministriju OMON uzbrukuma laikā.

“Tā būtu tā Māra! Nu, nāciet iekšā!” Agris Kociņš priecīgi saka, atverot sava Iecavas dzīvokļa durvis. Gaitenī mani laipni sveicina Agra sieva Aija un aicina nenobīties no ģimenes mīluļa Lakija – varena izmēra kaķa, kurš pēc brīža gurdi iznāk atrādīties ciemiņam.

“Viņš tāds, zini, ar raksturu...” brīdina Agris. “Re, patīk, patīk, citiem tā nenāk klāt...” viņš nosmejas. Esmu apstiprināta. Ar Agri piesēžam virtuvē un sākam sarunu ar to, kāpēc viņš vispār tajā 1991.gada janvāra naktī bija Iekšlietu ministrijā.

Agris Kociņš ir zemgalietis – skolā savulaik mācījies vēl Rundāles pils telpās, pēc armijas 1989.gadā sāka strādāt Bauskas milicijā. Barikāžu laikā viņam bija 21 gads. “Divdesmit viens, martā palika divdesmit divi,” viņš precizē.

Sargāt Iekšlietu ministriju 1991.gada janvārī Bauskas miliči pieteicās brīvprātīgi. “Varu pateikt par sevi personīgi – mēs visi bijām ar pagoniem, un mums bija jāpieņem lēmums. Nu, ir tā ministrija jāaizstāv! Tā ir mūsu ministrija, pareizi? Tātad jāaizstāv. Un to arī darījām. Braucām brīvprātīgi uz Rīgu un aizstāvējām,” viņš noteiktā balsī saka.

Liktenīgajā maiņā viņi bija astoņi. Trijiem biedriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķīra jau deviņdesmitajos gados, Agrim Kociņam un pārējiem četriem – tikai 2008.gadā.

“Pirmie ordeni saņēma tie, kas bija smagi ievainoti – nu jau nelaiķis Jānis Jasevičs, Aļģis Simanavičs, Renārs Zaļais,” atminas Kociņš.

Par sev piešķirto ordeni viņš uzzināja darbā. “Tas bija kaut kur ap pusdienlaiku. Man nebija ne jausmas, ka man ordenis piešķirts, vienkārši kolēģis piezvanīja un apsveica,” viņš atceras.

Kolēģis Agra vārdu bija ieraudzījis oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Sākumā šķitis, ka tas ir joks – kopš 1991.gada barikādēm taču bija pagājuši jau 17 gadi. Bet jau 90.gados visi Iekšlietu ministrijas aizstāvji bija saņēmuši Iekšlietu ministrijas atzinības, tāpēc rūgtuma par tik ilgi nākušu ordeni neesot bijis.

“Tāds mazs pārsteigums jau bija, ka pēc tik daudziem gadiem valsts ir novērtējusi tos visus notikumus... Gandarījums bija, ka no valsts saņemts tāds augstākais apbalvojums,” atzīst Kociņš.

Saņemt ordeni viņš devās kopā ar sievu Aiju. Viņi bija apprecējušies tikai pusgadu pirms barikādēm. “Kā es vienmēr ar humoru saku... nē, bez humora, nopietni – viņas nopelns arī tajā visā ir. Viņas pārdzīvojumi un viss pārējais... Tā nu braucām kopā saņemt,” viņš uzsver.

Šogad aprit 102. gadadiena kopš Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī. Covid-19 pandēmijas dēļ ir izsludināta ārkārtas situācija un noteikti ierobežojumi, tādēļ nenotiks tradicionālie svētku notikumi – parāde, koncerti klātienē, svētku uguņošana. Kultūras ministrija ir sagatavojusi 10 ierosinājumus, kā šogad svinēt valsts dzimšanas dienu. Savas ierosmes pievieno arī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, taku skrējiena "Stirnu buks" organizētāji un Latvijas Radio.

Saistībā ar valstī noteiktajiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežojumiem, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) šā gada 18. novembrī būs apmeklētājiem slēgts. Tomēr Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā muzejs sabiedrībai piedāvā dažādas valstssvētku atzīmēšanas iespējas digitālā formātā, kas pieejamas no jebkuras vietas pasaulē. Iepazīstina muzeja pārstāvis Imants Cīrulis.

Bet Latvijas Radio aicina klausīties jauno “Patriotu podkāstu”. Tajā apkopots pēdējo gadu laikā tapis Latvijas Radio saturs, ko caurvij patriotisma gars. Tie ir stāsti par karavīriem un Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējiem, par Latvijai būtiskiem vēstures pieturpunktiem. Tās ir diskusijas par varonību un patriotismu, sarunas ar mūsu valsts priekšstāvjiem un mūsdienu varoņiem.

Ar jaunizveidoto podkāstu iepazīstina Latvijas Radio podkāstu redaktors Andrejs Siliņš.

"Stirnu buks" aicina izskriet Latvijas kontūru un piedāvā vairākus maršrutus. Plašāk stāsta taku skrējiena "Stirnu buks" organizētājs Rimants Liepiņš.

Gaidot Latvijas dzimšanas dienu, jautājam jauniešiem, kādi ir šī brīža viņu izaicinājumi Latvijā un kādas iespējas viņiem piedāvā šis laiks? Viedokli izsaka reperis un Pieci.lv programmas vadītājs Rolands Če (Rolands Čivčs), Latvijas Universitāte studente, Latvijas Skautu un gaidu un Latvijas Jaunatnes padomes biedre Annija Preisa, Pļaviņu novada ģimnāzijas 12.klases skolniece Viviāna Nikaļuka un Liepājas Valsts tehnikuma programmas “Programmēšanas tehniķis” 2. kursa audzēknis Mārtiņš Bardulis.

Cēsiniece Biruta Mežale ordeni saņēma pirms sešiem gadiem. Viņa ir piedzīvojusi traģiskus liktens triecienus, bet tie viņu nesalauza. Viņa izveidoja resursu cetru sievietēm, vada savu uzņēmumu, darbojas draudzē, ir pašvaldības deputāte.

Valsts svētku nedēļā braucam uz dažādām Latvijas vietām, lai izstāstītu dažus no tūkstošiem stāstu par cilvēkiem, kuri saņēmuši visaugstāko valsts apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni.

Mans dzīves moto ir palīdzēt cilvēkiem – atzīst cēsniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Biruta Mežale. Augsto apbalvojumu viņa saņēma pirms sešiem gadiem par nozīmīgu un pašaizliedzīgu sabiedrisko darbu.

Ļoti daudzām sievietēm krīzes situācijās Biruta Mežale sniegusi atbalstu kā biedrības "Sieviešu resursu centrs "Prieks"" izveidotāja. Bet tā ir tikai viena viņas darbības šķautne. Viņa vada savu privāto grāmātvedības konsultāciju biroju, ir Cēsu Svētā Jāņa draudzes diakone un Cēsu pašvaldības deputāte, kā arī ome diviem mazbērniem Annai un Matejam.

Birutai Mežalei nācies piedzīvot ļoti traģiskus liktens triecienus, bet tas viņu nav salauzis, drīzāk padarījies vēl stiprāku.

Ēkā, kur atrodas gan Birutas Mežales grāmatvedības konsultāciju birojs, gan arī viņas vadītā biedrība "Sieviešu resursu centrs "Prieks"", viņas kabinetā uz plaukta blakus darbagaldam fotorāmītī ielikta arī bilde ar Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšanas brīdi.

"Atklāti teikšu, ka tas man bija ļoti liels pārsteigums, jo es nezināju, ka arī tik parastiem cilvēkiem pasniedz ordeņus," atzīst Biruta Mežale.

Bildei blakus redzama balta sievietes skulptūriņa, kas tiecas augšup, un tā savukārt ir Sandras Kalnietes iedibinātās balvas "Atdzimt no pelniem" veidols. Arī to saņēmusi Biruta Mežale. Ar apbalvojumiem novērtēts viņas lielais ieguldījums sabiedrības labā, īpaši izceļot darbu ar sievietēm biedrībā ''Prieks'', ko viņa izveidoja pirms 15 gadiem un kas nodarbojas ar sieviešu uzglītošanu un atbalstu dažādās dzīves situācijās.

No 16. līdz 22.novembrim gaismas festivāla "Staro Rīga" organizētāji visus Latvijas iedzīvotājus, ieskaitot arī iestāžu un uzņēmumu darbiniekus, aicina savos sociālo mediju profilos izvietot pašu veidoto gaismas noformējumu fotogrāfijas vai videomateriālus, izmantojot tēmturi #staromajas. Akcijas mentori ir pieci Latvijas mākslinieki: Helēna Heinrihsone, Katrīna Neiburga, Kristians Brekte, Kristaps Ancāns un Miķelis Mūrnieks, kuri savukārt aicina ikvienu veidot gaismas objektus vai performances savās mājās vai darba vietās.

13. starptautiskais gaismas festivāls "Staro Rīga" šogad no ierastā norises laika novembrī tiek pārcelts uz nākamā gada sākumu, iekļaujoties Latvijas simtgades svinību kultūras programmas noslēgumā. Plašāk stāsta festivāla "Staro Rīga 2020" mākslinieciskā vadītāja Diāna Čivle.

Starot mājās mudina māksliniece, viena no akcijas #staromājās mentorēm Katrīna Neiburga.

Savukārt "Zaļā josta" sadarbībā ar Elektrum Energoefektivitātes centru, atsaucoties Latvijas valsts pirmssvētku aicinājumam #StaroMājās, aicina iedzīvotājus pašrocīgi darināt videi draudzīgus un energoefektīvus gaismas objektus, piesakot tos radošajam konkursam "Staro zaļi".

Plašāk stāsta "Zaļā josta" pārstāve Laima Kubliņa.