Patriotu podkāsts

Izskanēja Augstākās Padomes 1990. gada 4. maijā pieņemtās deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" balsojuma rezultātu paziņošanas ieraksts. Saruna ar bijušajiem Augstākās Padomes deputātiem - 4.maija deklarācijas kluba prezidenti Veltu Čebotarenoku un arheologu Andri Tomašūnu.

Dzejnieks Jānis Peters par Latvijas neatkarības tuvināšanu un 1990.gada 4.maiju. Telefonintervija ar dzejnieku un stāsti no raidījumu cikla "Mūsu leģendas" arhīva

Pirms 30 gadiem 4.maijā Latvijas PSR jaunievēlētās Augstākās Padomes deputāti bija apņēmušies balsot par Latvijas Neatkarības deklarāciju – vienpusēji pasludinot Latviju par neatkarīgu republiku. Lietuva to bija jau izdarījusi, un nu bija pienākusi mūsu kārta. Latvijā krievu bija daudz vairāk, un arī Interfronte spēcīgāka. Kā tas viss bija toreiz, un kādi esam tagad? Šodien raidījumā Krustpunktā lielajai intervijai piekritis tā brīža viens no spilgtākajiem garīgajiem līderiem, mācītājs Juris Rubenis.

1990. gada 4. maijs – diena, kurā Latvija ar balsojumu apliecināja pēc garajiem okupācijas gadiem sākt jaunu vēstures posmu – neatkarīgas valsts veidošanu.

Daudzi balsojuma rezultātus klausījās radioaparātos, no kuriem liela daļa bija vietēji radīti un ražoti... Ar kādu dizaina mantojumu mēs sākām savas valsts veidošanu, un kas no tā saglabājies līdz mūsdienām? Par to raidījumā “Kāpēc dizains?” saruna ar Latvijas arhitektūras muzeja vadītāju un dizaina pētnieci Ilzi Martinsoni.

“Mana motivācija bija pavisam vienkārša – vai es vēlāk varēšu skatīties acīs saviem bērniem un teikt, ka darīju visu, ko varēju?” saka Atmodas līderis Dainis Īvāns.

Kad pirms 30 gadiem Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, Īvāns bija Tautas frontes priekšsēdētājs un Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Šī izšķirošā notikuma apaļo jubileju viņam, tāpat kā mums visiem, nāksies sagaidīt bez lieliem svētkiem, jo pašlaik savā fiziskajā brīvībā esam ierobežoti pandēmijas dēļ. Par kopīgo un atšķirīgo šajās ārkārtas dienās; par pasauli pēc pandēmijas un par Atmodas laika ideāliem mūsdienu politikā saruna ar Daini Īvānu.

Māra Rozenberga: Mēs tiekamies Likteņdārzā, ne pārāk tālu no jūsu mājām, un kas to būtu domājis, ka šajās dienās šāda tikšanās klātienē būs tik rets un pat neparasts notikums. Sēžam divu metru attālumā viens no otra, mums rokās ir katram savs diktofons, un šie ir tikai daži no noteikumiem, kas mūsu pašu veselības labad pašlaik ierobežo mūsu brīvību. Kā jūs jūtaties, sagaidot Latvijas brīvības atgūšanas 30. gadadienu šādā relatīvā nebrīvē?

Dainis Īvāns: Biju cerējis, ka šī būs visai grandioza neatkarības atgūšanas gadadiena. Tas tomēr ir vissvarīgākais notikums gan to cilvēku dzīvē, kuri balsoja par neatkarības atjaunošanu, gan arī visas Latvijas dzīvē. Tajā brīdī jau deputāts bija tikai instruments tautas rokās. Tauta sekoja, ko darīsim, kā balsosim, vai nenobīsimies. Mūsu paaudzei tie varbūt ir pat lielāki svētki nekā 18.novembris, jo mēs atguvāmies pilnīgi neticamos apstākļos. Bet varbūt arī šādi [svinēt] ir labi. Esmu laimīgs, domājot par to, ko pirms 30 gadiem izdarījām, jo man šķiet, ka arī šajā pandēmijas laikā ir saglabājies kaut kas no tās pašdisciplinētības, vienotības un organizētības, ar ko Latvija ļoti labi atkal izceļas pasaules fonā. Cilvēki tomēr nav nokāruši degunus, mēs nedzīvojam vergu zemē. Mēs esam brīvi. Un brīvs cilvēks ir tas, kurš izvēlas, vai viņš atļausies, vai viņam ir vajadzīgi kādi ierobežojumi. Galu galā, mēs to esam izvēlējušies brīvprātīgi un izvēlējušies savā labā, kā pašlaik uzvedamies un kāda ir mūsu dienaskārtība.

Tieši pirms 100 gadiem, 1920.gadā, uz pirmo sēdi sanāca pirmais Latvijas parlaments – Satversmes sapulce, tā aizsākot demokrātijas tradīciju Latvijā. Šobrīd Latvijā atzīmē Demokrātijas nedēļu. Iepriekš tika plānoti daudz un dažādi pasākumi, lai atzīmētu kā Satversmes sasaukšanas simto gada dienu, kā arī svinētu 4. maiju kā Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu.

Šodien saprotamu iemeslu dēļ vairums no šiem pasākumiem ir atcelti, taču nepieciešamība runāt un vērtēt aizvien paliek. Cik pašpietiekama vai trausla ir demokrātija un vai tā aizvien ir labākais veids kā pārvaldīt valsti, vērtē Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docents, Eiropas sociālā pētījuma nacionālo koordinators Latvijā Jurijs Ņikišins, šīs pašas fakultātes vadošais pētnieks Visvaldis Valtenbergs un vēsturniece, Londonas Ekonomiskās augstskolas pasniedzēja Una Bergmane. Raugoties no šībrīža situācijas arī vērtējam, vai ārkārtas stāvoklis neierobežo demokrātiju tik ļoti, ka tā jau kļūst ierobežota?

Svētku svinēšanas nozīme valstiskās piederības veidošanā

Svētku svinēšana šķiet neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Tādā veidā simboliski paveram priekškaru un novelkam robežu starp “parastu” un kādu īpašāku dienu. Kopā sanākšana un svētki ir iespēja arī vairāk justies piederīgam savai valstij un apzināties savas saknes. Bet vai svinēšana ir būtiskākais faktors, lai mēs izjustu piederību Latvijai, un vai piederības sajūta var mainīties apstākļos, kad lielā pulkā kopā sanākt nevaram? Svētku svinēšanas nozīmi valstiskās piederības un nacionālās identitātes veidošanā skaidro Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētniece, socioloģe Anna Stepčenko, kā arī komunikācijas radošā direktore Una Rozenbauma.

Demokrātiju vajag svinēt, tāpēc šodien atzīmējam Latvijas pirmā brīvi vēlēta parlamenta sanākšanas simtgadi un turpināsim svētkus ar Latvijas neatkarības atgūšanas 30. gadadienu un Eiropas svētkiem. Tas nekas, ka šoreiz tiešsaistes režīmā. Tā intervijā, aicinot Demokrātijas nedēļā atzīmēt vairākus Latvijai nozīmīgus datumus, norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

4. maiju, Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienu, šogad svinēsim citādi nekā ierasts. Kultūras ministrs Nauris Puntulis katram radīt īpašo svētku sajūtu savās mājās.

4. maijā no pulksten 12.00 līdz 13.00 “Klasika” pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē rīkos starptautisku muzikālu videotiltu, kura parole būs "Hallo, Berlīne, Jūrmala, Londona, Rīga!" Bet jau šodien "PārMiju" laikā zvanām uz Londonu, lai sarunā ar Kristīni Balanas noskaidrotu, kā notiek gatavošanās šim intriģējošajam notikumam...

4. maija filmu maratons notiks – tikai mājas kino zālē! Kultūras Rondo sazināmies ar filmu programmas sastādītāju Kristīni Matīsu.