Patriotu podkāsts

Patriotu nedēļā Ģimenes studija tiekas ar jauniešiem, kuri gatavi nesavtīgi darboties sabiedrības labā, iesaistoties nevalstiskajās organizācijās un paužot savu attieksmi daudziem būtiskos jautājumos. Par savu pieredzi stāsta Mārupes jauniešu domes priekšsēdētāja Marta Reihmane, Siguldas jaunsargu vienības jaunsardze, darbojas jaunsargu pašpārvaldē Viktorija Teterovska, aktīvs pusaudzis Morics Meņģelsons, kurš iestājas par klimatam draudzīgu politiku, un Matīss Dālbergs, kurš kopā ar domubiedriem atvēris labdarības kafejnīcu „Cup of Hope”.

Ar dažādiem pasākumiem šodien Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu. Rīgā visas dienas garumā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un tās telpās notiek Lāčplēša dienai veltītas aktivitātes.

Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros 2019. gads pasludināts par varonības gadu. Kas ir varonība mūsdienās: vai varonība ir stāties fiziski pretī briesmām un riskēt ar savu dzīvību, vai varonis ir tas, kurš ir gatavs ziedot dzīvību, lai aizstāvētu noteiktas vērtības un ideālus. Varbūt par varoņiem varam runāt tikai pagātnes formā? Par drosmi un varonību raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājās sociālantropoloģe Aivita Putniņa, centra cilvēka izaugsmei „Torņakalns” pasniedzēja, praktizējoša drosmes trenere Agnija Smite, militārais psihologs, Virsniekspeciālistu centra pamatkursa klausītāja Elīna Kalneniece, Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases daļas priekšnieks kapteinis Rihards Rozenbaums.

"Nav algoritma, lai pateiktu, kas var būt varonis, kas ne. Nevaram pateikt īpašības, kas var piemist varonim. Nav tādas prizmas caur kuru paskatīties, lai pateiktu, ka tas būs varonis, tas ne," uzskata Rihards Rozenbaums.

Agnija Smite vērtē, ka tas, ja būsi drosmīgs, nenozīmē, ka nebūs bail. Vairāk ir jautājums, kā bailes var atpazīst, pārvarēt un iet uz priekšu. Viņa norāda, ka svarīgi ir atpazīs savu komforta zonu un nedaudz izkāpt no tās laukā - iepazīt sevi, ka rīkojamies nezināmās situācijas, kaut vai iztīrīt zobus ar otru roku.

Rihards Rozenbaums norāda, ka svarīgi ir būt atbildīgam un būtiska ir cieņa pret pamatvērtībām - ģimeni un valsti, ja tā būs, cilvēks būs drosmīgs un vajadzības gadījumā to arī izrādīs. Viņš arī uzskata, ka jaunieši arī šodien ir gana drosmīgi, varbūt atbildība atšķiras no laika pirms 100 gadiem.

1918. gada 18. novembris ir mūsu valsts dzimšanas diena. Taču 1919. gads ir laiks, kad savu valsti pēckara apstākļos pašiem bija jāsāk celt no nulles. Šajā gādā gadsimta jubileju atzīmē virkne dažādu valsts iestāžu, institūciju un organizāciju, kas kļuva par valsts sākumu tolaik un kalpo par pamatu joprojām.

Turpmākās divas nedēļas ik rītu skanēs rubrika "Kā uzbūvēt valsti?!", kurā dažādu iestāžu darbinieki atskatās šo institūciju tapšanas vēsturē, skaidro, kādas bijušas to funkcijas un pirmās personības, kā arī pastāsta par savu izvēlēto vēsturisko priekšmetu, telpu, dokumentu vai zīmīgu skaņdarbu, kas kalpo par laika mašīnu, lai aizdotos katras iestādes dzimšanas laikā.

Šorīt stāsts par Gaisa spēku pirmsākumiem 1919. gadā Latvijā. Stāsta atvaļināts pulkvedis Uldis Filipsons.

1919. gada jūnijs – šajā laikā gan Latvijas valdībā, gan militārās aprindās visiem ir skaidrs, ka ir pienācis laiks veidot vienotu armiju. Tajā laikā jau bija skaidrs, ka armija nav iedomājama bez militārās aviācijas vienībām, un tā par Latvijas armijas Aviācijas grupas komandieri tiek iecelts virsleitinants Alfrēds Valeika.

Lai izveidotu aviācijas vienību ir nepieciešami divi galvenie priekšnoteikumi, vienība ir jānokomplektē ar personālsastāvu un jāapgādā ar lidaparātiem. Ar personālu lielu problēmu vairs nebija, jo tolaik no Krievijas dzimtenē bija atgriezušies daudzi karavīri, kas bija gatavi dienēt Latvijas aviācijā. Daudz sarežģītāk bija ar lidaparātu iegādi, jo tolaik Latvijas armijā nebija neviena lidmašīna.

Pirmās lidmašīnās Latvijas armijas karavīri ieguva zināmā mērā ar viltu no kņaza Līvena. Vēlāk Latvija saņēma lidmašīnas arī no Anglijas.

Kara muzejā ir redzamas lidotāju krūšu nozīmes – centrālais elements nozīmītei ir ērglis lidojumā un virs ērgļa ķēdītē ir ugunskrusts. Tolaik Hitlers vēl nebija pie varas Vācijā un ugunskrustam bija tā sākotnējā nozīme. Šodien gaisa spēku lidotāju nozīmītē arī ir redzams ērglis, kas nes Latvijas valsts karogu, bet ķēdītē jau ir trīs zvaigznes, kas sasaucas ar trim zvaigznēm virs Brīvības pieminekļa.

Lai kāda būtu latviešu attieksme pret savu valsti, "x stundā" viņi būtu gatavi doties aizstāvēt savu zemi un tautu, tā intervijā Latvijas Radio uzsvēra Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors pulkvedis Valts Āboliņš. Viņš minēja, ka nenoliedzami Latvija ir NATO dalībvalsts un līdz ar to var justies droši. Taču, kā norādīja Āboliņš, ar to vien nepietiek. Valsts ir jāaizstāv visiem.

Valsts himnu mēs dzirdam un dziedam neskaitāmas reizes mūžā. 11.novembrī svinēsim Lāčplēša dienu un 18. novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienu. Skanēs mūsu himna, kas ir dziedāta lūgšana "Dievs, svētī Latviju!". Ko varam saukt par svētību, kā izpaužas svētība tautas dzīvē un vai esam svētīta tauta, par to saruna raidījumā Pāri mums pašiem. Raidījuma viesi: Rīgas Doma dekāns Elijs Godiņš un Salaspils un Baldones katoļu draudžu prāvests Ilmārs Tolstovs.

Latvijas Neatkarības kara simtgades svētbrīdis. Studijā mācītājs Elmārs Pļaviņš.

"Tā nu paliek ticība cerība un mīlestība, bet lielākā no tām ir mīlestība," grūti atrast iederīgākus vārdus, lai raksturotu to garīgo un emocionālo noskaņojumu, kas valdīja cīnītājos Neatkarības kara laikā.

Tāpat kā trīs zvaigznes Brīvības piemineklī ar Kārļa Skalbes vārdiem "Tēvzemei un brīvībai" apvieno Latvijas vēsturiskos novadus vienā simboliskā veselumā, tā arī šie trīs lielie kristīgās ticības izceltie vārdi – ticība, cerība un mīlestība – izgaismo to iekšējo garaspēku, lielumu, drosmi un noteiktību, ar kādu Latviju aizstāvēja tās dēli un meitas.

Šomēnes aprit simt gadu kopš Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku Rīgā, kas izšķīra tolaik jaundibinātās Latvijas valsts likteni. Rakstnieks Kārlis Skalbe Brīvības cīņas esot salīdzinājis ar Lāčplēša cīņu pret Melno bruņinieku. Turklāt Rīgas kaujas Daugavas abos krastos šo simbolismu vēl pastiprināja.

Pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, 11.novembris kļuva par Lāčplēša dienu, un Satversmes sapulce dibināja Lāčplēša kara ordeni. Šonedēļ ik rītu Latvijas Radio rīta programmā skanēja stāsti par Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem. Uz garāku interviju par ordeņa izcelsmi un tā saņēmēju likteņiem esam aicinājuši Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniekus un ordenim veltītas izstādes autorus Arni Strazdiņu un Mārtiņu Vāveri.

Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919.gada 11.novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. Šorīt – pēdējais stāsts sērijā par Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem, kuru stāsti pašlaik skatāmi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē. Tiesa gan, šis stāsts palicis ārpus izstādes vitrīnām, bet tāpēc ir ne mazāk interesants un diemžēl – arī skumjš.

„Jānis Osvalds Zēbergs savu ordeni saņēma par vairākām kaujām 1917.gadā. Pēc strēlnieka gaitām viņš iestājās arī Latvijas armijā,” stāsta vēsturnieks Arnis Strazdiņš. Zēbergs bijis titulēts virsnieks jau Krievijas impērijas armijā, kur sevi bija pierādījis kā ļoti drošsirdīgu un veiksmīgu militāristu.

„Taču vēlāk, pēc atvaļināšanas no armijas, skaidri bija redzamas kara traģisko notikumu sekas – viņš bija pārcietis nervu sabrukumu un sirga ar atkarību no alkohola un dažādām narkotiskajām vielām,” atklāj Strazdiņš, „Viņa dienesta cena bija veselība un ļoti smaga dzīve pēc Pirmā pasaules kara, no kura viņš izgāja kā kara invalīds. Faktiski visu savu kara invalīda pensiju viņš notērēja opijā un citās narkotiskajās vielās.”

„Ja izmantojam mūsdienu terminoloģiju, viņš sirga ar posttraumatiskā stresa sindromu. Arī savās atmiņās viņš ir teicis, ka karš samala viņa miesu un viņa garu. Viņš nespēja atgriezties miera laika dzīvē,” piebilst vēsturnieks Mārtiņš Vāveris.

Ordeņa kavalieru stāsti plašāk skatāmi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē "Vienpadsmit varoņstāsti".

Saeima izskatīšanai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nodeva grozījumus likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", rosinot 11.novembrī atzīmējamo Lāčplēša dienu noteikt par brīvdienu, vienlaikus atsakoties no brīvdienas 1.maijā.