Patriotu podkāsts

4. maijā no pulksten 12.00 līdz 13.00 “Klasika” pirmo reizi savas pastāvēšanas vēsturē rīkos starptautisku muzikālu videotiltu, kura parole būs "Hallo, Berlīne, Jūrmala, Londona, Rīga!" Bet jau šobrīd "PārMiju" laikā sazināmies ar Berlīni, lai sarunā ar Ivetu Apkalnu noskaidrotu, kā notiek gatavošanās šim intriģējošajam notikumam...

Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) aicina gan individuālos tautas tērpu īpašniekus, gan kolektīvus 4. maijā, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā, virtuāli piedalīties gājienā “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai”, kura tradīciju kopš 2016. gada iedzīvina tautas tērpu centrs “Senā klēts”.

"Šogad aicinām piedalīties šajā pasākumā virtuāli. 4.maijā pulksten 12 ir jāuzvelk savs tautas tērps, jānofotografē, jāpublicē savā "Facebook" lapā un japievieno mirkļbirka #tautasterpugajiens. Šim attēlam jābūt publiski pieejamam," par to, kā šogad norisināsies tautas tērpu gājiens, atklāj Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.

Tad visas bildes plānots savienot vienā video, kur kustība būs nedaudz improvizēta, bet savā veidā gājiens veidosies.

Tautas tērpu centra “Senā klēts”projektu vadītāja Ziedīte Muze stāsta, ka pirmais gājiens notika, atzīmējot "Senās klēts" jubileju, lai parādītu, cik dažādi un daudzveidīgi ir mūsu tērpi.

"Dalībnieku atsaucība bija liela un bija priecīgi, tad radās ideja, ka varam iet vēl gājienā, bet ar citu mērķi, un 2017.gadā uzstādījām mērķi, lai gājiens kļūtu par Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienas svētku daļu," gandarīta Ziedīte Muze.

Cilvēki visus šos gadus vienmēr bijuši atsaucīgi.

Gājienu tautas tērpos šogad ciešā sadarbībā rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs, tautas tērpu centrs “Senā klēts” un biedrība “Mans tautastērps”. Ja vēl nepieciešama papildus informācija, to var meklēt LNKC mājaslapā un "Senās klēts" mājaslapā, kā arī "Facebook".

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna pie Brīvības pieminekļa.

Nākotnes Latvija/nākamā simtgade - kādu Latviju gribam redzēt. Par vērtībām, ko attīstīt un nodot nākamajām paaudzēm.

100 gadi Latvijai! Tie nu būs tā kā aizvadīti... Priecājoties par savu jubileju un sajūtu, ka dzīvojam brīvā zemē, nemanot esam atvēruši nākotnes 100 gades durvis. Šī vakara raidījums, kā visa Latvija, ir pašā svētku virpulī. Prom no studijas un ierastā klusuma – pie Brīvības pieminekļa. Arī mūsu šī vakara viesi - spilgts apliecinājums visas tautas varēšani nākamajos 100 gados. Tiekamies ar jaunām māmiņām un tēti, kuriem katram ir savi darbi un rūpēs, bet svētkos smaids, jo esam kopā šeit - starp savējiem...

Sarunās pie Brīvības pieminekļa: Žaņa LIpkes memoriāla vadītāja Lolita Tomsone, bijušais "sitēmas bērns", divu bērnu mamma Karīna Pētersone, zinātnes komercializētāja Solvita Kostjukova, dzīvesbiedri - Eva un Voldemārs Johansons, jauno mediju mākslinieks.

Svētku brīdis 11.novembra krastmalā, kur notiks Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 101.gadadienai veltīta Nacionālo bruņoto spēku militārā parāde. Saruna ar Latvijas Kara muzeja direktora vietnieku pētniecības darbā, vēstures doktoru Juri Ciganovu un kapteini, Zemessardzes pārstāvi Jāni Slaidiņu.

Latvijas dzimšanas diena. Jā, laiks skrien ātri, vēl spilgtā atmiņā valsts simtgades svinības un te jau gads apkārt un jau 101 gads mūs šķir no tā brīža, kad 38 Tautas padomes dalībnieki proklamēja Latvijas Republiku. Protams, ka par pamatu valsts dibināšanai bija latviešu pašnoteikšanās tiesības un tās apdzīvoto etnogrāfisko novadu apvienošana, bet tāpat kā pirms 101 gada, arī šobrīd Latvijā dzīvo dažādu tautību cilvēki, kas, kā rakstīts Latvijas Republikas Satversmē, kopā ar mums, latviešiem, veido Latvijas tautu. Tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot par to, kas 18.novembris un Latvija ir tiem latviešiem, kam dzimtā valoda nav latviešu. Kas padara skatījumā Latviju par labāko vietu pasaulē, kur dzīvot?

Kā jūs reklamētu Latviju, ja īsos vārdos būtu jāraksturo - kas ir Latvija? Kas ir "zelta vērts" Latvijā un ar ko leposimies pēc 100 gadiem, to vaicājam ārstam, luterāņu evaņģēlistam Ikšķiles iecirknī Pāvelam Naumovam un Rīgas Lietuviešu vidusskolas direktorei Jolantai Naglei.

Par savu brīvību un tiesībām ir jābūt pastāvīgi modram, citādi tās viegli var atņemt ļaudis ar pavisam citām interesēm – tā intervijā Latvijas Radio atzīst sacīja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Latvijas valstiskuma 101. gadadienā viņa aicināja atcerēties brīvības vērtību un novērtēt mūsu senču ilgi lolotās cerības par savu valsti un iespēju nostāties kā līdzvērtīgiem blakus citām tautām.

„Valsts mums ir tikai viena. Un par spīti visām domstarpībām, pirmajā vietā jāliek Latvijas valsts intereses,” – tā, sagaidot Latvijas simtu pirmo dzimšanas dienu, atzīst Vaira Vīķe-Freiberga. Atskatoties uz savu leģendāro runu, kurā savulaik aicināja visus kopā teikt: „Mēs esam diženi! Mēs esam skaisti!”, eksprezidente šodien secina: Latvijas iedzīvotāji šajos gados ir kļuvuši pašapzinīgāki. Un aicina atcerēties: brīvībai vajadzīga pastāvīga modrība.

Kinorežisore Dzintra Geka ar radošo komandu sagādājusi svētkus visiem, kuri 18. novembrī dosies uz kinoteātri "Splendid Palace" – tur būs skatāma viņas unikālās dokumentālās filmas "Katra diena simtgadē. Gadalaiki" pirmizrāde.

Īstenībā var runāt par veselām četrām filmām. "2018. gadā katru dienu filmējām kādā Latvijas vietā, mājā, pilīs un būdiņās – kā es reiz teicu, arī lielos notikumus, mums bija vairāk nekā 400 stundu ilga materiāla, jo dažas dienas arī filmējām ar divām kamerām," stāsta Geka.

"Un tad es sapratu, ka sākotnējā iecere, ka tas viss jāieliek vienā filmā, kas būtu 91 minūti gara un kurā katrai dienai būtu veltītas 15 sekundes, būtu liela vieglprātība un izšķērdība...

Tā nu bija iznācis, ka filmējam arī četrus pianistus, kas spēlē Pētera Vaska klavieru ciklu "Četri gadalaiki", un likumsakarīgi nolēmu veidot četras filmas, kas ir četri gadalaiki, kas skatāmas arī pilnīgi atsevišķi."

Režisore uzsver – īpaši interesanti tās būtu skatīties atbilstošā laikā: ""Ziemu" vajadzētu skatīties janvārī vai februārī, kad spēj tā pilnīgi ar to identificēties, kas arī viens no filmas galvenajiem uzdevumiem – ka katrs mēs sajūtamies kā filmas daļa.

Ka ziemā tie esam mēs, kas tur uz kalna slēpo, un es esmu tas cilvēks, kas skatās, kā Daugavā 19. janvārī peldas pareizticīgie – jo es arī gribētu tā peldēt.

Bet tad, kad nāk jau uz pavasara pusi, ir marts, precīzāk, 25. marts, kad ir deportāciju diena... Tas viss ir ļoti interesanti. Tā ka filmas skatāmas arī atsevišķi.”

Taču 18. novembrī būs četri seansi. Sākot no pulksten 12.00: vispirms būs skatāma "Ziema", tad pulksten 14:00 - "Pavasaris", pulksten 16:00 - "Vasara", bet pulksten 18:00 – "Rudens".

"Un pēc tam sarunas pie vīna glāzes – tikšanās ar filmas varoņiem, kas būs atnākuši uz kinoteātri. Jo katrā no seansiem ir apmēram no 80 līdz 100 cilvēku uzaicināti, kas filmā piedalījās vai kurus mēs varējām atpazīt, jo filmā dalībnieku ir simtiem un simtiem... Neteiktu, ka tūkstošiem - kā "Positivus" vai Dziesmu svētkos. Bet mēs katrs esam viens no viņiem," uzsver režisore.

Vairāk šeit...

Valsts svētku mēnesī novembrī, kad svinam Latvijas dzimšanas dienu, Nacionālais kino centrs rīko jau otro tiešsaistes festivālu "Latvijas filmas pasaulē", no 14. novembra līdz 25. novembrim portālā filmas.lv piedāvājot atkal jaunu sveicienu latviešu diasporai svētkos - 12 Latvijas filmas.

Nākamā gada sākumā aprit 100 gadi kopš Latgalei nozīmīgiem notikumiem Latvijas Neatkarības kara ietvaros – Latgales atbrīvošanas.

Latgales atbrīvošana bija Latvijas Bruņoto spēku un Polijas Otrās republikas kopīga uzbrukuma operācija ar nosaukumu "Ziema", kuras ietvaros 1920. gada janvārī Padomju Krievijas pakļautībā esošās Sarkanās armijas daļas tika padzītas no Latgales.

Ieskandinot šo notikumu simtgadi, šoreiz Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā uz sarunu aicinām Latvijas un Latgales vēstures zinātājus - Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāju Valentīnu Slavkovsku, vēstures maģistru, Daugavpils pilsētas pašvaldības vecāko ekspertu projeku jautājumos un biedrības “Daugavpils mantojums” valdes locekli Artjomu Mahļinu, vēstures doktoru Henrihu Somu - lai atgādinātu vēsturisko notikumu nozīmīgumu un sarežģītību, kā arī lai iezīmētu vēsturisko atmiņu mūsdienās un atklātu tam veltītos pasākumus nākamā gada sākumā.