Pavērsiens latviešu grāmatniecībā – Helmāra Rudzīša apgādā „Grāmatu draugs” grāmatas par 1 latu. Pētām, kādus biznesa paņēmienus Rudzītis izmantoja, arī to, kā izdevās dibināt skaņuplašu fabriku "Bellacord – Electro" un kādas atbildes pētnieki meklē joprojām.

Iepriekšējos raidījumos esam stāstījuši par izdevējiem Jāni Rozi, Miķeli Gopperu, pirms tam  arī par Ansi Gulbi, šoreiz kārta Helmāram Rudzītim un viņa apgādam „Grāmatu draugs”, viņš arī skaņuplašu fabrikas „Bellacord – Electro” dibinātājs.

Grāmatizdevējs Helmārs Rudzītis, kā minēts Nacionālajā enciklopēdijā, radīja pavērsienu latviešu grāmatniecībā. Intriga dota, atliek sekot šīsdienas stāstam. Uzklausām literatūrzinātnieci Ingunu Dauksti-Silasproģi, grāmatzinātnieku Viesturu Zanderu un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pētnieku Albertu Rokpelni.

Helmārs Rudzītis pirms 40 gadiem Amerikā publicējis atmiņu grāmatu „Manas dzīves dēkas”, kas ar komentāriem izdota arī Latvijā 90. gados. – to pētnieki pieminēs.

Plašāk par projektu šeit:

Pavērsiens latviešu grāmatniecībā – Helmāra Rudzīša apgādā „Grāmatu draugs” grāmatas par 1 latu. Pētām, kādus biznesa paņēmienus Rudzītis izmantoja, arī to, kā izdevās dibināt skaņuplašu fabriku "Bellacord – Electro" un kādas atbildes pētnieki meklē joprojām. Iepriekšējos raidījumos esam stāstījuši par izdevējiem Jāni Rozi, Miķeli Gopperu, pirms tam arī par Ansi Gulbi, šoreiz kārta Helmāram Rudzītim un viņa apgādam „Grāmatu draugs”, viņš arī skaņuplašu fabrikas „Bellacord – Electro” dibinātājs. Grāmatizdevējs Helmārs Rudzītis, kā minēts Nacionālajā enciklopēdijā, radīja pavērsienu latviešu grāmatniecībā. Intriga dota, atliek sekot šīsdienas stāstam. Uzklausām literatūrzinātnieci Ingunu Dauksti-Silasproģi, grāmatzinātnieku Viesturu Zanderu un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pētnieku Albertu Rokpelni. Helmārs Rudzītis pirms 40 gadiem Amerikā publicējis atmiņu grāmatu „Manas dzīves dēkas”, kas ar komentāriem izdota arī Latvijā 90. gados. – to pētnieki pieminēs. Plašāk par projektu šeit:

Pavērsiens latviešu grāmatniecībā – Helmāra Rudzīša apgādā „Grāmatu draugs” grāmatas par 1 latu. Pētām, kādus biznesa paņēmienus Rudzītis izmantoja, arī to, kā izdevās dibināt skaņuplašu fabriku "Bellacord – Electro" un kādas atbildes pētnieki meklē joprojām.

Iepriekšējos raidījumos esam stāstījuši par izdevējiem Jāni Rozi, Miķeli Gopperu, pirms tam&nbsp; arī par Ansi Gulbi, šoreiz kārta Helmāram Rudzītim un viņa apgādam „Grāmatu draugs”, viņš arī skaņuplašu fabrikas „Bellacord – Electro” dibinātājs.

Grāmatizdevējs Helmārs Rudzītis, kā minēts Nacionālajā enciklopēdijā, radīja pavērsienu latviešu grāmatniecībā. Intriga dota, atliek sekot šīsdienas stāstam. Uzklausām literatūrzinātnieci Ingunu Dauksti-Silasproģi, grāmatzinātnieku Viesturu Zanderu un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pētnieku Albertu Rokpelni.

Helmārs Rudzītis pirms 40 gadiem Amerikā publicējis atmiņu grāmatu „Manas dzīves dēkas”, kas ar komentāriem izdota arī Latvijā 90. gados. – to pētnieki pieminēs.

Plašāk par projektu šeit:

Pavērsiens latviešu grāmatniecībā – apgāda "Grāmatu draugs" grāmatas par 1 latu

2025. gadā apritēs 500 gadi, kopš ir iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā. Grāmata nav saglabājusies, taču šis notikums iezīmē pagrieziena punktu Latvijas vēsturē, gan saistībā ar latviešu valodas un identitātes, grāmatniecības, rakstītā un drukātā vārda attīstību, gan attiecībā uz zināšanu, ideju un inovāciju apriti un izplatību Latvijas teritorijā.

Raidījumā “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500” vēlamies izstāstīt stāstu, kā piecu gadsimtu garumā latviešu valoda un grāmatniecība ir laidusi dziļas saknes, kuras atklājot, varam izgaismot ne tikai mūsu vēsturi Eiropas un pasaules kopskatā, bet rast atbildes par mūsu turpmāko pastāvēšanu un attīstības ceļu. Runāsim par latviešu valodu, tās rakstītās formas izplatību un lietošanas paradumu izmaiņām cauri laikiem mūsdienīgā kontekstā.

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniekiem un ekspertiem no citām zinātniskajām iestādēm meklēsim liecības par rakstiem, pierakstiem un tulkojumiem latviešu valodā, kas saglabājušies līdz mūsdienām un kam ir bijusi būtiska nozīme mazo valodu attīstībā Eiropā. Reportāžās atklāsim vietas, kas saistītas ar kādu no aplūkojamajiem vēsturiskajiem notikumiem un pētīsim iemeslus, kāpēc jaunas lietas radušās noteiktajā vēsturiskajā situācijā.

History

2025. gadā apritēs 500 gadi, kopš ir iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā. Grāmata nav saglabājusies, taču šis notikums iezīmē pagrieziena punktu Latvijas vēsturē, gan saistībā ar latviešu valodas un identitātes, grāmatniecības, rakstītā un drukātā vārda attīstību, gan attiecībā uz zināšanu, ideju un inovāciju apriti un izplatību Latvijas teritorijā. Raidījumā “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500” vēlamies izstāstīt stāstu, kā piecu gadsimtu garumā latviešu valoda un grāmatniecība ir laidusi dziļas saknes, kuras atklājot, varam izgaismot ne tikai mūsu vēsturi Eiropas un pasaules kopskatā, bet rast atbildes par mūsu turpmāko pastāvēšanu un attīstības ceļu. Runāsim par latviešu valodu, tās rakstītās formas izplatību un lietošanas paradumu izmaiņām cauri laikiem mūsdienīgā kontekstā. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniekiem un ekspertiem no citām zinātniskajām iestādēm meklēsim liecības par rakstiem, pierakstiem un tulkojumiem latviešu valodā, kas saglabājušies līdz mūsdienām un kam ir bijusi būtiska nozīme mazo valodu attīstībā Eiropā. Reportāžās atklāsim vietas, kas saistītas ar kādu no aplūkojamajiem vēsturiskajiem notikumiem un pētīsim iemeslus, kāpēc jaunas lietas radušās noteiktajā vēsturiskajā situācijā.

Share Pavērsiens latviešu grāmatniecībā – apgāda "Grāmatu draugs" grāmatas par 1 latu

Sign up to save your podcasts

Pavērsiens latviešu grāmatniecībā – apgāda "Grāmatu draugs" grāmatas par 1 latu

Pavērsiens latviešu grāmatniecībā – apgāda "Grāmatu draugs" grāmatas par 1 latu

More shows like Grāmatai pa pēdām

Šīs dienas acīm

EU Confidential

Divas puslodes

Radio mazā lasītava

Šķiltava | Žurnāls Ir

Brīvības bulvāris

Kas būs ar Krieviju?