Šodien raidījumā Pievienotā vērtība par saruna kreditēšanu: cik melns ir tas velns, kā arī skaidrojam, vai šobrīd piepildās tas, ka, sākoties mazākajām nedrošībām, cilvēki steidz investēt zeltā. Skatām arī, kā divas nedēļas ietekmējušas mūsu ieguldījumu portfeļu vērtību.

Jau labu laiku meklējot, kā, kur un kāpēc transformēt Latvijas ekonomiku, lai mēs, ja ne panāktu Rietumeiropas valstis, bet varbūt vismaz beigtu atpalikt no kaimiņiem, regulāri tiek piesaukta kreditēšana. Sak', kredīti Latvijā nav pieejami, bankas žņaudzas un vispār nesaprātīgas prasības. Ja to mēs atrisinātu, vismaz pussolis ekonomikas transformācijas virzienā būtu sperts. Vai tiešām tā ir, vērtē Mārtiņš Āboliņš, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis un bankas "Citadele" ekonomists.

Tradicionāli nenoteiktības periodos investori meklē ko mierīgāku, drošāku, stabilāku, Un bieži vien tas ir zelts. Tādēļ arī tā cenas parasti iet uz augšu ekonomisko vētru un bažu laikā. Bet vai šobrīd inflācija un nedienas banku nozarē nobiedējušas investorus tiktāl, lai tie atkal vairāk skatītos uz zeltu?

Raidījumā Pievienotā vērtība stāsts par ekonomikas amerikāņu kalniņiem un par nozari, kurai pēdējie gadi ir bijuši visai dinamiski – no milzīgām cenām līdz milzīgiem cenu kritumiem. Un tad kā ķirsītis uz tortes – ārkārtējā situācija mizgrauža dēļ. Par kokrūpniecību, respektīvi. 

Jau pāris dienas daudzos Latvijas novados spēkā ārkārtējā situācija mizgrauža izplatības dēļ.

Pirms kāda laika, izdzirdot par mizgrauža izplatību, pirmā doma bija – kokrūpniecības nozarei garlaicīgi tiešām nav, viens straujš notikumu pavērsiens aiz otra. 

Pirms mizgraužiem pagājušajā gadā bija panika malkas, granulu, brikešu un šķeldas tirgū. Togad maz kas bija “kā ierasts”, stāsta Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts.

To, ka pirms gada tirgū situācija nebija loģikā balstīta, atzīst arī Latvijas Biomasas asociācijas vadītājs Didzis Palejs.

Cenu kritums pēc panikas raisīta kāpuma, inflācija, darbaspēka trūkums, procentu likmju pieaugums – kokrūpniecībā problēmas lielā mērā tieši tādas pašas, kā visiem pārējiem. Un tagad vēl mizgrauzis. Nozares pārstāvji, ar kuriem runāju, vienā balsī saka – labi, ka kaut kas tiek darīts, jo, pat ja tie ir ierobežojumi, daudz sliktāk būtu ļaut mizgrauzim vienkārši plosīties. Piemēri tālu nav jāmeklē – tepat Vācijā. Ir gan aspekti, kas mums Latvijā ir labāk nekā Vācijā, tādēļ visticamāk Vācijas piemērs paliks tikai kā biedējošs stāsts, uzskata Didzis Palejs. 

Būtiskas izmaiņas tirgu kopumā negaida, jo lielākie spēlētāji jau iepriekš pamanījuši mizgrauža risku un to ņēmuši vērā. Arī mizgraužu apkarošana būs darbs, kas jāpaveic nozarei. 

Arī ciršana pēc mizgraužu parādīšanās nenozīmē, ka koki automātiski der tikai un vienīgi malkai. Palejs teic, katrs meža īpašnieks lems un skatīsies, kur pārdot nocirsto. 

Bet ko darīt mežu īpašniekiem, it īpaši, ja mežs ir kādā no riskantajiem reģioniem, pārdot pa lēto? Nē!

Ja ieguldīts mežā, tad par to arī jārūpējas – un lieta, par kuru rūpējas vienmēr nesīs lielākus augļus, atgādina Bukonts. Un šīm rūpēm jābūt ilgtermiņā, jo dažādi riski, kaut vai tas pats mizgrauzis nekur nepazudīs. Jo kaitēklim par labu nāk klimata pārmaiņas. Turpina Palejs no biomasas asociācijas. 

Bet kas tālāk ar cenām gan kokmateriāliem būvniecībai, gan apkurei un citām lietām? Artūrs Bukonts saka – svārstības būs, bet ilgtermiņā – cenu kritumu ir velti gaidīt.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par videospēlēm kā biznesa nozari. Cik tā attīstīta Latvijā un vai ar videospēlēm var arī nopelnīt? Aprunāsimies arī ar augsto tehnoloģija uzņēmuma „HansaMatrix” pircējiem, kā zināms, investīciju fonds „BaltCap” ir izteicis piedāvājumu atpirkt uzņēmuma akcijas un, ja darījums būs veiksmīgs, pamest biržu. 

Videospēles – pasaulē miljardos mērāma izklaides industrija, bet Latvijā nav tā skaļi dzirdēts, ka šajā jomā mēs kaut ko darītu. Uzmanību aizvadītajā nedēļā piesaistīja Latvijas spēļu izstrādātāju gada balvu pasniegšanas pasākums, uz kuru devāmies saprast, cik tad attīstīta ir šī industrija pie mums. 

Secinājumi. Hobija līmenī ir ne viens vien, kurš uztaisa kādu spēlīti, ir Latvijā arī vairāki uzņēmumi, kuri nodarbojas ar mobilo telefonu spēļu veidošanu, un ir pat visai veiksmīgi. Bet, lai tiktu līdz tādai tradicionālai videospēlei, kura spēj arī nopelnīt naudu, tādu mums nav daudz. Bet ar pārīti veiksmīgu spēļu radītājiem un arī balvu saņēmējiem izdevās aprunāties.

Sveicināti, klāt jaunākais raidījums par ekonomiku, naudu, biznesu un ieguldījumiem “Pievienotā Vērtība”. To jums veido Jānis Ramāns no Latvijas radio un Rudīte Spakovska no Latvijas televīzijas. 

Šodien par banku nedienām, to atbalsīm Latvijā un to prognozēm. Par to, ka cenšoties ietaupīt enerģiju var naudu iztērēt, bet ieguvumus tā arī neredzēt.

Šodien raidījumā Pievienotā vērtība vairāk par makroekonomiku. Runājam par to, kādas sekas Latvijas ekonomikā gada laikā ir atstājis Krievijas nepamatotais un brutālais iebrukums Ukrainā. Augsta inflācija, sankcijas, preču un pakalpojumu plūsmas pārmaiņas – tās ir tikai visredzamākās sekas. 

Ir pagājis jau vairāk nekā gads, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un, protams, salīdzinot ar to postu, kas ir nodarīts Ukrainai, varam būt pateicīgi, ka cena. Ko galvenokārt maksājam mēs, ir naudā nevis dzīvībās. Apmēram tā arī aizvadītajā nedēļā, iesākot ekspertu diskusiju Latvijas Bankā par kara sekām Latvijas ekonomikai, saka Latvijas Bankas pētnieks un ekonomists Kārlis Vilerts.

Apgalvot, ka visas Latvijas tautsaimniecības problēmas ir kara fona sekas, protams, nav korekti, tomēr lauvas tiesa no tām tādas ir. Galvenie iemesli, kuri dzen cenas augšup un neļauj ekonomikai augt, ir trīs:

Tirdzniecības apsīkšana ar Krieviju un Baltkrieviju,

energoresursu un arī citu izejvielu sadārdzināšanās,

mūsu reģions tagad, fiziski atrodoties tuvu Krievijai, ir investoru acīs kļuvis bīstams un nepievilcīgs.

Runājot par katru no šiem atsevišķi, tirdzniecība nav nemaz sarukusi tik strauji, kā varētu domāt.

Raidījumā šoreiz par sankcijām, jaunāko obligāciju emisiju un mazliet par to, kas notiek kapitāla tirgos Baltijā.

Bet pirms ķerties pie aktuālā, kāds atgādinājums - ir sākusies gada deklarāciju par aizvadīo gadu iesniegšana.

Te divi mazi atgādinājumi. Pirmkārt, aizvadītajā gadā daudzi ir ziedojuši vairāk un biežāk nekā ierasts. Un arī par ziedoto sabiedriskā labuma organizācijām var tikt pie nodokļu atlaides. Un otrkārt - šogad ieviests jaunums - ja ir veselības apdrošināšana, tas jānorāda deklarācijā. 

Secinājums - šogad Valsts ieņēmumu dienests rūpīgāk sekos līdzi, lai neapmaksātu tos čekus, kurus atmaksājis apdrošinātājs.

Jau vairāk nekā gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un - arī jau desmitā sankciju kārta. Un pēdējā laikā arvien skaļāk skan balsis par sankciju apiešanas tendencēm. Visticamāk, ievērojamais eksporta uz atsevišķām Eiropas un Āzijas valstīm pieaugums tieši tām precēm, kuras uz Krieviju un Baltkrieviju vest nedrīkst, ir nevis Latvijas eksporta veiksmes stāsts un jauni lieliski tirgi, bet gan banāla sankciju apiešana.

Kā īpašā seminārā uzņēmējiem par sankcijām stāsta Kristaps Markovskis, Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs, tas nav palicis nepamanīts.

Pienākums ievērot sankcijas ir ikvienam, ne tikai bankām vai kādiem īpašiem uzņēmumiem. Turklāt, kā skaidro Paulis Iļjenkovs no Finanšu izlūkošanas dienesta, Latvijā uzņēmumiem jāpatur prātā tas, ka riski ir augsti.

Visiem par sankciju neievērošanu Latvijā draud arī kriminālatbildība. Bet kas liecina par mēģinājumiem apiet sankcijas? Izdoma, protams, ir bezgalīga, bet biežāk sastopamie veidi ir mēģināt iesaistīt vidutājus un starpniekus, izmantot dīvainas norēķinu formas - piemēram, caur mazāk vai vairāk eksotiskām valstīm vai maksājuma veidiem, mainīt īpašniekus vai mēģināt slēpt preču kodus, cerot, ka izdosies caur muitu dabūt sankcijām pakļautās preces. Bet jārēķinās, ka arī kontrolējošās iestādes nesēž rokas klēpī salikušas. Piemēram, vai zinājāt par DNS analīzēm kokmateriāliem? Stāsta Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Atis Pīlāts. 

Bet ko darīt, lai neiekultos nepatikšanās? Pirmais Edgara Pastara no "Cobalt" ieteikums ir izvērtēt risku - kādi ir mūsu partneri, kādas ir mūsu preces? Un tad - vienkārši domāt līdzi notiekošajam uzņēmējdarbībā. Vai lietas, kas notiek, ir loģiskas?

Darījumu partnerus ir vērts pārbaudīt vietējos reģistros un arī - elementāri pameklēt internetā. Vērtē, kā izskatās mājaslapa, vai adrese eksistē, ko par šo uzņēmumu saka citi un arī, vai mūsu sadarbība būs loģiska.

Katrā ziņā sliktākais ir vienkārši pārkāpt vai apiet sankcijas un cerēt - neviens nepamanīs. Risks, ka kāds cits ziņos par jūsu pārkāpumu ir augsts. Jo par to ziņo gan tie, kam ir uzlikts pienākums ziņot par aizdomām, gan citi brīvprātīgā kārtā, saka Paulis Iļjenkovs no Finanšu izlūkošanas dienesta.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz „digitalizēsimies” un atveseļosimies. Maziem, vidējiem, lieliem un milzīgiem uzņēmumiem no pēcpandēmijas atveseļošanās fondiem teju 140 miljoni eiro paredzēti uzņēmējdarbības digitalizācijai. Interesējamies, kā uzņēmējiem pie šīs naudas tikt, ko par šiem līdzekļiem var izdarīt, kas vispār skaitās digitalizācija un kas tomēr nē.

Ir uzņēmumi, kas šo solīto naudu jeb atbalstu gaida jau sen un, iespējams, atlikuši kādus savus uzņēmuma attīstības plānus, lai tos ieviestu tad, kad būs atbalsts un līdz ar to pašiem sanāks ietaupīt. Un gan jau ka ir vērts gaidīt, jo Eiropa jeb Atveseļošanas fonds turpmākos trīsarpus gadus dod teju 140 miljonus eiro uzņēmējdarbības digitālajai transformācijai. Pirms dažām dienām pirmajām trim atbalsta programmām teju 100 miljonu eiro vērtībā tika dota zaļā gaisma. Programmas atklājot, ekonomikas ministre Ilze Indriksone uzsvēra, ka šī ir iespēja mainīt to, ka esam lēta darbaspēka un resursu ekonomika. 

Ministre arī papildina, ka pie mums vidēji viena darba stunda maksā 11 eiro, kamēr vidēji Eiropā tie ir 29 eiro stundā. Šobrīd praktiski jebkāda izmēra uzņēmums piedāvātajās programmās var atrast ko sev, ja vien ir vēlme ko uzlabot un digitalizēt. 

Bet ko īsti nozīmē termins digitalizācija, skaidro Ekonomikas ministrijas  Valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Lapiņš.

Lai īstenotu jebko, ko ietver digitalizācija, šobrīd pieejamas trīs programmas. Praktiski ikvienam, vai tas ir mazs vai liels uzņēmums, nevalstiska organizācija vai valsts kapitālsabiedrība, būs pieejams atbalsts līdz 100 000 eiro projektu īstenošanai. Savukārt lielie uzņēmumi, kur būtu nepieciešami kapitāla ziņā lielākas investīcijas, varēs ņemt kredītu līdz 7 miljoniem eiro ar kredīta atlaidi 35% apmērā, ar noteikumu, ka atlaide nedrīkst pārsniegt vienu miljonu. Kā darbosies kapitāla atlaide skaidro Valsts attīstības bankas “Altum” valdes loceklis Jēkabs Krieviņš. 

Grantu apmērs mazajiem, tā teikt – pamēģināšanai, 5000 eiro. Mazliet vēlāk trim programmām, par kurām stāstījām,pievienosies vēl divas. Vienas mērķis būs pilnveidot Latvijas sīko (mikro), mazo, vidējo un lielo komersantu digitālās prasmes, bet otra programmas mērķis būs sniegt grantus jaunu digitālu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei.

Ir, protams, uzņēmumi, kuri par savu digitalizāciju domā, kuriem ir konkrēti plāni – pēc „Altum” aptaujas tādi ir 8% uzņēmēju, pārējiem nekādu plānu nav. Tie 8% paši atnāks, programmas atradīs un tās izmantos, bet lai palīdzētu pārējiem saprast, kā viņi var savu biznesu uzlabot un attīstīt, palīdzēs Eiropas digitālās inovācijas centri. Pirms pieteikties kādam digitalizācijas atbalstam, centra apmeklējums būs obligāts un viņi būs arī tie, kuri novērtēs, vai solītā digitalizācija ir veikta jēdzīgi un ar kādu reālu ieguvumu. Kārtību skaidro LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Šodien raidījumā Pievienotā vērtība parunāsim par biznesa vidi Latvijā un par finansējuma pieejamību.

Pelēkās ekonomikas indekss, "doing business" indekss, uzņēmēju noskaņojuma indekss, patērētāju noskaņojuma indekss, nodokļu sistēmas pievilcības indekss – dažādu indeksu, kad runā par biznesu un ekonomiku, netrūkst. Jaunākais izziņotais ir augstskolas "Turība" veidotais Latvijas biznesa indekss.

Kas pētījumā noskaidrots, atgādina Zane Drinķe, "Turības" Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne.

Tā kā indekss ir no mīnuss 100 līdz pluss 100, tad uzņēmēji darbam Latvijā devuši, vērtējot 10 baļļu sistēmā – četrnieku. Tas ir – ieskaitīts, bet var un vajag daudzreiz labāk! Tomēr jāatcerās, piecos gados, kopš šo indeksu "Turība" veido, tas ne reizi nav bijis ar plus zīmi.

Diskusijā pēc indeksa prezentācijas ar ekspertiem un uzņēmējiem varēja saklausīt vienu lielu jautājumu, ar kuru sākās vai beidzās praktiski visas diskusijas. Un šis lielais jautājums ir – kādēļ Latvija uzņēmējdarbībai nav pievilcīgākā valsts, kaut vai mērojoties ar mūsu Baltijas kaimiņiem? Vērtē korporatīvo finanšu uzņēmuma "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

Arī Latvijas tirdznircības un rūpniecības kamerā lēš, ka kaimiņi mums pievilcības ziņā griež pogas ārā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš stāsta – to rāda arī viņu pasūtītais pētījums.

Viena vienota iemesla, kādēļ kaimiņiem veicas labāk, īsti nav – un diemžēl tas nozīmē, ka nav arī viena, eleganta un vienkārša risinājuma. Viens no risināmajiem jautājumiem, lai enerģijas cenas negrauj konkurētspēju, tā atzina Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš.

Protams, kaitē arī tas, ka esam mazi, bet neesam vēl aptvēruši, ka iespējams, jārīkojas ne tā kā ierasts un ka ne visi mazie uzņēmumi potenciāli izaugs par pasaules milžiem – savu viedokli neslēpa Rungainis

Un par labu nenākot arī tas, ka esam rāmi un piesardzīgi. Gan kā iestādes, gan uzņēmumi, gan katrs no mums – tā uzskata "Turības" valdes priekšsēdētājs Imants Bergs

Finansējuma pieejamība arī ir problēma. Augstskolas rektors Aldis Baumanis atzīst, ka pētījuma dati par to rāda divas tendences: nepieejams finansējums vairāk ir problēma mazajiem uzņēmējiem un uzņēmumiem ar Latvijas kapitālu.

Bet arī "Balticovo", ko īsti par mazu uzņēmumu nenosauksi, saskāries ar finansējuma pieejamību. Un "Balticovo" banku nevēlēšanās kreditēt vistām barības iegādi lika pārdomāt biznesa procesus, stāsta Toms Auškāps, "Balticovo" valdes loceklis.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par naudu, kredītiem un kā uzņēmumiem piesaistīt naudu savai izaugsme laikā, kad kredītu procentu likmes aug, aizņemties bankā paliek dārgāk un neizdevīgāk. Iepriekš stāstījām par obligācijām - šoreiz atgriežamies kreditēšanas lauciņā.

Latvijā pārsvarā, ja uzņēmumam vajag naudu izaugsmei, tie tradicionāli meklē banku un kredītu. Pēdējos gados tas bija izdevīgi. Tagad situācija mainās, kredīti paliek dārgāki. 

Bez tā, ka kredīti dārgi, realitāte ir tāda, ka bankas praktiski vēlas tikai sevi pierādījušus biznesus - daļai uzņēmumu skrien pakaļ, pārējos - tā - ne pārāk, atklāj Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Endziņa teikto apstiprina arī SIA "CLT Profi" valdes loceklis Andris Dlohi, atceroties, kā par tagad veiksmīgās biznesa idejas finansēšanu centies bankas pārliecināt pirms nepilniem desmit gadiem. 

To ka tāda ir realitāte, apstiprina arī AS "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis, lai cik spoža un inovatīva būtu ideja, ja uzņēmumam nav sakārtotas naudas lietas, stabila naudas plūsma, pārbaudāma vēsture, finansējumu labāk meklēt citur.

Te gan jāsaka, ka Latvijas kapitāla tirgus vēl pagaidām īsti nav risinājums un arī šajā ziņā mūsu tuvākie kaimiņi ir ne vienu vien soli priekšā. Finanšu ministrija un premjers sola, ka darīs visu, lai tas mainītos. Un ja solījumi tiks turēti - patiesībā Latvijai ir ļoti labs potenciāls audzēt gan jaunus uzņēmumus, gan vairot labklājību sabiedrībā. Ja paraugāmies datos, tad nauda, ko ieguldīt un vairot, Latvijas sabiedrībai ir, un tā nav apkrāvusies ar kredītiem, bet diemžēl šī nauda pārsvarā nestrādā skaidro Latvijas Bankas eksperts Uldis Rutkaste.

Galvenais secinājums - ir jāpārstāj nauda aizņemties bankās, ja ir patiesa vēlme radīt jaunus un inovatīvus uzņēmumus. Tā vietā daudz lielāks uzsvars ir jaliek uz kapitāla tirgus attīstību. Par to jau ir runāts un domāts iepriekš, radīti arī dažādi plāni, kā to Latvijā darīt, bet skaidrs, ka līdz šim, lai gan nodomi novērtēti atzinīgi, rezultāts ir visai pieticīgs.

Latvijas tirgus kapitalizācija ir aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta. Nepieklājīgi zems rādītājs, ja salīdzinam ar vidējo Eiropā - tur tirgus kapitalizācija ir 54% no IKP. Par attaisnojumu mums - lielāka daļa Eiropas nedzīvoja laikā un telpā, kur kapitālisms bija kas slikts un nosodāms un pūstošs. Taču, ja paskatāmies uz igauņiem, kuri gan dzīvoja šajā situācijā, tur šis rādītājs ir 17% no IKP un sabiedrībai no vārda privatizācija neuzmetas zosāda.

Savā ziņā varam cerēt, ka "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmuma "Latvijas vēja parki" kotēšana biržā būs kā celmlauzis šai jomā un piemērs tam, kā caurspīdīgi un godīgi vairot visas sabiedrības labklājību, nevis rafinētāks privatizācijas process deviņdesmito gadu stilā.

Šodien raidījumā Pievienotā vērtība stāsts par obligācijām. No uzņēmumu puses interese par tām aug, bet ko ņemt vērā patērētājiem?

Uzņēmumiem tā ir iespēja tikt pie vairāk naudas, nekā varbūt dotu banka un iegūt vēl dažus naudā neizmērāmus labumus, bet investoriem – iespēja nopelnīt, dažādot savu investīciju groziņu. Tas viss ir par obligācijām.