Laikā pirms Ziemassvētkiem Latvijas Radio viesojās slavens krievu teologs, rakstnieks, Krievijas pareizticīgas baznīcas bijušais garīdznieks Andrejs Kurajevs. Viņš nesen kļuvis par Konstantinopoles patriarhāta garīdznieku, un ilgstoši bijis viens no redzamākajiem pareizticības misionāriem un arī skaļākais Maskavas patriarhāta kritiķi. Ar Andreju Kurajevu sarunājās teologs Ņikita Andrejevs.

Parlamentā 19. decembrī paredzētas Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, tomēr valdošās koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" un Zaļo un zemnieku savienība ir vienojušās atteikties no abiem saviem atbalstītajiem kandidātiem - līdzšinējā prezidenta Mārtiņa Kazāka un "Altum" valdes priekšsēdētāja Reiņa Bērziņa, lai līdz nākamā gada sākumam mēģinātu vienoties par vienu visas koalīcijas virzītu kandidātu. Par to sociālajos tīklos vakar paziņojusi premjere Evika Siliņa no „Jaunās Vienotības”.

Ja Saeima šonedēļ neievēlēs Latvijas Bankas prezidentu, no 21.decembra, kad būs beigušās pašreizējā prezidenta pilnvaras, Latvija uz laiku zaudēs balsstiesības Eiropas Centrālās bankas Padomē.

Latvijas Universitātes rektors, ekonomists, profesors Gundars Bērziņš uzskata, ka Latvijas Bankas vadītājam ir ļoti nozīmīga loma. Viņam ir daudz jautājumu, par ko jālemj iekšpolitiski, gan piedaloties Eiropas Centrālās bankas darbā. Bērziņš Latvijas Radio rīta raidījumā teica, ka no malas grūti izskaidrot šādu politiķu rīcību.

Nav tādu operāciju, kuru dēļ pacientam vajadzētu doties uz ārzemēm meklēt tur palīdzību, tā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" teica Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš.

Šogad labdarības maratona “Dod pieci” ietvaros runājam par gadījumiem, kad cilvēkus no dzīvības šķir nauda, proti, ārstēšanas izmaksas nesedz valsts. Daudzi no šādiem stāstiem saistīti ar onkoloģiju. Dakteris Sīviņš stāsta, ka Latvijas medicīna visu laiku pilnveidojas.

Viņš arī norāda, ka ir gadījumi, kad speciālisti ārzemēs piekrīt veikt operācijas, kas ir tikai peļņas avots, bet nepalīdz pacientam.

Baumas par Latvijas mobilā telefona (LMT) un "Tet" apvienošanu pagaidām ir tikai lozungu līmenī. Pēc tam, kad valdība pieņems lēmumu, tad arī runāsim, kādi ir attīstības scenāriji. Tā Latvijas Radio rīta raidījumā runas par iespējamo tehnoloģiju milžu LMT un "Tet" apvienošanu komentēja LMT vadītājs Juris Binde.

Binde uzsvēra, ka pārmaiņas nozarē ir nepieciešamas un kaut kādas pārmaiņas arī būs, taču informācijas par to pagaidām neesot.

Savukārt, vaicāts, vai nākamajā gadā varētu paaugstināties pakalpojumu cenas, LMT vadītājs Juris Bilde šādu iespēju pieļāva.

Lai gan finansējums tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai iedzīvotājiem ik gadu pieaug un to "grozs" ir pietiekams, kā arī atbilst iedzīvotāju vajadzībām, tomēr rindas nemazinās, jo pakalpojuma administrēšana ir arhaiska.

Saziņā ar klientiem izmanto vēstules, rindas un noliktavas pārvalda manuāli, bet palīglīdzekļus izsniedz tikai klātienē, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Tāpat Korčagins sarunā norādīja, ka Valsts kontrole seko līdzi "Rail Baltica" projekta attīstībai un tas ir neatslābstošs darbs. Līdz šim veiktas divas revīzijas, savukārt, pavasarī tiksies visu triju Baltijas valstu kontrolējošo iestāžu kolēģi, lai lemtu, ko darīs tālāk.

Latvijas Universitātē Latvijas okupācijas izpētes biedrība un PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanas komisijas priekšsēdētājs vēsturnieks Gatis Krūmiņš 13. decembrī sniegs vispārīgu pārskatu par tēmu "PSRS okupācija un Latvijas sociālekonomiskā attīstība: īstermiņa un ilgtermiņa ietekme". Latvijas Radio programmā Labrīt Krūmiņš kā piemēru minēja ietekmi uz Latvijas iekšzemes kopproduktu, salīdzinot ar savulaik līdzīgo Somiju.

Latvijas Bankai ir aktīvāk jāstrādā, lai komercbankas sāktu vairāk kreditēt, tajā skaitā reģionos un uzņēmējus. Turklāt ir jāmazina ķīlas prasības, kā arī jāveicina hipotekārā kreditēšana. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda finanšu institūcijas „Altum” vadītājs Reinis Bērziņš.

Zaļo un Zemnieku savienība viņu izvirzījusi kā konkurentu pašreizējam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, un ar opozīcijas atbalstu Bērziņam ir izredzes tikt amatā. Šaubas par piemērotību viņš noraida ar desmit gadu pieredzi „Altum” vadībā un ar izcilību iegūtu maģistra izglītību.

Valsts pārvalde Latvijā neveicina konkurētspēju un tajā ir pārāk liels administratīvais slogs, secināts domnīcas LaSER pētījumā "Bez satricinājuma nav rezultāta: Latvijas valsts pārvaldes reforma". Tā autore Malvīne Stučka norāda, ka ir rīki, kā to var mazināt.

Viens no risinājumiem ir funkciju audits, kas bija īstenots pēc finanšu krīzes 2009.gadā. Pēc tā toreiz izdevās ietaupīt 111 miljonus eiro. Daudzus gadus šo iespēju - atkārtot funkciju auditu - Latvija nav izmantojusi, bet pie tā ir jāatgriežas.

Ziemeļu un Baltijas reģions joprojām būs pievilcīgs gan investīcijām, gan izaugsmei, uzskata Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Taču Latvijā to varētu ietekmēt tas, ka turpmākos trīs gadus mūsu valstī reģistrētām kredītiestādēm būs jāmaksā virspeļņas nodoklis, ja tās būtiski neaudzēs kreditēšanu.

Sarunā Brazovskis arī norādīja, ka ir svarīgi, lai Latvijas Bankas prezidents ir politiski neatkarīga persona, profesionāls un ar labu reputāciju - tai skaitā starptautiski.

Eiropas valstu mākslas vēsturnieki veido vizuālas mākslas darbu sarakstu jeb kanonu, lai apkopotu vērtības, ko „nedrīkst nezināt”. Rezultātā plānots veidot digitālu vietni, kurā būs apkopota speciālistu sagatavota informācija un publikācijas par valstu izceltajiem mākslas darbiem.

Kopumā paredzēts iekļaut ap 470 objektus un sarakstā līdzās tradicionālajai vizuālajai mākslai iekļauta arī arheoloģija, arhitektūra, dizains, fotogrāfija un kino. Latvijas mākslas vēsturniekus projektā pieaicināja pērn un plašāk par to sarunā ar Latvijas puses koordinatori šajā projektā Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošo pētnieci Stellu Pelši.