Rīta intervija

Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs piekrīt tiesībsarga redzējumam jautājumā par vakcināciju. Proti, gadījumos, kad ārsts uzskata, ka vakcinācija ir bērna interesēs, bet vecāki nepiekrīt tai, ārstam jāvēršas ar motivētu iesniegumu bāriņtiesā, kas var dot piekrišanu vecāku vietā.

Līdz šim Rīgas bāriņtiesa nav saņēmusi ārstu iesniegumus pēc palīdzības vakcinācijas jautājumos, taču citu pašvaldību bāriņtiesas ar to jau ir saskārušās

„Hamās” teroristu iebrukums Izraēlā pērn 7. oktobrī ir atstājis dziļu traumu izraēliešos, bet vēl sliktāk klājas tiem vairām nekā simts cilvēkiem, kuri joprojām atrodas gūstā Gazā, intervijā Latvijas Radio sacīja Efrata Mačikava. Gūstekņu vidū ir arī viņas 80 gadus vecais onkulis Gadi Mozess – pasaulē atzīts agronoms un miera aktīvists.

Efrata ir pārliecināta, ka viņas onkulis joprojām ir dzīvs un gaida savu atbrīvošanu. Mačikava kopā ar citiem gūstekņu radiniekiem ir apvienojuši spēkus, lai izdarītu spiedienu uz Izraēlas valdību un panāktu viņu mīļoto atbrīvošanu.

Interviju sērijā par Eiropas nākotni šoreiz saruna par patvēruma meklētāju bērnu integrāciju. Jau ilgstoši norit dažādas diskusijas par to, vai un kad ukraiņu bērniem būtu obligāti jāmācās Latvijas skolās, un cik sagatavotas tam ir mācību iestādes Latvijā. Biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala norāda, ka ukraiņu un arī citu valstu patvēruma meklētāju bērniem ir jāiet uz skolu, bet mums kā valstij jāizdara viss iespējamais, lai šis obligātums ietu kopā ar atbalsta mehānismiem.

Ja galvaspilsēta Rīga attīstīsies, tad arī pārējā valsts piedzīvos izaugsmi. Tas ir galvenais vēstījums, ko ar jaunāko ziņojumu par Rīgas metropoli līdz 2040. gadam 4. oktobrī prezentēs domnīca „LaSER” jeb Latvijas Stratēģijas un ekonomikas Institūts.

Domnīcas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka patlaban Rīga un Latvija ir ar gurdenu attīstību, kas liek iepalikt pret citām Baltijas valstīm.

Situācija Tuvajos Austrumos nav daudz vairāk saspīlēta kā iepriekšējos gados, taču notikumu attīstība ir paātrinājusies pēc teroristiskā grupējuma "Hamās" uzbrukuma pirms gada. Tagad gan ir pamats bažām par tālākajiem notikumiem, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka.

--

Libānas dienvidos turpinās Izraēlas un kaujinieku grupējuma „Hizbullāh” karš. 2. oktobrī tur krituši astoņi Izraēlas karavīri, pavēstīja Izraēlas armija. Tā arī ziņoja, ka no Libānas uz Izraēlas ziemeļiem vakar raidītas aptuveni 140 raķešu. Pretraķešu aizsardzības sistēma vairākas raķetes pārtvēra, citas nokrita klajās vietās.

Savukārt Libānas Veselības ministrija paziņoja, ka Izraēlas triecienos Libānā vakar nogalināti 46 cilvēki, bet vēl 85 ievainoti.

Rīgā 2. oktobrī sāks marķēt pirmās četras droša patvēruma vietas, kur cilvēki varēs slēpties apdraudējuma gadījumā. Tādas ēkas būs viens bērnudārzs un četras sociālās mājas. Tā intervijā Latvijas Radio atklāja pastāstīja Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons (attēlā).

Galvaspilsētā par drošām patveršanās vietām līdz šim atzītas tikai ap 230 valsts un pašvaldības ēkas.

Latvijas ekonomika pieaug ļoti lēni un pat simboliski, tāpēc nākamā gada valsts budžeta veidošana nav viegls uzdevums. To Latvijas Radio atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, kas šajā amatā ievēlēta nākamajam termiņam.

Viņa atgādināja, ka ekonomikas izaugsmes prognozes no sākotnējiem plus diviem procentiem ir vairakkārt samazinātas jau līdz 0,4 procentiem. Par labu cilvēkiem gan nāk zemā inflācija, pauda Šteinbuka.

Šteinbuka arī vērtēja, ka nodokļu reforma tiek īstenota pareizā virzienā, lai nākotnē vairāk saņemtu cilvēki ar zemākiem ienākumiem. Savukārt viena procenta atņemšana otrajam pensiju līmenim neesot teicama rīcība, taču neesot arī pārāk kritizējama, jo ar otro līmeni bankas tāpat nav gādājušas lielu ienesīgumu nākotnes pensionāriem.

Saeimā 30. septembrī 100 pensionāri strādās pilnu darba dienu tieši tā, kā to dara deputāti - plenārsēdē un komisijās. Tiks uzklausīti četru nozaru ministri, bet dienas noslēgumā iesniegta rezolūcija Saeimas priekšsēdētājai. Šī rezolūcija būs saistoša visām komisijām, kas strādā ar senioru problēmu loku.

Latvijas Pensionāru federācijas valdes priekšsēdētāja Aija Barča intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt uzsvēra, ka pensionāri, piemēram, grib gūt pārliecību, vai tiešām ar nodokli neapliekamais minimums no nākamā gada tiks kāpināts līdz tūkstotim eiro pašreizējo piecsimt eiro vietā.

Laikā, kad ir daudz informācijas iegūšanas iespēju dažādos avotos un medijos, sabiedriskie mediji tiek vairāk kritizēti un tādas tendences vērojamas arī citur pasaulē. Tā Latvijas Radio programmā Labrīt skaidroja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekle Sanita Upleja-Jegermane. Viņa nedomā, ka šeit būtu tīši organizētas kampaņas pret sabiedriskajiem medijiem.

--

27. septembrī norisināsies ikgadējā sabiedrisko mediju konference, ko jau trešo gadu organizē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Ieklausīties, ieraudzīt, saprast – ar šādiem vārdiem pamatā kopā sanāks sabiedrisko mediju profesionāļi un nozares eksperti, lai, citastarpā, diskutētu arī par vienotā sabiedriskā medija veidošanu. Sabiedriskās televīzijas un radio apvienošana raisījusi daudzas diskusijas gan sabiedrībā, gan pašu mediju vidē.

Pašvaldību budžeti nākamgad pieaugs par 220-230 miljoniem eiro, salīdzinot ar šo gadu, tā intervijā Latvijas Radio stāstīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa no "Jaunās Vienotības", komentējot valdībā atbalstīto vienošanos par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.

Jautāta par to, kā pašvaldības izjutīs akcentus uz prioritārajiem aspektiem, piemēram iekšējo drošību, Bērziņa sacīja, ka svarīgs ir gan pašvaldības, gan valsts policijas atalgojums.