Mēs redzam mērķtiecīgus, strukturētus un nepārtrauktus Krievijas centienus okupētajā teritorijā likvidēt ukraiņu kultūru, valodu, nacionālo identitāti un uzspiest krievu identitāti, intervijā Latvijas Radio stāsta ANO Ukrainas Cilvēktiesību monitoringa misijas vadītāja Daniela Bella.

Indra Sprance: Tuvojas jau trešā gadadiena kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Vai jūs varētu sniegt ieskatu par pašreizējo cilvēktiesību situāciju valstī?

Daniela Bella: Vispirms – paldies par iespēju sniegt interviju! Mēs esam ļoti pateicīgi Latvijai par tās atbalstu ANO Cilvēktiesību monitoringa misijai.

Cilvēktiesību situācija ir ļoti problemātiska. Iespējams, redzējāt mūsu nesen publicētos ziņojumus – civiliedzīvotāju upuru skaits 2024. gadā palielinājās par 30 procentiem. Tas rada lielas bažas. Un tas, ko mēs tagad redzam janvārī, ir dažas jaunas tendences un problēmas. Piemēram, dronu uzbrukumi tagad ir galvenais civiliedzīvotāju upuru cēlonis.

Tajā pašā laikā karadarbība un uzbrukumi turpina ietekmēt civiliedzīvotājus visā valstī. Neviens no mums negulēja pagājušā naktī. Dronu uzbrukumi bija visur! Mēs esam arī ļoti noraizējušies par cilvēktiesību ievērošanu okupētajās teritorijās, kur mēs redzam virkni pazīmju par to, ka tiesības ir ierobežotas un liegtas.

Ar kādām grūtībām ANO saskaras Ukrainā, pildot savus pienākumus?

Pirmkārt, es runāju ANO Cilvēktiesību monitoringa misijas vārdā, es nerunāju visa ANO vārdā. Viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem ir saistīts ar to, ka mums nav tiešas piekļuves okupētajai teritorijai. Bet tas nenozīmē, ka mēs neuzraugām šo teritoriju.

Mēs gadiem esam lūguši Krievijas Federāciju atvieglot mūsu piekļuvi okupētajām teritorijām, taču tas nav ņemts vērā. Tomēr ar to visu - mēs joprojām varam uzraudzīt un dokumentēt cilvēktiesību situāciju šajā daļā. Mums ir piekļuve dažādos citos veidos.

Pirmkārt, mums Moldovā ir attālinātās uzraudzības komanda, kas spēj sazināties ar ģimenēm un personām okupētajā teritorijā. Mēs varam arī intervēt cilvēkus, kad viņi ir atstājuši okupēto teritoriju un devušies kaut kur citur, tostarp tad, kad cilvēki ir atgriezušies Ukrainā.

Vienlaikus, tā kā Ukrainas varas iestādes mums nodrošina piekļuvi visā valstī, mēs esam varējuši apmeklēt apgabalus, kas ir deokupēti. Tas nozīmē, ka mēs varējām intervēt cilvēkus par viņu pieredzēto okupācijas laikā. Tātad - daži izaicinājumi pastāv, bet tas neaptur mūs turpināt savu darbu.

Drošības situācija ir satraucoša, taču mēs spējam piekļūt vajadzīgajam visā valstī. Piemēram, mana komanda ir spējīga doties uz frontes apgabaliem, tikties ar vietējiem iedzīvotājiem, kas dzīvo tuvu pie pašas frontes. Mēs varam no pirmavotiem dzirdēt, kā šis karš ietekmē civiliedzīvotājus Ukrainā.

Šausmināties un plēst matus nav Latvijas diplomātijas stilā, komentējot ASV amatpersonu izteikumus par karu Ukrainā, intervijā Latvijas Radio pauda ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība). Politiķe uzsvēra, ka nedrīkst ļauties publiskai vētrai, katru rītu izlasot kādus teicienus - jāsaglabā vēss prāts, nemēģinot iesaistīties publiskā retorikā par to.

Patlaban darbi ir jauna Eiropas Savienības valstu vienošanās par jaunu sankciju paketi - Bražes ieskatā tā esot pietiekoši spēcīga. Tāpat tiek gatavota palīdzības pakete Ukrainai, saprotot, ka daudz kas ir atkarīgs no situācijas karalaukā.

Politiķe uzsvēra, ka tikmēr turpinās realitāte un Krievija nebeidz bombardēt Ukrainu, tāpēc mūsu uzdevums ir nodrošināt visu, ko varam, lai atbalstītu Ukrainu.

Šobrīd ir lielu iespēju laiks Eiropai. To intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Imants Lieģis. Runājot par Krievijas un ASV sarunām Sauda Arābijā, Lieģis pauda, ka ir pāragri izdarīt par tām secinājumus, jo esot daudz nezināmo par Putina un Trampa iespējamo vienošanos.

Bijušais diplomāts noliedza iespēju, ka kara iznākumu varētu izlemt bez Ukrainas un Eiropas klātbūtnes sarunās. Viņš arī uzsvēra, ka ir labi, ka šobrīd arī Eiropa rīkojas, kā, piemēru minot Makrona organizētās tikšanās Parīzē.

Vairāki simti tūkstoši eiro vai 40 % no gada budžeta, kas paredzēts "airBaltic" valdes atalgojumam – tādu summu ietaupīs, samazinot "airBaltic" valdes algu. Par to Latvijas Radio programmā Labrīt pastāstīja Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs, aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Ir apritējusi nedēļa, kopš viņš iecelts amatā un atzina, ka valde algu pagaidu samazinājumu noteica brīvprātīgi.

Saliedētas sabiedrības politika mums nav mērķtiecīga. Tāds secinājums izriet no Valsts kontroles revīzijas. Tā ir vispārīga, nesniedz izpratni par problēmām, situāciju un sasniedzamajiem rezultātiem. Tā Latvijas Radio rīta skaidroja Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Viņa arī teica, ka sadrumstalotība un nekoordinētība plānošanā nerada priekšstatu par to, cik lietderīgi izmantoti ieguldītie līdzekļi.

Sabiedrības integrācijas fonda vadītāja Inese Kalvāne piekrīt Valsts kontroles secinājumiem par trūkumiem ceļā uz saliedētas sabiedrības veidošanu.

Intervijā Latvijas Radio rīta programmā Kalvāne arī norādīja Sabiedrības Integrācijas fonda skatījumu par valsts valodas apmācību kā vienu no būtiskākajiem saliedētības veicināšanas instrumentiem. Viņa uzsvēra, ka vienuviet jābūt visai informācijai par valodas mācībām, prasībām un kritērijiem.

Viens no pērnā gada Latvijas Zinātņu akadēmijas pasludinātajiem sasniegumiem zinātnē ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesores, bijušās Satversmes tiesas tiesneses Daigas Rezevskas izstrādātā jaunā mūsdienu tiesību teorija, kas raksturīga demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajai sistēmai.

Jau iepriekš tā aprakstīta arī Latvijā iznākušos izdevumos, taču pērn tā izdota angliski prestižā izdevniecībā Nīderlandē. Ceļā uz šo jauno tiesību teoriju Rezevska pētījusi arī to, kā Latvija no totalitārās tiesību sistēmas pārgāja uz demokrātiju un iekļāvās Eiropas Savienībā.

Kāpēc jūs nolēmāt pievērsties tieši šai tēmai?

Daiga Rezevska: Šai tēmai es pievērsos agrā jaunībā, man jāsaka, savas zinātniskās pētniecības pašos aizsākumos. Un šo tematu es sāku pētīt ar savu, nu, man jāsaka, jau maģistra darba izstrādes

laiku. Tas bija jautājums par to, kas ir tiesību avots vienas demokrātiskas, tiesiskas valsts tiesiskajā sistēmā. Tajā laikā tātad [bija] 90. gadu vidus, beigas, divtūkstošo gadu sākums, ja? Kad es strādāju arī pie sava promocijas darba, joprojām Latvijas tiesiskā sistēma vēl mēģināja tikt vaļā no padomju tiesību sistēmas mantojuma.

Padomju tiesību sistēma atšķiras savā funkcionēšanā kardināli no tā, kas ir demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskā sistēma, ar to, ka to pārvalda tiesību izpratne, kas ir saukta kā juridiskais pozitīvisms, kamēr demokrātiskas tiesiskas valsts tiesiskajā sistēmā tiesību izpratne, kas pārvalda šo tiesisko sistēmu, balstās uz dabisko tiesību skolu.

Pasakiet, ar ko tas juridiskais pozitīvisms atšķiras no dabisko tiesību skolas?

Daiga Rezevska: Protams, jo bez tā nav iespējams saprast. Tātad šis juridiskā pozitīvisma izpratnes pārstāvis piemēro tiesību normu tādu, kādu likumdevējs to ir uzrakstījis un pieņēmis.

Jo vienīgais tiesību avots, vienīgā tiesību norma, kas šajā tiesību sistēmā - padomju tiesību sistēmā, pastāvēja, ir rakstītie normatīvie tiesību akti. Tātad, ja likumdevējs kaut ko pieņem likuma formā, tad tā ir tiesību norma, kas ir spēkā, un tā ir jāpiemēro, un tā ir vienīgā tiesību norma, kas var noregulēt tiesiskās attiecības. Demokrātiskā tiesiskā valstī ar to ir par maz. Ir skaidrs, ka, pirmkārt, likumdevējs ar rakstīto tiesību normu nevar noregulēt pilnīgi visus gadījumus. Būs gadījumi, kurus likumdevējs nebūs paredzējis, un būs gadījumi, kurus likumdevējs būs vienkārši noregulējis nepareizi. Padomju tiesību sistēmā tas nav iespējams. Vienalga, ko likumdevējs pieņem, kas ir spēkā, tā ir tiesību norma.

Šobrīd varam novērot, ka Amerikas Savienoto valstu prezidenta Donalda Trampa administrācijas politikas mērķis primāri ir ASV intereses. Intervijā Latvijas Radio sacīja Aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins.

--

12. februārī kļuva zināms, ka ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas smagos kara noziegumos apsūdzētais diktators Vladimirs Putins ir sarunājušies un vienojušies meklēt risinājumu karam Ukrainā. ASV dienas kārtībā parādās arī citu kara plosītu pasaules daļu, piemēram Gazas joslas teritorijas nākotnes apspriešana.

Vai pasaules lielvaru diskusijās parādās imperialistiska domāšana, vai šādās sarunās un plānos varam vilkt paralēles ar smagiem vēstures periodiem un vai iespējams, ka ar ASV svētību pasaule pret Krieviju par karu Ukrainā nevērsīsies ar pilnu bardzību?

Latvijas kapitāla tirgus šobrīd ir vājš, intervijā Latvijas Radio sacīja Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Tā ir visu atbildība, tajā skaitā arī Latvijas Bankas atbildība, tāpēc tā esot mēģinājusi izlīdzināt, lai visās Baltijas valstīs būtu līdzvērtīga kapitāla administratīvā uzraudzība.

--

12. februārī notiks Latvijas kapitāla tirgus forums, kas pulcēs ekspertus, investorus un uzņēmumu pārstāvjus. Ieteikumus kapitāla tirgus attistībai sagatavojusi Latvijas Banka.

Pērn dronu industrijā Latvija ieguldījusi 20 miljonus eiro un kopumā ar dronu koalīcijas starpniecību mūsu valsts industrija dronu ražošanai saņēma 32 miljonus eiro. To intervijā Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds no Progresīvajiem.

Latvija šobrīd veido dronu armiju un dronu veselības centru, savukārt saistībā ar droniem, kas parādās mūsu gaisa telpā, ir jāattīsta pretdronu sistēmas. To Sprūds minēja kontekstā ar dronu parādīšanos Rīgas lidostā.

--

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 11. februārī dosies slēgtā izbraukuma sēdē, lai spriestu par bezpilota dronu incidentiem Rīgas lidostas teritorijā. Slēgtās izbraukuma sēdes laikā paredzēts spriest par reaģēšanas iespējām un sadarbības mehānismiem.

Baltijai pārejot vienotā energosistēmā ar Eiropu, bija pamatotas aizdomas par iespējamiem draudiem, tie tomēr nav notikuši. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no "Jaunās Vienotības". Atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas energotīkla un pievienošanos Eiropas tīklam Latvija vērtēja kā augsta riska notikumu.

Arī dezinformāciju drošības iestādes bija pamanījušas, teica Kozlovskis.