Tāpēc, ka traumēts?

Dusmas ir jūtas, kuras daudzi cenšas slāpēt un par kuru izpausmi jūtas vainīgi. Bieži saņemu jautājumus – kā tikt galā ar savām dusmām? 

Neiesaku dusmas aplūkot no perspektīvas, ka tas ir kaut kas, ar ko ir jātiek galā. Ir būtiski saprast, kā tās veidojas un kāda ir to saistība ar piedzīvotajām traumatizācijām. 

Tad, kad saprotam, ka dusmās slēpjas nozīmīga izdzīvošanas enerģija, varam sākt uz tām skatīties savādāk.

Šajā epizodē dzirdēsi:

• kāda ir agresijas funkcija un kāpēc tā ir nozīmīga, lai mēs izdzīvotu;
• kā apspiesta dabiskā agresija kļūst par dusmām;
• kāda saistība bezpalīdzībai ar apspiesto agresiju un dusmām;
• kas notiek, ja dusmas nedrīkst izpaust un just, un tās uzkrājas;
• kā dusmas maigā un dziedinošā veidā pārvērst.

Piesakies video lekcijām un biblioterapijas uzdevumiem manā Vasaras skolā: https://skola.vitakalnina.lv/veikals/vasaras-abonements-2025/

Centrā LĪNA meklē sertificētus psihologus un psihoterapijas speciālistus: https://lina.lv/konsultacijas/

Vairāk informācijas par mani: https://vitakalnina.lv/

Seko man Instagram: https://www.instagram.com/vitakalnina/

Attiecības ar mammu bērnībā parasti ir tuvākās un nozīmīgākās cilvēka dzīvē. Ja viss ir labi, tad bērns piedzīvo, ka māte ir cilvēks, ar kuru var justies drošībā, kurš redz bērnu tādu, kāds viņš ir, kurš pieņem, sniedz mierinājumu un beznosacījuma mīlestību. 

Māte ir cilvēks, kurš sasilda gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, kurš pieņem bērnu ar visām veiksmēm un neveiksmēm, nodrošinot tādus emocionālus apstākļus, kuros bērns var optimāli attīstīties un arī atplaukt visā savā patiesajā būtībā, realizējot pats savus talantus un dzīves mērķus, neatkarīgi no tā, kādi tie ir mātei.

Diemžēl ne visiem bērniem ir māte, kas spēj radīt šādu siltu un spēcinošu vidi, kurā augt. Ja māte ir ar narcistiskām personības iezīmēm, tad bērns ir tas, kuram ir jākalpo viņai un jāpiepilda viņas iekšējais tukšums. Bērns šādās attiecībās kļūst par objektu un tiek izmantots. Nereti tas turpinās arī bērnam pieaugot.

Epizodē dzirdēsi:

• kā atpazīt narcistisku māti,
• kādas sekas uz cilvēka attīstību un dzīves kvalitāti var atstāt narcistiskas mātes ietekme,
• daži pieturas punkti, kā sev palīdzēt pieaugušā vecumā.

Lūdzu atceries – vislabākā palīdzība sev, ja esi atpazinis traumatizācijas simptomus, kas traucē Tavā ikdienā, ir individuāla psihoterapija.

Centrā LĪNA meklē sertificētus psihologus un psihoterapijas speciālistus: https://lina.lv/konsultacijas/
Uzzini vairāk par tēmu, lasot grāmatu Berbela Vardecka "Sievišķais narcisms": https://lina.lv/shop/sieviskais-narcisms/

Vairāk informācijas par mani: https://vitakalnina.lv/

Seko man Instagram: https://www.instagram.com/vitakalnina/

Praksē bieži sastopos ar pieaugušajiem, kas neatceras, kad pēdējo reizi ir tā pa īstam izraudājušies. Raudāšana ir kaut kas, kas diemžēl daudziem asociējas ar nepatīkamām izjūtām – kaunu, bailēm, vientulību, izmisumu, bezpalīdzību... Nav daudz tādu, kas to sev ne tikai ļauj, bet arī zina, kā raudāšana palīdz un kāda raudāšana tikai vairo smagumu. 

Protams, ka arī raudāšanas spēja vai nespēja lielā mērā saistās ar bērnībā piedzīvoto, sākot jau no jaundzimušā vecuma. Vajadzība pēc atslābuma ir viena no būtiskajām vajadzībām visos vecumos, un raudāšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā to sasniegt. Tomēr nozīmīgas ir vairākas nianses.

Šajā epizodē dzirdēsi:

• kā atšķiras emocionāla raudāšana no refleksīvas raudāšanas?
• kāda ir raudāšanas funkcija?
• vai raudāšana vienmēr ir laba?
• kā būt līdzās kādam, kurš raud?

Lūdzu atceries – vislabākā palīdzība sev, ja esi atpazinis traumatizācijas simptomus, kas traucē Tavā ikdienā, ir individuāla psihoterapija.

Centrā LĪNA meklē sertificētus psihologus un psihoterapijas speciālistus: https://lina.lv/konsultacijas/

Vairāk informācijas par mani: https://vitakalnina.lv/

Seko man Instagram: https://www.instagram.com/vitakalnina/

Ja spējam uzņemties atbildību par sevi un savu dzīvi, tad neesam bezpalīdzīgi dzīves un apstākļu upuri, bet gan izjūtam sevī spēku iestāties par sevi, savām domām, vajadzībām un interesēm. 

Tomēr ne visi formāli pieauguši cilvēki spēj uzņemties šāda veida atbildību. Daudzi joprojām ir sastinguši attīstības traumu radītajā bezpalīdzībā un ticībā, ka citi ir pie visa vainīgi un arī glābšana vai risinājums var nākt tikai no ārpuses.

Epizodē dzirdēsi:

• kā nespēja uzņemties atbildību par savu dzīvi ir saistīta ar bērnībā piedzīvotajām traumatizācijām;
• kāpēc var būt grūti paņemt atbildību par savu dzīvi savās rokās;
• kā atbildības neuzņemšanās par sevi un nespēja emocionāli pieaugt ir saistīta ar bērnībā pielietotām izdzīvošanās stratēģijām;
• kā sev palīdzēt.

Lūdzu atceries – vislabākā palīdzība sev, ja esi atpazinis traumatizācijas simptomus, kas traucē Tavā ikdienā, ir individuāla psihoterapija.

Centrā LĪNA meklē sertificētus psihologus un psihoterapijas speciālistus: https://lina.lv/konsultacijas/

Vairāk informācijas par mani: https://vitakalnina.lv/

Seko man Instagram: https://www.instagram.com/vitakalnina/

Tad, kad pašu vai kādu tuvinieku skārusi smaga saslimšana, neviens to īsti nav gaidījis vai kaut kā tam gatavojies. Tas ir notikums, ko grūti aptvert, un, visticamāk, nākas piedzīvot spēcīgas bailes un bezpalīdzību. 

Nereti slimniekam trūkst arī laika un telpas, lai jauno pieredzi kaut kā aptvertu un pārstrādātu ar to saistītās emocijas. Ja apkārtējie nesniedz godīgu informāciju par notiekošo, kā arī cilvēcisku siltumu un klātbūtni, situācija daudzkārt var sarežģīties.

Diemžēl daudzi apkārtējie bezpalīdzībā un bailēs no notiekošā, kā arī bailēs no tā, ka nepateiks īstos vārdus, novēršas. Taču tieši tas – cilvēcīga atbalsta un klātbūtnes trūkums, šādā situācijā nonākušajam var smago dzīves situāciju veidot par traumatisku.

Epizodē dzirdēsi:

• kas nepalīdz cilvēkam, kurš uzzinājis par savu vai tuvinieka smagu medicīnisku diagnozi;
• kā atbalstīt un būt līdzās;
• ja esi pats šajā situācijā – kā pasargāt sevi no cilvēkiem, kas visu padara tikai grūtāku, un kādu atbalstu lūgt no apkārtējiem.

Lūdzu atceries – vislabākā palīdzība sev, ja esi atpazinis traumatizācijas simptomus, kas traucē Tavā ikdienā, ir individuāla psihoterapija.

Centrā LĪNA meklē sertificētus psihologus, psihoterapijas speciālistus un KBT terapeitus: https://lina.lv/konsultacijas/

Vairāk informācijas par mani: https://vitakalnina.lv/

Seko man Instagram: https://www.instagram.com/vitakalnina/

Nespēja pateikt otram NĒ arī tad, ja ar prātu saprotams, ka tas nepieciešams paša labā un ka šādas attiecības ir destruktīvas, raksturīga cilvēkiem, kam bērnībā nav izdevies apgūt veselīgu spēju norobežoties.

Piesaiste ar citiem cilvēkiem var sniegt mums drošības izjūtu, taču spēja norobežoties, sajūtot pašam sevi kā patstāvīgu un spējīgu ietekmēt savu dzīvi, ir ne mazāk nozīmīga.

Epizodē uzzināsi:

• kāpēc spēja veidot labas un tuvas attiecības, nav iespējama bez skaidras  sevis paša izjūtas;
• kādā vecumā bērns apgūst autonomiju un kādi ir tam labvēlīgi, kā arī nelabvēlīgi nosacījumi;
• kā veselīga norobežošanās ir saistīta ar stabilu iekšējas drošības izjūtu;
• kāpēc reizēm par katru cenu, pārkārpjot savas robežas, mēģinām uzturēt un atjaunot attiecības, kas nesniedz patiesu drošību;
• kā stiprināt savu spēju veselīgi norobežoties.

Lūdzu atceries – vislabākā palīdzība sev, ja esi atpazinis traumatizācijas simptomus, kas traucē Tavā ikdienā, ir individuāla psihoterapija.

Centrā LĪNA meklē sertificētus psihologus, psihoterapijas speciālistus un KBT terapeitus: https://lina.lv/konsultacijas/

Vairāk informācijas par mani: https://vitakalnina.lv/

Seko man Instagram: https://www.instagram.com/vitakalnina/

Vajadzība pēc drošības ir ārkārtīgi nozīmīga, taču diemžēl ne vienmēr varam to bērnībā apmierināt tādā mērā, lai spētu iegūt pamatuzticēšanos. Ja drošības izjūtas trūkst, tad apgūstam kompensācijas stratēģiju, ko praktizējam, lai vismaz īstermiņā sajustos drošāk – kontroli.

Kontrolēšanai var būt dažādas sejas. Tā slēpjas, piemēram, perfekcionismā, greizsirdībā, dažādās pielāgošanās stratēģijās, vienlaikus ignorējot sava ķermeņa signālus un savas vajadzības.

Epizodē dzirdēsi:

• kur slēpjas kontrolēšanas cēloņi;
• kā izskatās kontrole dzīvē un attiecībās;
• kāpēc risinājums "atslābsti un palaid kontroli" nedarbojas;
• kā sev palīdzēt, kad kontrolēšana ir izsmēlusi.

Lūdzu atceries – vislabākā palīdzība sev, ja esi atpazinis traumatizācijas simptomus, kas traucē Tavā ikdienā, ir individuāla psihoterapija.

Centrā LĪNA meklē sertificētus psihologus, psihoterapijas speciālistus un KBT terapeitus: https://lina.lv/konsultacijas/

Vairāk informācijas par mani: https://vitakalnina.lv/

Seko man Instagram: https://www.instagram.com/vitakalnina/

Nereti attiecību grūtībās izmēģinām dažādus risinājumus. Secinot, ka tie īsti nestrādā, mēdzam palikt pie domas, ka šis droši vien nav "īstais cilvēks". Vai tiešām un ko tas nozīmē?

Partnerattiecībās, kurās bieži atkārtojas intensīvi strīdi par vienu un to pašu, tie mēdz atstāt paliekošus un dziļus ievainojumus. Diemžēl šie strīdi tā arī parasti neved pie cerētā risinājuma, ja vien partneri nesāk izprast traumatizāciju ietekmi uz viņu attiecībām.

Šajā epizodē dzirdēsi:

• kādas tipiskas pazīmes varam novērot partnerattiecībās, kurās viens vai abi partneri nav pārstrādājuši savas iepriekšējās traumas?
• kāpēc traumatizēts cilvēks bieži izvēlas traumatizētu partneri?
• kāpēc ir svarīgi apzināties sava un otra nesadziedētās traumas?
• kas var palīdzēt, lai dziedinātos?

Saite uz manu videolekciju kursu "Kā pārim skaisti strīdēties un skaisti salabt?" https://lina.lv/shop/ka-parim-skaisti-strideties-un-skaisti-salabt-video-lekciju-kurss/

Iespēja pievienoties Laimīgajai skolai līdz 13. februāra pusnaktij:
https://vitakalnina.lv/kursi/skola/

Centrā LĪNA meklē sertificētus psihologus, psihoterapijas speciālistus un KBT terapeitus: https://lina.lv/konsultacijas/

Vairāk informācijas par mani: https://vitakalnina.lv/

Seko man Instagram: https://www.instagram.com/vitakalnina/

Mūsdienās termins "trigeris" tiek izmantots gandrīz tikpat bieži un arī tikpat nevietā kā vārds "trauma".

Epizodē dzirdēsi:
- ko tieši nozīmē "trigeri", ja runājam par cilvēka psihi,
- kāpēc trigeri veidojas un kā tie mums palīdz,
- kā trigeri var traucēt,
- kuros gadījumos tos mainīt ir vieglāk un kad sarežģītāk,
- kā palīdzēt sev.

Ja vēlies pievienoties manai memberšipa programmai jeb Laimīgajai skolai, tad izmanto savu iespēju tagad! Skola pastāv no 2020. gada un nākamreiz tā durvis jauniem dalībniekiem vērs atkal rudenī.
https://vitakalnina.lv/kursi/skola/

Centrā LĪNA meklē sertificētus psihologus, psihoterapijas speciālistus un KBT terapeitus: https://lina.lv/konsultacijas/

Vairāk informācijas par mani: https://vitakalnina.lv/

Seko man Instagram: https://www.instagram.com/vitakalnina/

Daudzi mokoši un ilgstoši simptomi kā, piemēram, dažādas bailes, vientulības izjūta, bezpalīdzība, ķermeņa nejušana, hronisks saspringuma stāvoklis un grūtības atslābt vai atpūsties, negatīvs paštēls, ir saistīti ar attīstības jeb piesaistes traumu.

Šajā gadījumā, visticamāk, simptomi ir tik seni, ka cilvēks nemaz citādāku dzīvi nepazīst. Reizēm viņš uzskata, ka tāds vienkārši ir piedzimis, un līdz ar to domā, ka tajā neko nevar mainīt.

Epizodē uzzini nelielu ieskatu milzu lielā tēmā:
- kas ir attīstības trauma,
- kā tā rodas,
- kas var palīdzēt to dziedināt.

Ja vēlies pievienoties manai memberšipa programmai jeb Laimīgajai skolai, tad piesakies jau tagad un drīzumā saņem ziņu, kad pieteikšanās tiks atvērta!
https://vitakalnina.lv/kursi/skola/

Centrā LĪNA meklē sertificētus psihologus, psihoterapijas speciālistus un KBT terapeitus: https://lina.lv/konsultacijas/

Vairāk informācijas par mani: https://vitakalnina.lv/

Seko man Instagram: https://www.instagram.com/vitakalnina/