Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievērsīsimies notikumam, ko visa Eiropa gaida ar aizturētu elpu - Lielbritānijas referendumam par palikšanu Eiropas Savienībā. Bet studijā saruna par gatavošanos NATO samitam Varšavā, par pēdējā laika militārajiem manevriem un mācībām Polijā un Baltijā, kā arī par to militāri stratēģisko un stratēģiskās komunikācijas nozīmīgumu gan mums, gan tiem, kas aiz NATO robežām. Raidījuma viesis: Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Toms Rostoks.

Vēl raidījumā apskatīsim ASV sabiedrības strīdus ābolu- Konstitūcijas otrajā labojumā paredzētās tiesības nēsāt ieroci.

 

Lielbritānijas pirmsreferenduma cīņas

23. jūnijā Lielbritānijā notiks referendums par dalību Eiropas Savienībā. Kad gada sākumā šo referendumu izsludināja, diez vai daudzi eiropieši domāja, ka briti tiešām varētu izstāties, jo britu vēlmi palikt ES apstiprināja absolūtais vairākums pagājušā gada aptauju. Taču tagad, kad kampaņas rit pilnā sparā, situācija ir mainījusies, izstāšanās atbalstītāju saime kļuvusi lielāka un reti kurš spēj un vēlas prognozēt, kā mūsu kontinents izskatīsies Jāņu rītā.

Lielākā daļa pirmsreferenduma cīņu laika aptaujas rādījušas visnotaļ līdzīgus rezultātus, abās pusēs esot ap 40% britu, bet priekšā par pāris procentpunktiem tomēr turoties palikšanas atbalstītājiem. Visu laiku skandēja, ka rezultātu izšķirs neizlēmušie vēlētāji. Kā rāda „Finansial Times” apkopotie dati, viņu skaits kopš septembra sarucis no pamanāmiem 25 līdz vien 8%.

Lai noskaņotu vēlētājus pieslieties vienai vai otrai grupai, kampaņu rīkotāji izmanto ļoti skaļus, bieži absurdus faktus. Piemēram, izstāšanās kampaņa, ko īsāk mēdz dēvēt par brexiteriem, norāda uz tādiem Eiropas Savienības ieviestiem ierobežojumiem, kā banānu tirdzniecība tikai ķekaros pa trim. Tā pat brexiteri biedē ar 75 miljoniem turku, kuri ierastos Eiropas Savienībā, pateicoties bezvīzu režīmam. Tas nozīmē, ka visi Turcijas iedzīvotāji it kā grasās doties Rietumu virzienā.

Tiesa, arī palikšanas atbalstītāji nav balti un pūkaini, pārsvarā gan ar ne tik skaļiem meliem, bet gan puspatiesībām, ziņojot, ka pametot ES briti ietaupīs vien mazliet vairāk nekā piecus miljardus mārciņu gadā, kaut arī īstu aprēķinu par to nav un ietaupījums ir iespējams arī divreiz lielāks. Viņi pat norāda uz 2,2 miljoniem britu, kas dzīvo Eiropas Savienībā un, iespējams, būtu spiesti atgriezties Britu salās, bet reāli precīzs skaitlis nav zināms un dati svārstās no 1 - 2 miljoniem. Tāpat, protams, arī biedēšana ar sabrukušu ekonomiku kā izstāšanās sekām.