Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par “"Volkswagen" dīzeļgeitu” - tā pasaules presē dēvē emisiju skandālu. Vai kompānija varēs tikai samaksāt sodu un cerēt, ka viss būs atkal pa vecam? Analītiķi jau spriež, ka šī skandāla sekas būs jūtamas daudz plašākā mērogā - gan eirozonas un Eiropas ekonomiskās atveseļošanās kontekstā, gan globālās auto industrijas uzticamības kontekstā. Turklāt Vācijas tēls pasaulē patlaban ir pamatīgi cietis. Studijā: laikraksta „Dienas Biznesa” galvenā redaktora vietniece Līva Melbārzde.

“"Volkswagen" dīzeļgeita”

Septembrī ASV Vides aizsardzības aģentūra nāca klajā ar skaļu paziņojumu, ka vācu autobūves uzņēmums “Volkswagen” atsevišķām dīzeļdzinēju automašīnām ir uzstādījis programmatūru, kas ļauj krāpties ar kaitīgo izmešu pārbaudēm. Proti, pilnīga kaitīgo izmešu kontrole tiek veikta vien brīdī, kad notiek oficiālās emisijas pārbaudes. Taču pēc tam, kad automašīnas jau sāk reāli braukt, kaitīgo izmešu apjoms var palielināties līdz pat 40 reizēm. Drīz vien  “Volkswagen” paziņoja, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkotas ar konkrētu dīzeļdzinēju tipu, kas var falsificēt kaitīgo izmešu datus. Tika norādīts, ka ASV šādu automašīnu varētu būt aptuveni pusmiljons. Ja apsūdzības izrādīsies pamatotas, "Volkswagen" Savienotajās Valstīs varētu tikt piemērots naudassods līdz pat 18 miljardu eiro apmērā.

Tikmēr analītiķi steidz spriest par ietekmēm un sekām, ko radījis šis notikums. Tiek  prognozēts, ka “Volskwagen” gaida nopietnas problēmas – visvairāk Eiropā, mazāk Āzijas tirgū, kur par kaitīgo izmešu apjomiem pircēji tik daudz nesatraucas. Tāpat ir nopietni apdraudēts jau tā nestabilais VW tirgus ASV. Eksperti prognozē, ka automašīnu maldinošās programmatūras skandāls nopietni iedragās kompānijas reputāciju visā pasaulē. Cietīs ne tikai kompānijas reputācija, cietēji būs sabiedrība kopumā. “Volkswagen” emisijas skandāls ir satricinājis Vācijas biznesa un politisko vidi, tāpat analītiķi brīdina, ka šī krīze varētu pārtapt par ļoti nopietnu draudu Eiropas kopējai ekonomikai,  jo  “Volkswagen” ir lielākais no Vācijas automobiļu ražotājiem, un viens no lielākajiem darba devējiem valstī ar vairāk nekā 270 000 darba vietām savā mītnes zemē un vēl pasaulē kopā nodarbina gandrīz 600 tūkstošus cilvēku. Zināms, ka vairākās Eiropas valstīs notiek izmeklēšana un pārbaudes, arī ES ir aicinājusi katru dalībvalsti vērtēt to, kas noticis "Volkswagen" rīcības dēļ. Eiropas Padomes vadītājs Martins Šulcs ir norādījis, ka tas ir smags trieciens Vācijas ekonomikai.

“Ir grūti noticēt, kas tika darīts nevērības dēļ un, iespējams, pat ar kriminālām darbībām. Bet es uzskatu, ka “Volkswagen” ir spēcīgs uzņēmums, un tam ir visas iespējas tikt galā ar krīzi,” norāda Šulcs.

Rubrika "Viedokļi"

Krievija veikusi jaunus uzlidojumus Sīrijā, paspējusi pārkāpt Turcijas un NATO gaisa telpu un paziņojusi, ka krievu „brīvprātīgie” bataljoni veiks sauszemes operācijas. Turklāt Sīrijā notiekošais sašķēlis Krievijas musulmaņu kopienu.

Eskalējoties Krievijas militārajām aktivitātēm Sīrijā, ar vien skaidrāks top arī Krievijas vēstījums – šīs valsts militāro uzbrukumu mērķis ir nosargāt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada autoritāro režīmu, nevis cīņa ar teroristiem, kā Maskava sacīja iepriekš.

ASV Valsts departamenta pirmo reizi publiskotās aplēses liecina, ka vairāk nekā 90% Krievijas gaisa triecienu Sīrijā nav bijuši vērsti pret džihādistu grupējumu “Islāma valsts” vai pret džihādistiem, kas saistīti ar “Al Qaeda”. Tie tikuši vērsti pret mēreno Sīrijas opozīciju, kuru atbalsta Turcija un ASV. Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu bažījas, ka tas var Eiropā radīt jaunu bēgļu vilni.

Lai gan Krievijas intervence iesāktajā kārtībā ir ieviesusi zināmas izmaiņas un Sīrijas krīzi ir pacēlusi jaunā līmenī – pētnieki ir pārliecināti, ka svara kausus uz otru pusi tai tomēr neizdosies pacelt. Nemiernieki uzskata, ka karš tikai kļūs ilgāks, nekādas citas izmaiņas Maskavai neizdosies ieviest. Arī Maskavas Kārnegi centra analītiķis Aleksejs Malašenko lielas izmaiņas neparedz. Viņš skaidro, ka ir ļoti maz ticams, ka Krievija uz Sīriju nosūtīs savus karavīrus.

“Es nevaru iedomāties Krievijas karavīrus, kuri tiktu iesaistīti Sīrijas karā. Neaizmirstiet, ka tas būs pilsoņu karš ar ārvalstu spēku piedalīšanos. Tas ir bezjēdzīgi un ļoti bīstami Krievijas ārpolitikai. Un visdrīzāk arī Putina popularitātei Krievijas sabiedrībā,” atzīst Malašenko.

Krievijas iesaisti Sīrijas karā apgrūtina vismaz divi faktori – pirmkārt, Krievijā joprojām cilvēku atmiņās ir Afganistānas karš, kurā gāja bojā 15 tūkstoši Padomju Savienības karavīru. Otrkārt, cīņas draud saasināt ne tikai saspīlējumu starp reliģiskiem grupējumiem Sīrijā, bet arī Krievijas valsts attiecības ar lielo Krievijas musulmaņu kopienu.