Vēl līdz 22. februārim Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros izstādē "Ilmārs Blumbergs. Beigas ir"  eksponēti zīmējumi un nelieli tēlniecības darbi no mākslinieka personiskā arhīva – pašportretu sērija „Tas pats” (1996–2011), kā arī zīmējumu cikls „Tenerife 2015”.

Rakstniece Inguna Bauere turpina radīt uz vēstures faktiem balstītus literārus darbus par 19. – 20. gadsimta mijas latviešu kultūras darbinieku sievām. Nesen iznācis romāns „Mazā klusā sirds” par Krišjāņa Barona dzīvesbiedri Dārtu Baronu. Rakstniece pamatīgu izpēti veikusi, lai apgāztu līdzšinējo leģendu, ka Dārta, dzimusi Rudzīte, bijusi bārene.

Garlībam Helvigam Merķelim 250 - ielūkojamies žurnālista, publicista, literatūrkritiķa dzīvei un darbiem veltītās starptautiskās konferences atklājumos, kā arī izstaigājam šobrīd Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skatāmo izstādi "Sapere aude! Uzdrīksties zināt! Garlībam Merķelim 250”.

Ievas Puriņas vārds pirms pieciem gadiem apceļoja medijus, jo viņa bija pirmā pēc divdesmit gadu pārtraukuma luterāņu mācītājas amatā ordinētā sieviete. Taču viņas dzīvesstāsts ir daudz plašāks un aizraujošāks.

Kā klājas jaunākajai no reģionālajām koncertzālēm, Ventspils koncertzālei „Latvija”? Tās mākslinieciskais vadītājs Miks Magone, pirms nepilna pusgada stājoties amatā, neslēpa, ka reģionālajām koncertzālēm, pretēji cerētajam, nemaz nav tik viegli piepildīt zāli, jo īpaši ja ir ambīcijas audzināt publikas gaumi.

Losandželosā ASV dzīvojošo latvieti Ievu Auziņu-Szentivani Latvijā plašāk iepazinām, kad pirms gada, īsi pirms Dziesmu svētkiem, klajā nāca viņas latviešu tautas dziesmu tulkojumu un skaidrojumu angļu valodā krājums „Dainas, Wit and Wisdom of Ancient Latvian Poetry". Nesen iznāca šīs grāmatas latviešiem domātā versija - „Celmus laida mākoņos”.

Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, šobrīd skatāma izstāde „Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”. Mutautiņš un vistu vanaga spalva, stāstus sev līdzi nes gan pašas grāmatas, gan tajos aizmirstie priekšmeti. Māksliniece Ieva Jurjāne jaunradītajos zīmējumos muzeja eksponātus spējusi pacelt mākslas domas augstumā.

Tapis pētnieces Beatrises Reidzānes pētījums "Dabas tēls vilks "Latvju dainās"". Izdošanai sagatavotajā grāmatā komentēto tautas dziesmu paraugi liek aizdomāties par vilku kā civilizētās pasaules pretinieku, kā briesmu un šausmu iemiesotāju, par vilku kā jauna puiša neapvaldītā spēka simbolu.

Decembra pirmajās dienās atklās veselas divas tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes izstādes: galerijā „Apsīda” un VEF kultūras pilī. Mākslinieces īpašais iedvesmas laiks bija 2014. gads, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, šī notikuma ietvaros māksliniece saņēma pasūtījumu darināt tekstilmākslas darbus, izmantojot zinātnieku radīto dzintara diegu.

Iznākusi žurnāla „Rīgas Laiks” autora, aizrautīga putnu un cilvēku vērotāja Rvīna Vardes debijas grāmata „Kas te notiek”. Literatūras pazinēja Ingmāra Balode viņa vērojumus nosaukusi par „absurdpratību”, spēju atrast ačgārnības radītu vieglumu reizēm visai skaudros dzīves notikumos.