Šobrīd Mūkusalas mākslas salonā skatāma fotogrāfes Intas Rukas izstāde „Zem tām pašām debesīm”, novembrī izstāde ceļos uz Balviem. Intas Rukas iecere bijusi, par atskaites punktu ņemot vienu apdzīvotu vietu – šai gadījumā Balvus un apkaimi -  uzzīmēt visas Latvijas kopainu, pierakstīt 20. -21. gadsimta vēstures notikumus.

Valodnieks Uldis Balodis dzimis ASV, ieguvis doktora grādu valodniecībā, viņa interešu joma ir mazās un izzūdošās valodas. Pētījis Arizonas un Kalifornijas iedzimto indiāņu valodas, radījis juki valodas gramatiku, Latvijā viņu interesē Ludzas igauņu un lībiešu valodas. Valodnieks runā ap 30 pasaules mazajās valodās, bet par valodas saistību ar vietu, ainavu, par verbālā un vizuālā attiecībām saruna raidījumā.

Dzejas dienu ietvaros lielu interesi izsauca izstāde Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, kas bija mēģinājums klasiķu dzeju pārtulkot emodži valodā. Izstādes autore Vika Eksta dalās pieredzē par emodži zīmju alfabēta izveidi un „atdzejas” procesu. Savukārt muzeja darbiniece, izstādes līdzautore un arī dzejniece Elvīra Bloma lasa savus dzejoļus, kuru iedvesmas avots ir interneta komentāri un google meklētāja izmestas frāzes.

Jūlija beigās Jūrmalas dome lauza īres līgumu ar tikai pirms gada dibināto Zaļās atmodas muzeju Dubultos. Ielūkosimies pagaidām vēl apmeklētājiem pieejamajā ekspozīcijā, uzdodot sev jautājumu: vai muzeja darbības izbeigšanās būtu nopietns zaudējums sabiedrībai? Kāpēc nīkuļo nesenās pagātnes notikumu muzeji, apmeklētājus piesaistot tikai atceres datumos?

29. septembrī Alsungā tiks atvērts Daces Priedes romāns “Kur sarkanas ogas auga”, kas no jauna atgādinās par 17. gadsimta Alsungas novada pārvaldnieka Johana Ulriha fon Šverina valdīšanas laiku, kad suitu novads ieguva savdabību, kas to izceļ vēl mūsdienās. Savukārt sarunā ar teoloģijas doktorantu Reini Norkārklu uz šo laika posmu Latvijā mēģinām paraudzīties plašākā kontekstā.

Raidījums ciklā, kas top gaidot Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgades jubilejas izstādi „Neredzamā bibliotēka”. Noslēdzošajā cikla raidījumā stāsts par Jelgavas Academia Petrina bibliotēku, kas atradās ēkā, kur šobrīd saimnieko Ģ. Eliasa Vēstures un mākslas muzejs.

Šogad pirmo reizi vēl līdz septembra beigām Cēsu viduslaiku pils pagalmā darbojas viduslaiku amatnieku darbnīcas. Kurpniece Guna Zommere, kaula/ raga apstrādes meistars Viesturs Āboltiņš un dārzniece Līga Eglīte Cēsu pilī nav nejauši izvēlēti ļaudis vai viduslaiku drānās ietērpti mūslaiku amatu pratēji. Kas tik interesants viduslaikos un kā ar tiem „inficējas”, mēģinām izzināt sarunās.

Raidījums ciklā, kas top, gaidot Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgades jubilejas izstādi "Neredzamā bibliotēka". Popes muižā ilgus gadsimtus saimniekoja Kurzemei tik nozīmīgā fon Bēru dzimta. Popes muiža joprojām ir ļoti rosīga vieta, ēkā iemitināta skola, arī paši popiņi muižas ēkā saskata vietējās sabiedriskās un kultūras dzīves atdzimšanas iespēju.

Cēsu mākslas festivāla tēma šogad ir latviešu klaidā dzīvojošo mākslinieku veikums. Vizuālās mākslas izstādes „Tuvplāns” topošajā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā izstādītā daļa koncentrējas uz latviešu māksliniekiem Ņujorkā. Viena no izstādes varonēm ir modele Dovanna Pagovski, dzimusi Anna Graube, kuras pieredzē ir Ņujorkas 1980. gadu mākslas dzīve un bohēma.

Kuršu ķoniņi ir Livonijas ordeņa vasaļi, septiņu Kurzemes brīvciemu iedzīvotāju pēcteči. Brīvvēsturnieks Agris Dzenis diezgan pamatīgi pētījis, ka šādi lēņu vīri savulaik Latvijas teritorijā bijuši ne mazums, ne tikai Kurzemē, bet arī Vidzemē. Kuršu ķoniņu spēks ir tajā, ka viņi spējuši cauri gadsimtiem savas tiesības nosargāt, un arī šobrīd ir gatavi no jauna godā celt šo stāstu. Nesen Turlavā tika atvērta grāmata „Kuršu ķoniņi cauri paaudzēm”, turpat Turlavā arī Kuldīgas muzejs plāno atvērt savu filiāli.