Ievas Puriņas vārds pirms pieciem gadiem apceļoja medijus, jo viņa bija pirmā pēc divdesmit gadu pārtraukuma luterāņu mācītājas amatā ordinētā sieviete. Taču viņas dzīvesstāsts ir daudz plašāks un aizraujošāks.

Kā klājas jaunākajai no reģionālajām koncertzālēm, Ventspils koncertzālei „Latvija”? Tās mākslinieciskais vadītājs Miks Magone, pirms nepilna pusgada stājoties amatā, neslēpa, ka reģionālajām koncertzālēm, pretēji cerētajam, nemaz nav tik viegli piepildīt zāli, jo īpaši ja ir ambīcijas audzināt publikas gaumi.

Losandželosā ASV dzīvojošo latvieti Ievu Auziņu-Szentivani Latvijā plašāk iepazinām, kad pirms gada, īsi pirms Dziesmu svētkiem, klajā nāca viņas latviešu tautas dziesmu tulkojumu un skaidrojumu angļu valodā krājums „Dainas, Wit and Wisdom of Ancient Latvian Poetry". Nesen iznāca šīs grāmatas latviešiem domātā versija - „Celmus laida mākoņos”.

Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, šobrīd skatāma izstāde „Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”. Mutautiņš un vistu vanaga spalva, stāstus sev līdzi nes gan pašas grāmatas, gan tajos aizmirstie priekšmeti. Māksliniece Ieva Jurjāne jaunradītajos zīmējumos muzeja eksponātus spējusi pacelt mākslas domas augstumā.

Tapis pētnieces Beatrises Reidzānes pētījums "Dabas tēls vilks "Latvju dainās"". Izdošanai sagatavotajā grāmatā komentēto tautas dziesmu paraugi liek aizdomāties par vilku kā civilizētās pasaules pretinieku, kā briesmu un šausmu iemiesotāju, par vilku kā jauna puiša neapvaldītā spēka simbolu.

Decembra pirmajās dienās atklās veselas divas tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes izstādes: galerijā „Apsīda” un VEF kultūras pilī. Mākslinieces īpašais iedvesmas laiks bija 2014. gads, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, šī notikuma ietvaros māksliniece saņēma pasūtījumu darināt tekstilmākslas darbus, izmantojot zinātnieku radīto dzintara diegu.

Iznākusi žurnāla „Rīgas Laiks” autora, aizrautīga putnu un cilvēku vērotāja Rvīna Vardes debijas grāmata „Kas te notiek”. Literatūras pazinēja Ingmāra Balode viņa vērojumus nosaukusi par „absurdpratību”, spēju atrast ačgārnības radītu vieglumu reizēm visai skaudros dzīves notikumos.

Šobrīd Mūkusalas mākslas salonā skatāma fotogrāfes Intas Rukas izstāde „Zem tām pašām debesīm”, novembrī izstāde ceļos uz Balviem. Intas Rukas iecere bijusi, par atskaites punktu ņemot vienu apdzīvotu vietu – šai gadījumā Balvus un apkaimi -  uzzīmēt visas Latvijas kopainu, pierakstīt 20. -21. gadsimta vēstures notikumus.

Valodnieks Uldis Balodis dzimis ASV, ieguvis doktora grādu valodniecībā, viņa interešu joma ir mazās un izzūdošās valodas. Pētījis Arizonas un Kalifornijas iedzimto indiāņu valodas, radījis juki valodas gramatiku, Latvijā viņu interesē Ludzas igauņu un lībiešu valodas. Valodnieks runā ap 30 pasaules mazajās valodās, bet par valodas saistību ar vietu, ainavu, par verbālā un vizuālā attiecībām saruna raidījumā.

Dzejas dienu ietvaros lielu interesi izsauca izstāde Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, kas bija mēģinājums klasiķu dzeju pārtulkot emodži valodā. Izstādes autore Vika Eksta dalās pieredzē par emodži zīmju alfabēta izveidi un „atdzejas” procesu. Savukārt muzeja darbiniece, izstādes līdzautore un arī dzejniece Elvīra Bloma lasa savus dzejoļus, kuru iedvesmas avots ir interneta komentāri un google meklētāja izmestas frāzes.