Jūlija beigās Jūrmalas dome lauza īres līgumu ar tikai pirms gada dibināto Zaļās atmodas muzeju Dubultos. Ielūkosimies pagaidām vēl apmeklētājiem pieejamajā ekspozīcijā, uzdodot sev jautājumu: vai muzeja darbības izbeigšanās būtu nopietns zaudējums sabiedrībai? Kāpēc nīkuļo nesenās pagātnes notikumu muzeji, apmeklētājus piesaistot tikai atceres datumos?

29. septembrī Alsungā tiks atvērts Daces Priedes romāns “Kur sarkanas ogas auga”, kas no jauna atgādinās par 17. gadsimta Alsungas novada pārvaldnieka Johana Ulriha fon Šverina valdīšanas laiku, kad suitu novads ieguva savdabību, kas to izceļ vēl mūsdienās. Savukārt sarunā ar teoloģijas doktorantu Reini Norkārklu uz šo laika posmu Latvijā mēģinām paraudzīties plašākā kontekstā.

Raidījums ciklā, kas top gaidot Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgades jubilejas izstādi „Neredzamā bibliotēka”. Noslēdzošajā cikla raidījumā stāsts par Jelgavas Academia Petrina bibliotēku, kas atradās ēkā, kur šobrīd saimnieko Ģ. Eliasa Vēstures un mākslas muzejs.

Šogad pirmo reizi vēl līdz septembra beigām Cēsu viduslaiku pils pagalmā darbojas viduslaiku amatnieku darbnīcas. Kurpniece Guna Zommere, kaula/ raga apstrādes meistars Viesturs Āboltiņš un dārzniece Līga Eglīte Cēsu pilī nav nejauši izvēlēti ļaudis vai viduslaiku drānās ietērpti mūslaiku amatu pratēji. Kas tik interesants viduslaikos un kā ar tiem „inficējas”, mēģinām izzināt sarunās.

Raidījums ciklā, kas top, gaidot Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgades jubilejas izstādi "Neredzamā bibliotēka". Popes muižā ilgus gadsimtus saimniekoja Kurzemei tik nozīmīgā fon Bēru dzimta. Popes muiža joprojām ir ļoti rosīga vieta, ēkā iemitināta skola, arī paši popiņi muižas ēkā saskata vietējās sabiedriskās un kultūras dzīves atdzimšanas iespēju.

Cēsu mākslas festivāla tēma šogad ir latviešu klaidā dzīvojošo mākslinieku veikums. Vizuālās mākslas izstādes „Tuvplāns” topošajā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā izstādītā daļa koncentrējas uz latviešu māksliniekiem Ņujorkā. Viena no izstādes varonēm ir modele Dovanna Pagovski, dzimusi Anna Graube, kuras pieredzē ir Ņujorkas 1980. gadu mākslas dzīve un bohēma.

Kuršu ķoniņi ir Livonijas ordeņa vasaļi, septiņu Kurzemes brīvciemu iedzīvotāju pēcteči. Brīvvēsturnieks Agris Dzenis diezgan pamatīgi pētījis, ka šādi lēņu vīri savulaik Latvijas teritorijā bijuši ne mazums, ne tikai Kurzemē, bet arī Vidzemē. Kuršu ķoniņu spēks ir tajā, ka viņi spējuši cauri gadsimtiem savas tiesības nosargāt, un arī šobrīd ir gatavi no jauna godā celt šo stāstu. Nesen Turlavā tika atvērta grāmata „Kuršu ķoniņi cauri paaudzēm”, turpat Turlavā arī Kuldīgas muzejs plāno atvērt savu filiāli.

Jūrmalā, Jaundubultos, Gavaru ģimene atjaunojusi Raiņa un Aspazijas kādreizējo vasarnīcu. Kā izrādījies, iedziļinoties mājas vēsturē, šis nams ne tikai piederējis Rainim, bet ir viņa paša celts. Pēc atgriešanās no Slobodskas trimdas 1903. gadā, Rainis saņēmis tēva mantojumu un plānojis uzsākt klusu un pieticīgu Jūrmalas vasarnīcas uzturētāja dzīvi, lai pats jumta istabiņā varētu nodoties savai sirdslietai – rakstīšanai.

Turaidas muižas atjaunotajā klaušinieku mājā jauna ekspozīcija “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”. Tas ir stāsts par latviešu zemnieka pašapziņas augšanu, saistībā ar stāstu par zemnieka tikšanu pie savas zemes. Kāpēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē divsimtgade būtu ne mazāk svinams atskaites punkts vēsturē kā Latvijas valsts simtgade?

Ko īsti nozīmē „gavilēt”? Kā tas ir – dziedāt tā, lai „ozolam zīles bira”. Ko nozīmē „palaist balsi”?  Tradicionālās dziedāšanas grupa „Saucējas” jau ilgāku laiku eksperimentē ar dziedāšanu brīvā dabā, pētot ūdens tuvuma, meža, gravas akustiskās īpatnības, saspēli ar dabas spēkiem un putniem. Šobrīd eksperimentā iesaistīti arī skaņu režisori un smalka tehnika, jo top jauns „Saucēju” albums.