Latvijas grāmatu izstādē 2019 svētdien pl. 15 tikšanās ar Sandru Vensko, romāna "Adele autori.

Izdevniecības „Neputns” sērija „Studijas bibliotēka” ir mēģinājums dokumentēt Latvijas laikmetīgās mākslas norises. Nupat sērijā iznākusi filozofes, mediju pētnieces Ilvas Skultes un mākslas zinātnieces Aigas Dzalbes grāmata par mākslinieku apvienību „Orbīta”.

Latvijas Universitātes emeritētajai profesorei Skaidrītei Lasmanei -  80. Piecdesmit no šiem gadiem aizvadīti pasniedzējas darbā,

Klajā nācis latgaliešu dzejnieces un skolotājas Ingridas Tāraudas dzejas krājums "Pajautys" jeb "Sajūtas".

1. februārī Eduarda Smiļģa LKA Teātra muzejā Rīgā pirmizrāde "Meistars un Aleksandra", veltījums mākslinieku Aleksandras Beļcovas un Romāna Sutas vētrainajām attiecībām mākslā un dzīvē uz lielu vēstures notikumu fona.

Latvijas Literatūras gada balvas saņēmējus uzzināsim 25. aprīlī. Raidījumā, ko piedāvāsim noklausīties atkārtojumā, krāšņs stāsts ceļu uz pirmo dzejas krājumu 70 gadu vecumā. Kategorijā "Debija" nominēts Ināras Kaijas Eglītes krājums "Kliedziens starp āboliem".

Nepārvērtējams ir ne tikai vācbaltu luterāņu mācītāja, valodnieka, latviešu etnogrāfijas, folkloras pētniecības un arheoloģijas aizsācēja Augusta Bīlenšteina ieguldījums letonikas kā zinātnes nozares dzimšanā. Raidījumā arī par citu Bīlenšteinu  dzimtas pēcteču likteņiem pēc došanās uz Vāciju, par neatslābstošo interesi saglabāt saikni ar Latviju.

Nesen latviski iznākusi dzimtas, kas pārvaldīja Allažu muižu un uzsāka “Allažu ķimeļa” ražošanu, vienas no pēdējām atvasēm – Herberta fon Blankenhāgena memuāri „Pasaules vēstures malā”. Tā ir viņa atmiņu trešā daļa, kas aptver laika posmu no 1913. līdz 1923. gadam: studijas Tērbatā, Latvijas muižu pārvaldību, arī Pirmā pasaules kara laikā, un paša Herberta fon Blankenhāgena dalību 1919. gada Brīvības cīņās landesvēra sastāvā.

“Anomija” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „bezlikumību” jeb stāvokli, kurā likumi nedarbojas. Nesen iznācis zinātnisku rakstu krājums „Apmaldījušies brīvībā: anomija mūsdienu Latvijā”, kurā pētnieki anomijas jēdzienu izmanto kā lēcu, caur kuru saskatīt iemeslus problēmsituācijām, kurās Latvijas sabiedrības locekļu individuālie mērķi nesakrīt ar kolektīvajiem.

Etnogrāfes un etnoloģes Anetes Karlsones pētījums „Dziesmu svētki un tautiskā tērpa attīstība Latvijā 19. gs beigās un 20. gadsimtā" ir iespēja ikvienam rast atbildes uz jautājumu – kas ir tautas tērps, kāpēc tā rašanās datējama tikai ar 19. gadsimta beigām, nevis daudz senāku laiku.