Ogres novada Krapes pagasta Krapēs tika atvērts tautas mūzikas instrumentu muzejs. Šis nebūšot muzejs ierastā izpratnē, kārtējā senlietu krātuve. Muzejs drīzāk esot līdzeklis, kā iepazīstināt ar senajiem mūzikas instrumentiem potenciālos to spēlētājus.

Kaligrāfija, mūzika, keramika,  filozofija, virpuļojošie derviši V starptautiskajā Austrumu mākslas un mūzikas festivāla “RUMI FEST” programmā. Vai Rietumi spēj saprast Austrumus? Kā Austrumu māksla spēj iedvesmo Latvijas mūziķus un māksiniekus?

Gunta Celma, čiekurkalniete jau ceturtajā paaudzē, uzrakstījusi grāmatu "Mans mīļais Čiekurkalns".

Iznākusi Alvila Berga debijas prozas grāmata „Divi stāsti par Barsu”. Grāmatā ir divi garstāsti, abu varoņi – jauni vīrieši, latvieši, kas kādā dvēseles apjukuma brīdī devušies strādāt uz ārzemēm. Barsa jeb Barselona šai grāmatā ir laimes zeme, kur ir silts un lietas beidzot notiek pareizi. Patiesībā šis stāsts nav ne par Londonu, ne Barselonu, bet gan par modernā cilvēka brīvības izraisītu apjukumu. Kur, pēc autora domām, meklējama Barsa?

Vēl līdz 26. augustam Cēsu Mākslas festivāla ietvaros skatāma amerikāņu avangarda mākslinieka Džeimsa Beninga darbu izstāde „Daži atrasti fragmenti”. Kāpēc atdarināt jau gatavus darbus, veidot to kopijas? Ko nozīmē patiesi skatīties un ieraudzīt?

Turpinās Rīgas Starptautiskā mākslas biennāle. Līdz oktobra beigām tās darbi aplūkojami kopumā astoņās izstāžu vietās, raidījumā "Augstāk par zemi" esam izvēlējušies izstaigāt LU piederošo Kristapa Morberga kādreizēji rezidenci, kas ir viena no RIBOCA norises vietām. Šeit interesēsimies ne tikai par biennāles darbiem, bet arī izzināsim ēkas vēsturi.

Ināra Vērzemnieks ir uzrakstījusi grāmatu angļu valodā „Starp dzīviem un mirušiem” par savas dzimtas likteņiem, pēc II Pasaules kara kā bēgļiem pametot Latviju.

Folkloras kopa "Ilža" no Ciblas iedziedājusi mūzikas albumu, kurā skan Ludzas igauņu dziesmas. 18. gadsimtā Latvijā ieceļojušo igauņu jeb lucu valoda mūsdienās izzudusi pilnībā, saglabājušies vien pagājušā gadsimta sākumā veikti folkloras pieraksti.

Juris Neikens, mācītājs un rakstnieks, no šolaiku skatu punkta saukts par „Dziesmu svētku tēvu”, taču savas dzīves laikā bijis spiests laipot starp vācbaltu un jaunlatviešu krasajiem uzskatiem, starp brāļu draudzē gūto garīgo pieredzi un sava laika racionālo teoloģiju.

Maija beigās Alsungā notika Latvijas 1. Dūdenieku saiets. Viens no iemesliem, kāpēc par saieta rīkotājiem kļuva tieši suiti, ir tas, ka grupas „Suitu dūdenieki” vadītājs Juris Lipsnis bija uzņēmies papētīt saglabājušās ziņas par 20. gadsimta 20. – 30. gados slaveniem Latvijas dūdeniekiem. Jaunatklātie fakti viņu pārsteidza.