Stāstniece Liesma Lagzdiņa lepojas ar to, ka ir kuldīdzniece piektajā paaudzē, un arī savus stāstus mantojusi no vecmāmiņas un vecvecmātes. Stāstnieku kopienā Liesma slavena ar to, ka spēj stāstīt sešas stundas no vietas, un viņā klausoties, nerodas ne mazākās šaubas par to, ka kuldīdzniekiem ir sava valoda. Raidījumā ‘Augstāk par zemi” uzklausīsim Liesmas Lagzdiņas stāstu par to, kā par stāstnieku var piedzimt, kā arī runāsim par stāstnieku kustības attīstību Latvijā.

Iznācis liepājnieces Guntas Šnipkes trešais dzejoļu krājums „Ceļi”, tomēr daudziem šis vārds dzejā būs atklājums. Iepriekšējie dzejas krājums „…bērns ienāca..” 1985. gadā,  „… un jūra” 2008. gadā, tika izdoti Liepājā, nelielās izdevniecībās, un līdz grāmatveikaliem, recenzentiem laba daļa no tirāžas pat nenonāca.

Tēlnieku tandēms -  lietuvietis Donāts Mockus un latviete Inese Valtere - nupat pabeidzis darbu pie zīmēm un sakuras ziediem rotātās dižgobas Uzvaras parkā, pārvēršot nokaltušo stumbru vides objektā. Līdz šim tēlnieki vairāk pazīstami ar uzvarām ledus un smilšu skulptūru festivālā Jelgavā un ārpus Latvijas.

Latviski iznākuši jezuītu ordeņa dibinātāja Ignācija Lojolas ap 1535. gadu sarakstītie “Garīgie vingrinājumi” . Mūsdienās šis teksts svarīgs, lai izprastu jezuītu misionāru darbību Latvijā, kas rezultējusies maija dziedājumu tradīcijā, latgaliešu rakstu valodas standartizācijā, kā arī  pirmo grāmatu iznākšanā latviski.

Valdis Āboliņš, mākslas kurators, mākslinieks ar apaļajām brillēm un hūti - no Maijas Tabakas gleznām. Trimdas latvietis no Vācijas, viens no šobrīd Nacionālajā Mākslas muzejā skatāmās izstādes "Pārnēsājamās ainavas" varoņiem.

Cirka mākslas uzkrāto tehnisko paņēmienu izmantojums laikmetīgajā dejā, ko vēl pastiprina iespaidīga scenogrāfija, oriģinālmūzikas dzīvais izpildījums, rada pārsteidzošu rezultātu, ko nesen varējām vērot igaunietes Grētas Grosas uzvedumā „Robežas” un Lienes Gravas un Mārča Auziņa kopdarbā „ Kvēldiegs”.

Paradoksālā kārtā Konstantīns Raudive izrādījies ārpus Latvijas pazīstamākais latviešu filozofs, taču nevis savu grāmatu vai tulkojumu, bet gan eksperimentu, pūloties zinātniski pierādīt, ka ar magnētiskās lentes starpniecību iespējams sazināties ar viņsauli, dēļ. Šobrīd Dirty Deal Teatro tapusi izrāde „Raudives radio”, top arī filma par šo personību.

Nupat sērijā "Latvijas mākslas klasika" iznākusi grāmata par Hildu Vīku (1893–1963), ko sarakstījusi mākslas zinātniece Valda Knāviņa. Interese par pretrunīgi vērtēto, bet īpatno un ārkārtīgi darbspējīgo rakstnieci un mākslinieci Latvijas kultūras vidē atgriezusies viļņveidīgi, un ikreiz iemesli bijuši citi.

Kāds bija dzejnieks Aivars Neibarts, par kuru šobrīd uz JRT skatuves top iestudējums? Piedāvājam 2009. gadā, piemiņas pasākuma laikā, no sarunu fragmentiem savākto versiju.

Dzejniece Daina Sirmā savā trešajā dzejas krājumā „ Dievaines” stāsta stāstus par pavisam konkrētām Latvijas vietām.