Valdis Āboliņš, mākslas kurators, mākslinieks ar apaļajām brillēm un hūti - no Maijas Tabakas gleznām. Trimdas latvietis no Vācijas, viens no šobrīd Nacionālajā Mākslas muzejā skatāmās izstādes "Pārnēsājamās ainavas" varoņiem.

Cirka mākslas uzkrāto tehnisko paņēmienu izmantojums laikmetīgajā dejā, ko vēl pastiprina iespaidīga scenogrāfija, oriģinālmūzikas dzīvais izpildījums, rada pārsteidzošu rezultātu, ko nesen varējām vērot igaunietes Grētas Grosas uzvedumā „Robežas” un Lienes Gravas un Mārča Auziņa kopdarbā „ Kvēldiegs”.

Paradoksālā kārtā Konstantīns Raudive izrādījies ārpus Latvijas pazīstamākais latviešu filozofs, taču nevis savu grāmatu vai tulkojumu, bet gan eksperimentu, pūloties zinātniski pierādīt, ka ar magnētiskās lentes starpniecību iespējams sazināties ar viņsauli, dēļ. Šobrīd Dirty Deal Teatro tapusi izrāde „Raudives radio”, top arī filma par šo personību.

Nupat sērijā "Latvijas mākslas klasika" iznākusi grāmata par Hildu Vīku (1893–1963), ko sarakstījusi mākslas zinātniece Valda Knāviņa. Interese par pretrunīgi vērtēto, bet īpatno un ārkārtīgi darbspējīgo rakstnieci un mākslinieci Latvijas kultūras vidē atgriezusies viļņveidīgi, un ikreiz iemesli bijuši citi.

Kāds bija dzejnieks Aivars Neibarts, par kuru šobrīd uz JRT skatuves top iestudējums? Piedāvājam 2009. gadā, piemiņas pasākuma laikā, no sarunu fragmentiem savākto versiju.

Dzejniece Daina Sirmā savā trešajā dzejas krājumā „ Dievaines” stāsta stāstus par pavisam konkrētām Latvijas vietām.

Mākslas zinātnieces Edvardas Šmites pētījums par 18. - 19. gs. baltvācu gleznotāja Johana Heinriha Baumaņa dzīvi.

Pētījums „Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos” no vienas puses ir sausa statistika, uzziņu literatūra, arhīvu datu parocīgāks apkopojums: uzskaitīts ap 4000 uzvārdu, kas norāda uz Latgalē mītošajām dzimtām, norādīta to izplatība, vārda nēsātāju skaits mūsdienās.

Somiete Annika Suna lieliski runā latviski. Latviešu valoda ir viņas dzīvesveids un arī profesija, viņa ir tulce, studē latviešu valodu filoloģiju Helsinku universitātē, šogad iznāks pirmā viņas tulkotā grāmata latviešu valodā.

Pagājušā gada novembrī  jau 23 reizi tika pasniegta Baltijas asamblejas balva, literatūrā to ieguva lietuviešu dzejnieks, žurnālists, tulkotājs Vlads Brazjūns.