Semjona Haņina dzejas krājums „Bet ne ar to”. Raidījumā saruna par dzeju un būšanu „starp” valodām, ar dzejnieku un literatūrzinātnieku, kā arī diviem viņa dzejas atdzejotājiem – Pēteri Dragunu un Valtu Ernštreitu.

Augusta beigās Krimuldas sanatorija savas pastāvēšanas 95. jubileju atzīmēs ar svētkiem, kuros stāstīs par laiku pēc Pirmā pasaules kara un Sarkanā krusta darbību, kā arī atjaunos svētku kliņģera tradīciju – tādu savulaik sanatorijā cepa mēneša jubilāriem, kā arī no jauna atdarīs durvis sauļotavai, kas savulaik tika ierīkota tuberkulozes slimniekiem, lai dotu iespēju ārstēties ar saules un gaisa vannā.

Antonijs Ferdinands Osendovskis, poļu ceļotājs, žurnālists, ķīmiķis. Nesen latviski iznākusi viņa grāmata "Cilvēku, zvēru un dievu zemē, kurā rakstnieks apraksta bēgšanu no Krievijas 1919. gadā.

Divas ārpusnieku versijas par latvietību. Pirmā no tām - izstādē LNB Džona Ficdžeralda Kenedija lasītavā,  amerikāņu mākslinieces Deboras Lagrasas izstādē "Kur tie lieli dūmi kūp: latviešu tautasdziesmu iedvesmota māksla". Otra versija meklējama Dr. hist. Svetlanas Rižakovas pētījumā, kas nesen iznācis krieviski grāmatā „Cultura lettica: latviešu nacionālā kultūra un etniskā identitāte”.

Ģitārists un ceļotājs Reinis Jaunais. Viņa dzīves stāstā abas šīs nodarbes ir nesaraujami saistītas, un arī laba daļa skaņdarbu tapuši kā ceļojuma piezīmes.

„Es nezinu vai esmu interesants cilvēks, bet es daudz daru,” uz aicinājumu intervijai atsaucas Linda Skranda. Linda līdzdarbojas nevalstiskajā organizācijā “Radi Vidi Pats”, strādā ar jauniešiem, viņa ir arī Dr. Klauns, organizē Grāmatēžu klubiņu un dzejas slamus. Linda Skranda ir beigusi Liepājas Universitātes rakstniecības studijas.

Gaujas plostnieki, arods, kas pastāvēja vēl līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem. Šobrīd no tā palikušas dziesmas un nostāsti, apkopoti nesen iznākušajā sērijas „Tradīciju burtnīcas” jaunākajā izdevumā – „Gaujas plostnieki”.

„Metadatu redaktors, izstāžu kurators, Voltmetra slejas autors, tulks. Ilgstošas, privāti motivētas kultūrapdullināšanās rezultātā nonācis ar mākslas priekšmetisko un tipoloģisko pusi saistītā darba vidē. Ārpusdarba interešulokā - joprojām - līdzsvara vingrinājumi starp apmeklēto pasākumu statistikas uzlabošanu un kritiska ieskata gūšanu,” – tā par sevi Mūkusalas Mākslas salona mājas lapā raksta mākslas kurators Valts Miķelsons.

Rīgas Motormuzejs, lepojas, ka nesenajā Muzeju naktī to apmeklējuši 25 000 skatītāju. Šis rekordskaitlis liecina par lielo ziņkāri ap pagājušā gada vasarā pēc rekonstrukcijas atklāto muzeja ekspozīciju. Izstaigāsim to kopā raidījumā "Augstāk par zemi".

Šobrīd gan Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, gan arī Lietuvas Krievu drāmas teātrī Viļņā uzvesta Viljama Šekspīra luga „Karalis Līrs”. Raidījumā atmiņā atsauksim arī senākus „Līra” iestudējumus, lai brīnītos cik dažādas var būt viena un tā paša stāsta interpretācijas uz teātra skatuves, kā arī kopīgu nospriestu, kas no pasakai līdzīgā stāsta par tēvu, kurš karaļvalsti dala saviem bērniem, ir aktuāls mūžīgi.