Somijā dzīvojošā latviešu māksliniece Inga Meldere šobrīd strādā pie darbiem, kas Laikmetīgās mākslas muzejā KIASMA Helsinkos tiks izstādīti nākamā gada februārī, kad muzejs īpaši pievērsīsies Baltijas reģiona mākslinieku darbiem.

Režisora Valda Lūriņa izrāde "Esi sveicināta, bohēma!" Liepājas teātrī vilina ar to, ka tās dramaturģiskā materiāla pamats ir reāli notikumi. Andžila Remesa, Ērika Hānberga, Ulda Brieža atmiņu stāsti par "Vāgūzi - fotogrāfa Ulda Brieža dzīvokli, leģendāru pagājušā gadsimta 70. gadu Liepājas bohēmas vietu. Izmantots arī Andra Bergmaņa nepublicēts manuskripts par Rīgas bohēmu - "Kazā, "Skapī, "Putnu dārzā. Vai stāsti par dzerstiņiem padomjlaika bezgaisā mūsu gadsimtā spēs kļūt par Latvijas neatkarības cīņu varoņteikas daļu?

Nupat angliski iznākusi latviešu - amerikāņu rakstnieces Ritas Laimas grāmata „Dumpinieki un cīruļi”, tās ir atmiņas par dzīvi PSRS 80. – 90. gados. Tās autore, Rita Laima Bērziņa, Latvijā pazīstama arī kā Rita Laima Krieviņa, novembrī nolēmusi apceļot Latviju, lai 15 Latvijas bibliotēkās uzstātos ar savas grāmatas fragmentu lasījumiem un rosinātu sarunu par kopīgi piedzīvoto laiku.

Divi stāsti par dzintaru. Liepājniece Ilze Vainovska vēju un vētru sezonā pati ķer dzintaru Liepājas jūrmalā, to modina un iemezglo neapstrādātu savdabīgās rotās. Romulu ģimene ar dzintaru cieši saistīta jau trīs paaudzēs, savu galeriju zem Rātsnama Rīgā padarot par gadu desmitiem uzkrātās dzintaru kolekcijas atrādīšanas vietu.

Oktobra vidū gaidāms ikgadējais jauno mediju kultūras centra RIXC festivāls. Raidījumā Augstāk par zemi stāsts par dažām no tēmām, kas aizrauj māksliniekus.

16. septembrī uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas rampas notiek vēsturiskā fantāzija "Mehāniskais Veidenbaums", ko veidojuši trīs filozofi - Andrejs Balodis, Ainārs Kamoliņš, Andris Hiršs, sadarbībā ar māksliniekiem, dzīvās animācijas meistariem, komponistiem. Raidījumā saruna par 19. gadsimta studentu dzīvi Tērbatā.

Semjona Haņina dzejas krājums „Bet ne ar to”. Raidījumā saruna par dzeju un būšanu „starp” valodām, ar dzejnieku un literatūrzinātnieku, kā arī diviem viņa dzejas atdzejotājiem – Pēteri Dragunu un Valtu Ernštreitu.

Augusta beigās Krimuldas sanatorija savas pastāvēšanas 95. jubileju atzīmēs ar svētkiem, kuros stāstīs par laiku pēc Pirmā pasaules kara un Sarkanā krusta darbību, kā arī atjaunos svētku kliņģera tradīciju – tādu savulaik sanatorijā cepa mēneša jubilāriem, kā arī no jauna atdarīs durvis sauļotavai, kas savulaik tika ierīkota tuberkulozes slimniekiem, lai dotu iespēju ārstēties ar saules un gaisa vannā.

Antonijs Ferdinands Osendovskis, poļu ceļotājs, žurnālists, ķīmiķis. Nesen latviski iznākusi viņa grāmata "Cilvēku, zvēru un dievu zemē, kurā rakstnieks apraksta bēgšanu no Krievijas 1919. gadā.

Divas ārpusnieku versijas par latvietību. Pirmā no tām - izstādē LNB Džona Ficdžeralda Kenedija lasītavā,  amerikāņu mākslinieces Deboras Lagrasas izstādē "Kur tie lieli dūmi kūp: latviešu tautasdziesmu iedvesmota māksla". Otra versija meklējama Dr. hist. Svetlanas Rižakovas pētījumā, kas nesen iznācis krieviski grāmatā „Cultura lettica: latviešu nacionālā kultūra un etniskā identitāte”.