Mākslas zinātnieces Edvardas Šmites pētījums par 18. - 19. gs. baltvācu gleznotāja Johana Heinriha Baumaņa dzīvi.

Pētījums „Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos” no vienas puses ir sausa statistika, uzziņu literatūra, arhīvu datu parocīgāks apkopojums: uzskaitīts ap 4000 uzvārdu, kas norāda uz Latgalē mītošajām dzimtām, norādīta to izplatība, vārda nēsātāju skaits mūsdienās.

Somiete Annika Suna lieliski runā latviski. Latviešu valoda ir viņas dzīvesveids un arī profesija, viņa ir tulce, studē latviešu valodu filoloģiju Helsinku universitātē, šogad iznāks pirmā viņas tulkotā grāmata latviešu valodā.

Pagājušā gada novembrī  jau 23 reizi tika pasniegta Baltijas asamblejas balva, literatūrā to ieguva lietuviešu dzejnieks, žurnālists, tulkotājs Vlads Brazjūns.

Somijā dzīvojošā latviešu māksliniece Inga Meldere šobrīd strādā pie darbiem, kas Laikmetīgās mākslas muzejā KIASMA Helsinkos tiks izstādīti nākamā gada februārī, kad muzejs īpaši pievērsīsies Baltijas reģiona mākslinieku darbiem.

Režisora Valda Lūriņa izrāde "Esi sveicināta, bohēma!" Liepājas teātrī vilina ar to, ka tās dramaturģiskā materiāla pamats ir reāli notikumi. Andžila Remesa, Ērika Hānberga, Ulda Brieža atmiņu stāsti par "Vāgūzi - fotogrāfa Ulda Brieža dzīvokli, leģendāru pagājušā gadsimta 70. gadu Liepājas bohēmas vietu. Izmantots arī Andra Bergmaņa nepublicēts manuskripts par Rīgas bohēmu - "Kazā, "Skapī, "Putnu dārzā. Vai stāsti par dzerstiņiem padomjlaika bezgaisā mūsu gadsimtā spēs kļūt par Latvijas neatkarības cīņu varoņteikas daļu?

Nupat angliski iznākusi latviešu - amerikāņu rakstnieces Ritas Laimas grāmata „Dumpinieki un cīruļi”, tās ir atmiņas par dzīvi PSRS 80. – 90. gados. Tās autore, Rita Laima Bērziņa, Latvijā pazīstama arī kā Rita Laima Krieviņa, novembrī nolēmusi apceļot Latviju, lai 15 Latvijas bibliotēkās uzstātos ar savas grāmatas fragmentu lasījumiem un rosinātu sarunu par kopīgi piedzīvoto laiku.

Divi stāsti par dzintaru. Liepājniece Ilze Vainovska vēju un vētru sezonā pati ķer dzintaru Liepājas jūrmalā, to modina un iemezglo neapstrādātu savdabīgās rotās. Romulu ģimene ar dzintaru cieši saistīta jau trīs paaudzēs, savu galeriju zem Rātsnama Rīgā padarot par gadu desmitiem uzkrātās dzintaru kolekcijas atrādīšanas vietu.

Oktobra vidū gaidāms ikgadējais jauno mediju kultūras centra RIXC festivāls. Raidījumā Augstāk par zemi stāsts par dažām no tēmām, kas aizrauj māksliniekus.

16. septembrī uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas rampas notiek vēsturiskā fantāzija "Mehāniskais Veidenbaums", ko veidojuši trīs filozofi - Andrejs Balodis, Ainārs Kamoliņš, Andris Hiršs, sadarbībā ar māksliniekiem, dzīvās animācijas meistariem, komponistiem. Raidījumā saruna par 19. gadsimta studentu dzīvi Tērbatā.