Andrejs Ļevkins, savulaik leģendārā žurnāla „Avots” krievu versijas redaktors, matemātiķis un literāts, prestižās Andreja Belija prēmijas laureāts. Saruna par dzīvi starp Rīgu un Maskavu, piederības sajūtu valodai un 90. gadu krievu Rīgu.  Nesen biedrība „Orbīta” latviešu un krievu valodās izdevusi Andreja Ļevkina stāstu krājumu „Dūmi miglā”.

Sarunas brīdī Uldis Bērziņš vēl  nezina par Latvijas Literatūras gada balvas 2017  piešķirto Mūža balvu. Mūsu sarunā maz svinīguma, vairāk darba un izziņas.

Narekas Grigora „Žēlabu grāmatas” latviskā tulkojuma iznākšanu aprīļa sākumā pavadīs arī garīgo dziedājumu koncerts, izstāde, Narekas Grigoram veltīta zinātniska konference. Šis ir īstais brīdis, lai iepazītu Armēnijas seno vēsturi, īpašo vietu kristīgās vēsts izplatīšanā.

Kā mainījusies Latvijas ainava pēdējo simts gadu laikā? Raidījumā fotogrāfs Māris Locs, kurš krāj senas pastkartes un fotogrāfē tajos redzamos skatus mūsdienās. Līdzīgi Latvijas ainavu  salīdzināt mudina arī projekti „Zudusī Latvija” un „Ainavas runā”.

Kāda Krievijas mūsdienu dzejas aina paveras nupat iznākušajā divvalodīgajā antoloģijā "12 dzejnieki no Krievijas"? Par projektu "Dzejas sūtņi", kura rezultātā tapa šis krājums, par dzeju Krievijā un iesaistītajiem atdzejotājiem -  saruna raidījumā.

Nesen iznācis Jāņa Tomaša debijas dzejas krājums "Melnie darba cimdi" un jau novērtēts ar nomināciju "Kilograms kultūras" balvai.

Jūliuss Dērings,  vācbaltu gleznotājs, gleznu restaurators, mākslas vēsturnieks. Dzimis 1818. gadā Drēzdenē, 27 gadu vecumā, pēc Jelgavas labāko ģimeņu uzaicinājuma pārceļas uz Jelgavu. Kopš 19 gadu vecuma līdz pēdējam dzīves gadam Dērings raksta dienasgrāmatu, arī atmiņas, kas nesen iznākušas grāmatā „Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves”.

Jana Egle ir liepājniece, dziesminiece, kuras dziesmas citi sauc par dziedinošām. Dzīves grūtā brīdī, strādājot par bibliotekāri Embūtes bibliotēkā, izlasījusi visu dzejas plauktu, ienirusi tajā, un, kā pati saka, ar kādu daļu savas dvēseles palikusi. 2002. gadā iznāk viņas pašas dzejas krājums „Dzirdēt noklusēto”, nupat iznākusi debija prozā – stāstu krājums „Gaismā”.

Kā izmainās sievietes ķermenis, jūtu pasaule, pašuztvere, kļūstot par māti? Kā savienot Rietumu indivīda ideālu ar sievietes dzimumu un mātišķības izvirzītajām nepieciešamībām? Raidījumā „Augstāk par zemi” trīs sieviešu pieredze.

Šodienas raidījumā „Augstāk par zemi” par to, kā gadsimtu gaitā mainījies Kristus un Marijas attēlojums, izzinām Latvijas koktēlniecības skolu vēsturi un iepazīstam kādu ļoti īpašu altārgleznu.