Nepārvērtējams ir ne tikai vācbaltu luterāņu mācītāja, valodnieka, latviešu etnogrāfijas, folkloras pētniecības un arheoloģijas aizsācēja Augusta Bīlenšteina ieguldījums letonikas kā zinātnes nozares dzimšanā. Raidījumā arī par citu Bīlenšteinu  dzimtas pēcteču likteņiem pēc došanās uz Vāciju, par neatslābstošo interesi saglabāt saikni ar Latviju.

Nesen latviski iznākusi dzimtas, kas pārvaldīja Allažu muižu un uzsāka “Allažu ķimeļa” ražošanu, vienas no pēdējām atvasēm – Herberta fon Blankenhāgena memuāri „Pasaules vēstures malā”. Tā ir viņa atmiņu trešā daļa, kas aptver laika posmu no 1913. līdz 1923. gadam: studijas Tērbatā, Latvijas muižu pārvaldību, arī Pirmā pasaules kara laikā, un paša Herberta fon Blankenhāgena dalību 1919. gada Brīvības cīņās landesvēra sastāvā.

“Anomija” tulkojumā no grieķu valodas nozīmē „bezlikumību” jeb stāvokli, kurā likumi nedarbojas. Nesen iznācis zinātnisku rakstu krājums „Apmaldījušies brīvībā: anomija mūsdienu Latvijā”, kurā pētnieki anomijas jēdzienu izmanto kā lēcu, caur kuru saskatīt iemeslus problēmsituācijām, kurās Latvijas sabiedrības locekļu individuālie mērķi nesakrīt ar kolektīvajiem.

Etnogrāfes un etnoloģes Anetes Karlsones pētījums „Dziesmu svētki un tautiskā tērpa attīstība Latvijā 19. gs beigās un 20. gadsimtā" ir iespēja ikvienam rast atbildes uz jautājumu – kas ir tautas tērps, kāpēc tā rašanās datējama tikai ar 19. gadsimta beigām, nevis daudz senāku laiku.

Laura Vinogradova, jauns vārds latviešu literatūrā, kuru, šķiet, turpmāk nāksies iegaumēt.

Mūsdienu Krievijas kulta rakstnieks Viktors Peļevins. Nesen latviski iznācis viņa romāns "Čapajevs un tukšums". Saruna ar Peļevina darbu tulkotājiem - rakstnieku Arvi Kolmani un mūziķi Emīlu Dreiblatu.

Latvijas Radio Ziņu dienesta projektā “Simts statistiskie tautieši” aplūkotas arī nākotnes prognozes par dzīvi Latvijā pēc simts gadiem. Nākotnes prognozēs ierosinātas vairākas tēmas, viena no tām – latviešu varoņi un supervaroņi imports. Kādas īpašības piemīt patreizējiem Latvijas varoņiem? Vai tādi maz ir? Kā šī tēma var kalpot kā indikators nākotnes prognozēm?

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs projekta Latvijas gadsimts ietvaros ir sagatavojis biogrāfisku eseju krājumu "Latvijas valsts dibinātāji" par 39 personībām - Latvijas Tautas padomes locekļiem, kuri 1918. gada 18. novembrī pasludināja neatkarīgu Latvijas Republiku. Tā ir iespēja uzzināt Viļa Rīdzenieka fotogrāfijā redzamo cilvēku vārdus, izsekot viņu dzīves tālākajām gaitām līdz pat pagājušā gadsimta 90. gadiem.

"Labi dzeivōt kolchozā!" - tas ir Daugavpils novada Vaboles pagasta etnogrāfiskā ansambļa "Vabaļis" iedziedāts albums, kas iepazīstina ar padomjlaika folkloru. Taču ne to, ko rakstīja pēc pasūtījuma, par Staļinu un Ļeņinu, tās ir dziesmas, ko dziedāja mājas ballītēs, kad partorgs nedzird.

Augusta beigās Cēsīs tika atvērta jauna pastāvīgā vēstures ekspozīcija "Sirdsapziņas ugunskurs", kas vēsta par kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāju pretošanos okupāciju varām laika posmā no 1940. līdz 1957. gadam. Ekspozīcija tapusi pēc sabiedrības - Latvijas politiski represēto Cēsu biedrības - pasūtījuma. Šobrīd šī skarbā vēstures stāsta eksponēšanā ir iesaistījusies arī Cēsu pašvaldība, telpas tiek atvēlētas bez īres maksas, tomēr nepieciešams sabiedrības atbalsts.