Raidījumā par šobrīd lielāko un aktuālāko bubuli ekonomikā – energocenu krīzi un kā, to risinot, no viena grāvja neiebraukt jau otrā, bet atrast pareizāko un izdevīgāko ceļu Latvijai un Latvijas iedzīvotājiem.

Energocenu krīze – tā praktiski ir visu citu ekonomisko nebūšanu pamatā. Nokāpšana no Krievijas energoresursu atkarības adatas Eiropas Savienības valstīm nav bijis viegls un lēts uzdevums. Baltijas valstis gan šajā ziņā maksā vienu no augstākajām cenām, ja palūkojamies elektrības un siltuma tarifos. Viens ir tas sadārdzinājums, ko mēs redzam kā vienkāršie patērētāji, bet uzņēmējiem tie jau ir mazliet citi skaitļi.

Situāciju nesen notikušajā Ekonomistu apvienības konference “Enerģētikas nākotne un transformācijas izaicinājumi Eiropas savienībai un Latvijai” raksturo „Balticovo” Komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Mums, lai konkurētu ar citu valstu ražotājiem, nevajag lētāko enerģiju, bet nodrošiniet vismaz tā, lai nebūtu dārgāk nekā citiem reģionā, saka uzņēmēji. Kāpēc ir dārgāk? Uz šo jautājumu atbild Roberts Samtiņš “AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs.

Baltijas valstīm trūkst aptuveni 40% no nepieciešamās ražošanas jaudas. Mazas atomelektrostacijas, vēja parku attīstība, atbalsts saules paneļiem privātmājām un biznesiem – tie ir piedāvātie risinājumi. Interese par jaunu elektrības ražošanas jaudu radīšanu šobrīd ir milzīga, un tas tuvāko pāris gadu laikā spēs nodrošināt konkurētspējīgu elektrības cenu, mierina A/S “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste, protams, nodrošināt lētāko cenu reģionā nebūs iespējams.

Uzņēmēji pēdējo gadu laikā ir daudz domājuši un darījuši, lai nodrošinātu sev ne tikai labāku cenu, bet vispār būtu droši, ka tiem būs nepieciešamā enerģija, lai turpinātu ražošanu. Un savā ziņā visi ir spiesti kļūt daļēji par enerģētikas uzņēmumiem. Ttas nav labi, saka Latvijas darba devēju konfederācijas padomes loceklis un uzņēmuma Latvijas finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Diemžēl tāda šobrīd ir realitāte – vismaz tuvākajā nākotnē uzņēmējiem būs jādomā, kā ražot elektrību pašiem - tā saka šobrīd vēl par enerģētikas politiku atbildīgā ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Visā šajā ažiotāžā un jaunu atjaunojamu un bāzes jaudu radīšanā, nevajadzētu arī iebraukt otrā grāvī un radīt sistēmu, kurā jaudas un infrastruktūras ir par daudz un mēs to nespējam noslogot, bet maksājam bargu naudu, lai to uzturētu. Vai arī ieguvēji ir ārvalstu investori, bet mums no tā pašiem nav nekāda labuma. Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle saka, viss nav jāatļauj un jāuzbūvē, jo, ja tiek īstenotas visas ieceres, Latvija saražotu četrreiz vairāk enerģijas nekā nepieciešams. Tādēļ, viņaprāt, laba ir doma par Latvijas valstij piederošu vēja parku būvniecību. 

Runājot un domājot par Latvijas energoneatkarību, ir skaidrs, ka ļoti daudz ko mēs neesam izdarījuši, jo ir bijis ērti paļauties uz lētu Krievijas gāzi un, piemēram, mūsu reģiona kaimiņi ir bijuši gudrāki. Kā mēdz teikt, pagātni neizmainīsi un šajā ziņā simpātisks un vienlaikus, protams, ar ironisku smīnu šķita ekonomikas ministres Indriksones skaidrojums, kāpēc būt lēniem, tūļīgiem un atpalicīgiem ir labi.