Ziņas par vīrusu un visa šīs situācija, nāca negaidītii, tieši tik negaidīti, lai mēs atkal nezinātu kā rīkoties, cik ātri vai lēni uztvert nopietni radušos situāciju un sākt par to komunicēt, ja arī sākumā man šķita, ka atkal tas ir kaut kas tāls un Ķīnas problēmas mani tieši neskars, tad šīs nebija tā reize, kas man liek secināt vienu - mēs esam kļuvuši ļoti globāli un patiesībā ļoti atkarīgi viens no otra. Īsti vairs nav skaidrs, kas būs tālak, ir nedaudz tāda paralizējoša sajūta, jo šajā reizē tas ir savādāk - sajūtas skar ikvienu, vispirms individuāli un tieši tikpat, šīs situācija skar katru uzņēmumu un jomu, kurā cilvēki strādā. Tieši tāpēc to sauc par krīzi, kad īsti nezinām kā rīkoties, visi esam paaugstināta stresa apstākļos un nedaudz samulsuši - kas būs tālāk? Kā mēs tālāk strādāsim un dzīvosim?
Uzņēmumiem šis laiks ir ļoti izaicinošs, jo uzreiz jāpieņem ļoti daudzi lēmumi vienaicīgi, nereti aizmirstot par ļoti svarīgu aspektu - skaidru komunikāciju saviem darbiniekiem. Deloitte pētījums saka, ka tikai 47% no uzņēmumiem ir skaidrs plāns, komanda vai rīki, kas palīdzētu nodrošināt labu krīzes komunikāciju, ja būtu tāda nepieciešamība, pārējiem, lai nosargātu gan savus darbiniekus, stresa rezultātā nesastrīdēties un nesabojāt sava uzņēmuma reputāciju un tēlu, tagad ir jārīkojas ātri, atbildīgi, uzmanīgi un ar rūpēm vispirms par saviem darbiniekiem.
Kā būtu jārīkojas uzņēmējiem, kā komunicēt par radušos situāciju ar saviem darbiniekiem, laikā, kad valsts ir noteikusi ārkārtas apstākļus? Kādu ziņu nodot, lai tā būtu saskaņā ar valstī notiekošo, lai tā būtu saprotama darbiniekiem un mazinātu paniku, taču vienlaikus, lai darbs neapstātos pilnībā?
Jau šodien varam redzēt diezgan daudz labus piemērus kā valstis komunicēt par radušos situāciju - sasaucot krīzes padomes, regulāri nodrošinot ziņu apriti medijos, tie ir labi krīzes komunikācijas piemēri, taču manuprāt, šodienas lielākais izaicinājums ir tas, ka informācijas ir pārāk daudz - tā ir visur, cilvēki dalās ar saturu, liek sociālos medijos savu pieredzi, strap visu lielo informācijas gūzmu, pazūd patiešām svarīgas ziņas, kas ir arī krizes komunikācijas galvenais mērķis - informēt visus par reālos situāciju un nākošajiem soļiem un rīcību.
HR Podcast viesis ir RTU Sabiedrisko attiecību departamenta direktors un LASAP valdes loceklis Ivars Svilāns.
HR Podcast atbalsta personāla vadības programma Cake HR. CakeHR 7 gadu laikā no vienkāršas darba laika uzskaites sistēmas ir kļuvusi par visaptverošu personālvadības programmu, kurā ir tādi moduļi kā Darba laika uzskaite, Maiņu plānošana, Izdevumi, Darbinieku vērtēšana un vēl daudzi citi. CakeHR programma tiek pastāvīgi uzlabota, lai tā kļūtu par labāko personālvadības programmu, un to jau tagad izmanto vairāk nekā 50 valstīs. CakeHR vēlas palīdzēt atrisināt personālvadības izaicinājumus, un tas lieliski saskan ar HR Podcast misiju. Paldies CaheHR par atbalstu!
Izlasiet: [BREAKING!] Working from Home: How Your Business Can Survive the Coronavirus (Covid-19) Onslaught
Mūzika: Adrian Walther (Remember Me), Bright (Love is all we need)
HR PODCAST ir sarunas par tēmām, kas aktuālas personāla vadības ekspertiem, CEO, vadītājiem organizācijās, ikvienam, kam svarīga darba vide. Raidieraksts, kurā tiekamies ar cilvēkresursu vadības ekspertiem, profesionāļiem, praktiķiem. Uzklausām viedokļus un pieredzes, kā arī uzdodam jautājumus par jaunākajiem rīkiem, kādus lietot, lai vēl labāk sniegtu stratēģisku atbalstu biznesam. Sarunas vada Ilze Medne.
Rubrika CEO dienasgrāmata: Sarunas ar vadītājiem un uzņēmumu CEO, par viņu ikdienas pieredzi esot vadītāja amatā. Par līderību, organizācijas attīstību un sadarbību ar HR.