Raidījumā Pievienotā vērtība par inflāciju - kas patērētājiem parasti stipri riebjas, jo par visu jāmaksā vairāk, bet ekonomikai kopumā reizēm ir nepieciešama. Vai inflācija tagad ir nepieciešama un ko varam gaidīt nākotnē? 

Pieskaramies arī citiem tematiem un pētām, kādu biržas jaunpienācēju, mēģinot saprast , vai ir vērts riskēt un ieguldīt sūri grūti nopenīto naudiņu nebanku aizdevēja "Delfingroup" akcijās. 

 

Ne tikai Latvijas Banka, bet kopumā gan ražotāju, gan patērētāju gaidas pēc cenu kāpuma ir ausgtākās kopš pandēmijas sākuma - un, kā zināms, jo vairāk kaut ko gaida un daži pat uz to cer, tad neizbēgami tā arī notiek. Arī ekonomikā.

Inflācija satrauc ne tikai ikvienu no mums, kurš paskatās uz cenām veikalos vai rēķiniem e-pastā, bet arī ekonomistus un Latvijas Banku, Ja nelielu inflāciju var vērtēt pozītīvi, jo mudina, piemēram, uzņēmumus investēt, tad liels cenu kapums var ievilkt kārtīgā ekonomiskajā atvarā. Pagaidām gan Latvijas Bankas vadītājs Mārtiņš Kazāks, ziņojot par prognozēm, lielo trauksmes zvanu nesit.

"Mēs šo uzrāvienu redzam kā lielā mērā pārejošu. Kalnveidīga dinamika. Galvenie iemesli, kas parāvuši uz augšu - enerģija, rūpniecības preces un pārtika," norāda Mārtiņš Kazāks. "Ja runājam par rūpniecības precēm, tur uzrāviens dēļ iepriekš slēptās ekonomikas, jo noņemti ierobežojumi un pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. Un arī piegādes ķēzu pārrāvumi izraisa cenu kāpumus, redzam potenciāli ka pārrāvumi iestiepjas ilgāk nekā cerēts. Sākotnējās prognozes bija ka šī gada beigās tas beigsies, tad pašreizējās aptaujas par to neliecina. Prognozes rāda, tas var iestiepties būtiski nākamajā gadā un atsevišķos gadījumos krietni ilgāk."

Vēl viens faktors, kas var dzīt augšā cenas ir pandēmijā izveidotie uzkrājumi, kas Latvijā ir īpaši lieli, turpina Latvijas Bankas monetaraspārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. 

"Papildu uzkrājumu apjoms ir ap 800 miljoniem eiro. Kas kopumā ir apmēram viena mēneša patēriņš. Un uzkrāto līdzekļu apjoms ir nozīmīgs - ja pandēmija kļūst par regulāru vīrusu, un cilveki kļūst drošāki un sāk šo naudu tērēt, tas var paraut uz augšu daudzus ekonomikas rādītājus," vērtē Uldis Rutkaste.

Lielākā daļa uzkrājumu ir mājsaimniecībās ar salīdzinoši lieliem ienākumiem. Tapēc ir cerība, ka šos līdzekļus investēs, nevis notērē. Bet atgriežoties pie inflacijas, Latvijā tās pīķi gaida pēc paris mēnešiem.