Raidījuma "Meistars Knehts" decembra laidienā jautājam: kam pieder Dziesmu svētki? Kas ir tauta, un kas ir "viņi", kas nav tauta? Vai varam runāt par revolucionāru situāciju, un vai joprojām spējam dejot lietū?

Sarunai atsperamies no spraigās diskusijas ap režisora Alvja Hermaņa neseno ierakstu sociālajā medijā "Facebook", ka būtu jāmaina Dziesmu svētku sagatavošanas kārtība, jo "svētku režija ir ierēdņu, nevis tautas rokās".

Raidījumā par to domājam un diskutējam kopā ar filozofi, tradicionālās kultūras eksperti un Valsts izglītības attīstības aģentūras Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas projektu koordinatori Māru Mellēnu, Latvijas Nacionālā kultūras centra Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāju Sarmīti Pāvulēnu, režisoru Juri Joneli un arhitektu Reini Liepiņu.

"Skaidrs, ka ir mīts par "vidējo ierēdni", un mums katram ir priekšstats, kas tas varētu būt. Bet tas nav viens cilvēks. Es vairāk to redzu kā kādu sistēmu, kurai jāiziet cauri," saka režisors Juris Jonelis, kurš ar Dziesmu svētku režiju ir "uz tu":

viņš bija gan 2023. gada Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku koru lielkoncerta "Tīrums" radošajā komandā, gan režisēja šovasar izskanējušo Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu "Te-aust". "Savā profesionālās dzīves procesā es domāju, ka Dziesmu svētki ir koncentrēti uz sabiedrību, uz tautu, nevis uz ierēdņiem," uzsver režisors. "Un svētku tradīcijas kopsajūta var piedzimt, tieši izejot no dalībnieka. Ja mēs radīšanas procesā to ignorējam, tad riskējam to padarīt par formālu satikšanās punktu. Tāpēc man tas liekas ļoti svarīgi: komunicēt ar cilvēkiem, kas kaut ko veido." 

"Dziesmu svētki ir tradīcija, (..) kas šobrīd ir gan valsts, gan sabiedrības rokās," saka Sarmīte Pāvulēna, kura svētkos ir gan koristu rindās, gan pārstāv rīkotāju ierēdniecības pusi. "Mēs kā ierēdņi organizējam šo procedūru – iepirkumus un dažādas lietas, ko mums nosaka Dziesmu un deju svētku likums. Bet saturu un māksliniecisko veido mākslinieki, kurus esam pieaicinājuši un izkonkursējuši. Tas ir līdzsvars." Viņa arī atgādina, ka pirms 2023. gada Dziesmu svētkiem dalībnieki varēja balsot gan par dziesmām, no kurām populārākais desmitnieks tika iekļauts repertuārā, gan par dejām.

"Savukārt pēc svētkiem dalībniekiem tika uzdoti jautājumi gan par apmierinātību, gan noslodzi, naktsmītnēm, visu," teic Pāvulēna. Un šīs aptaujas dalībnieku neapmierinātību ar procesu neesot uzrādījušas. "Par deju repertuāru kādi 87% bija pozitīvi, arī par koru repertuāru. Bet nekad nebūs tā, ka visiem patiks viss."

Bet kas raisa rūgtumu tajos, kuri uzskata, ka arī Dziesmu svētku process ir "ierēdņu, nevis tautas rokās"? "Runājot par rūgtuma sajūtu, droši vien ir dažādas realitātes Latvijas cilvēkiem," secina arhitekts Reinis Liepiņš. "Un tas ir fenomenāli, ka Dziesmu svētkos esam liela, vienota tauta, bija burvīgi koncerti, bet tas ir kontrastains process: Dziesmu svētkos spējam būt vienoti un piedalīties šādā sarežģītā procesā, bet ikdienas dzīvē ir savādāk." Viņš svētkus vēro kā skatītājs un atgādina, ka Dziesmu svētkus, tāpat kā citus kultūras notikumus, būtībā veido visi: gan tie, kas tajos piedalās, gan tie, kas nodrošina svētkus ar saviem nodokļiem. 

"Tomēr jāņem vērā, ka tas nav četru cilvēku pasākums, tie ir 40 tūkstoši," piebilst Māra Mellēna, kura Dziesmu svētkos pārstāv nelielo, bet svētku tradīcijas pamatā esošo folkloras nozari.

"Un ir ļoti, ļoti mākslinieciski izaicinoši šajā lielajā mērogā nepazaudēt folkloras specifiku un smalkumu, un vienlaikus piedzīvot to kopības sajūtu," teic Mellēna, uzsverot, ka šīs vasaras Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta radošajai komandai tas īpaši izdevies.

Bet viņa atgādina politologa Benedikta Andersona jau pirms vairākām desmitgadēm formulēto tēzi, ka nācija patiesībā ir iedomāta kopiena un ka sabiedrība veidojas no ļoti dažādām kopienām, kas savstarpēji sadarbojas. 

Raidījumā runājam arī par to, kas ir meistari un kāpēc ne katra radošā izpausme ir pelnījusi sarkano paklāju; ka Latvijā noderētu profesionālas skolas ne vien amatniekiem, bet arī politiķiem; par kaimiņos notiekošā kara ēnu un nospiedumiem svētku un ikdienas sajūtā; diasporas spēku Dziesmu svētkos un svētkiem kā ceļu atpakaļ uz Latviju – ja ne fiziski, tad emocionāli. 

Pilnu sarunu klausieties raidījuma audioierakstā!

Precizējums. Arhitekts Reinis Liepiņš raidījumā min atsauci uz vārda "amatniecisks" skaidrojumu Latvijas enciklopēdijā. Domāta nevis Nacionālā enciklopēdija, bet skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca "Tēzaurs", kas tiek izstrādāta LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijā (AiLab).