Raidījumā Pievienotā vērtība par enerģētisko neatkarību un kā dzīvot bez Krievijas gāzes, protams, arī par to, kas notiek kapitāla tirgos un ar investora acīm paskatīsimies uz Igaunijas uzņēmumu “Tallink”, kura darbu pēdējos pāris gados nopietni skārusi pandēmija.

Lai cik arī ātri vai lēni tiek ieviestas sankcijas pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā, redzējām, ka atsevišķām valstīm bija visai grūti sagremot to, ka tas maksās arī pašiem. Gadiem runāts par Eiropas un arī Latvijas atkarību no Krievijas gāzes, bet, lai to mazinātu, ir izdarīts visai maz un tur vainīgos pie mums droši vien varētu saukt un saukt.

Ko valsts var darīt? Pirmie soļi krīzes situācijā jau ir veikti – „Latvenergo” uzdots iegādāties divas teravatstundas sašķidrinātās gāzes, kas ir divi kuģi ar gāzi. Vēl atcelti tie rīki, kuri mudina Inčukalna gāzes krātuvē uzglabāto iztērēt. Šie ir tādi īstermiņa risinājumi.

Pilnībā bez gāzes neiztiksim, bet tur, kur to varam, tas ir jādara. Apvienojumā ar energoefektivitāti arī tiksim pie ilgtermiņā stabilākas energo un siltumapgādes arī cenu ziņā. Protams, tas viss nozīmē investīcijas siltināšanā, tehnoloģiju maiņā – un Latvijā uzņēmēji nelabprāt iegulda savu naudu, ja neredz tūlītēju atdevi, piemēram, sakot, ka saules paneļi atmaksājas tikai desmit gados.