Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz par apdrošināšanu, kur ilgstošo nozares karali - dzīvības apdrošināšanu - no troņa gāzusi veselības apdrošināšana. Vēl arī par pasīvajām mājām, kuru pievilcību "debesīs dzen" augstās enerģijas cenas. 

Līderu maiņa apdrošināšanā - ja iepriekš lielākais apdrošināšanas veids bija dzīvības apdrošināšana, tad šā gada pirmajos trīs ceturkšņos to pārspējusi veselības apdrošināšana. Tas, no vienas puses nozīmē, ka vairāk domājam un rūpējamies par savu veselību, bet arī dārgāk maksājam par dažādiem veselības pakalpojumiem, kas attiecīgi ceļ polišu cenas. Šī nav viennozīmīgi pozitīva tendence, to atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš norāda, ka dzīvības apdrošināšana ir tā, kas parāda, cik liels sabiedrībā ir sociālais drošības spilvens, un arī to, cik gatavi un spējīgi esam maksāt par lielāku drošību mūsu dzīvēs. Te jāpiemin, ka dzīvības apdrošināšanā ieskaita arī uzkrājošo apdrošināšānu un pēc Abāšina teiktā šogad, redzot mīnusus uzkrājumos, daudzi izlēma izņemt uzkrāto.

Šobrīd apdrošinātāji tāpat kā visi pārējie uzņēmumi bažīgi skatās uz cenu kāpumu.

Pieaug interese par pasīvajām mājām

Enerģijas cenu kāpums un enerģijas neatkarības jautājumi, tajā skaitā par to, vai, maksājot par siltumu un gaismu, nemaksājam arī par to, lai Krievija varētu turpināt karu Ukrainā, tikai kāpinājusi interesi arī par pasīvajām mājām. 

"Visdrošākais enerģijas veids ir nevis megavats, bet "negavats" - enerģijas vienība, kuras nav, kuru nevajag. Pasīvā ēka balstās uz šī principa. Ja mums nevajag šo enerģijas vienību, mums ir pilnīgi vienalga, cik tā maksā un no kā to ražo," stāsta biedrības "Passive House Latvija" valdes loceklis Krišjānis Kalnciems.

Un lai gan daudziem joprojām liekas, ka pasīvā māja tas nav domāts visiem, tad tagad tā vairs nav, skaidro Kalnciems.