Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par namu apsaimniekošanu, ekonomikas pagātni un nākotnes cerībām, un bažām. Skatāmies ar investora acīm uz kādu no biržas uzņēmumiem, šoreiz - Igaunijas „Punktid”.

Viena nozare, kur kopā savijas daudzas šā brīža tendences, ir nekustamais īpašums. Tur lomu spēlē gan Covis laikā pieaugušie iekrājumi, par kuriem visiem tagad satraukums, ka inflācija tos „apēdīs” un tādēļ ir sajūta, ka ātri, ātri kaut kas jāpērk, jo tik un tā viss, kaut vai to pašu būvizmaksu dēļ,  paliks arvien dārgāks.

No otras puses – varbūt tagad neko netērēt, visi sola bargu ziemu, varbūt tēriņi jāatliek? Un trešais – daudziem Covid ieviestā strādāšana no mājām palikusi arī pandēmijai pārceļoties otrajā plānā un vajag vietu arī darba stūrītim. 

Tāpat nevar aizmirst par energocenu kāpumu: ar šādām cenām, ja energoefektivitāte iepriekš bija tāda smalka modes lieta, tagad tā ir glābiņš no asinis stindzinošiem apkures rēķiniem, un, sarēķinot izmaksas un ieguvumus, var gadīties, ka visizdevīgākais ilgākā termiņā ir lūkoties pēc citas mājvietas.

 

Šādas pārdomas varētu būt daudziem, jo laika zobs ir problēma lielai daļai Latvijas dzīvojamā fonda. Kā aplēsis „Selectum Home”, tikai katra desmitā māja Rīgā celta pēdējos 20 gados. Pārējās ir pirmskara un padomju gadu sērijveida daudzdzīvokļu mājas. 

Bet māju renovācija un energoefektivitātes uzlabošanas projektiem straujš pieaugums nav gaidāms. Kā atzīst „Altum” vadītājs Reinis Bērziņš, šobrīd, pat ja izdevies iedzīvotājiem par projektu vienoties, būvnieki vienkārši atsakās būvēt.