Šī saruna ir tik trausla, arī pati Ieva tāda šķiet. Kā putnēns, ko gribas sargāt no lietus, vēja un bailēm.
Dzejniece un prozaiķe Ieva Samauska stāsta par drosmi būt par rakstnieci, par veiksmi izdot grāmatas, par satikšanos ar bērniem un par to, kā tapušas viņas grāmatas.
Mans mērķis šajā sarunā bija kaut caur mazu spraudziņu ielūkoties dzejnieka pasaulē. Un vēl es ļoti gribēju Ievai aci pret aci pateikt paldies par viņas darbiem.