Piejūras klimats

Katru gadu maija izskaņā raidījums tiek veltīts atskatam uz Kannu kinofestivālu, kur žūrija zviedru režisora Rūbena Ēstlunda vadībā nupat kā sadalījusi balvas.

Žūrijas balva nonāca pie vēl viena ziemeļvalstu režisora, somu klasiķa Aki Kaurismeki. Viņa filma “Kritušās lapas” izseko kādam mīlas stāstam starp lielveikala darbinieci un vīrieti, kurš strādā celtniecībā - tas ir kā turpinājums Kaurismeki darbaļaužu triloģijai, kurā iekļaujas filmas “Ēnas paradīzē”,  “Ariel”  un “Sērkociņu fabrikas meitene”. Zilganzaļie interjeri, elēģiskie varoņi, sērijveida nesatikšanās, muzikālie numuri, un režisora draugi otrā plāna lomās - šī filma skatītājiem būs laimīga atkalsatikšanās ar somu režisora filmu pasauli, gan ar vienu niansi, kas uz mūžiem iekapsulēs “Kritušajās lapās” pēdējā gada nepanesamās realitātes noskaņu -

galvenās varones virtuves radio ik pa brīdim dzirdamās ziņas, kurās tiek vēstīts par asiņainākajiem brīžiem Krievijas uzbrukuma plosītajā Ukrainā.

Balva par labāko scenāriju nonāca pie japāņu režisora Hirokazu Kore-edas un scenārista Sakamoto Judži par filmu “Monstrs” jeb “Briesmonis”. Tā ir notikumu hronoloģijas ziņā izaicinoši būvēta filma, kas atstāj skatītāja ziņā lēmumu – kurš un kādēļ ir lielākais briesmonis. “Briesmonis”, kas festivālā saņēma arī kvīru balvu, sabalsojas ar beļģu režisora Lūkasa Donta filmu “Tuvāk”, izsekojot divu zēnu draudzības dinamikai, saskaroties ar sabiedrības spiedienu.

Labākā aktiera balvu saņēma Kodzi Jakušo par lomu Vima Vendersa filmā Perfect Days, bet par labāko aktrisi tika atzīta Nuri Bilges Džeilana filmā About Dry Grasses redzamā Merve Dizdara.  

Grand Prix saņēma Džonatana Gleizera filma The Zone of Interest jeb “Interešu zona”. Filmas pamatā ir britu rakstnieka Mārtina Eimisa romāns, kura galvenajam varonim Gleizers ir piešķīris atkailinošu konkrētību- reālas vēsturiskas personības uzvārdu. SS oficieris, Aušvices koncentrācijas nometnes komendants Rūdolfs Hoss, kuru atveido Kristians Frīdels, ar sievu Hedvigu (viņas lomā redzama Sandra Hillere) un pieciem bērniem bauda idillisku dzīvi privātmājā, kuras sakņu dārzs burtiski robežojas ar nometnes žogu, apjoztu dzeloņdrātīm. Gleizera sadarbība ar neatkārtojamo britu mūziķi Mica Levi, kas aizsākās ar viņa iepriekšējo filmu “Manā ādā”, arī šoreiz rezultējusies teju ārpuszemes pieredzē. Filmas ievadā un izskaņā Levi mūzikai, kā arī atsevišķiem filmas skaņu ainavas elementiem vairāku minūšu garumā atvēlēta visa filmas telpa, ekrānam grimstot tumsā.

Satraucošas vokāla partijas līdztekus skaņu kaskādēm un neskaidrai murdoņai radīja pieaugošu nemiera izjūtu.

Šo paņēmienu Gleizers skaidro kā nepieciešamo pārejas brīdi, lai skatītāji sagatavotos filmai

Zelta palmas zars nonāca pie franču režisores Žistīnes Trijē par filmu “Kritiena anatomija”,  kamerdrāmu, kuras darbība notiek divās lokācijās. Viena no tām ir  kalnu šalē, kur mīt jauna ģimene – rakstnieku pāris Semjuels un Sandra un viņu dēls, kurš ir zaudējis redzi, bet otra darbības vieta ir tiesas zāle, kurā tiek izskatīta apsūdzība Sandrai par iespējamo vīra slepkavību. Intervijā Trijē stāsta, ka vēlējusies radīt filmu par to, kā tas ir- dzīvot kopā ar kādu, kā atrast vienlīdzību attiecībās. Par tiesas zāli, kurā mēs vairs nepiederam paši sev. Jebkas, kas ir kādreiz darīts un teikts, tiesas zālē iegūst pavisam citu mērogu un tiek izkropļots līdz nepazīšanai.

Pārliecinoša atgriešanās Kannu kinofestivālā, Īpašā skatiena konkursa sadaļā pēc balvas par labāko īsfilmu saņemšanas izvērtās čīliešu režisoram Felipem Galvezam ar debiju pilnmetrāžā “Kolonizatori” (Los Colonos).

Šajā ceļa filmā ārkārtīgi atšķirīga trijotne -  čīlietis Segundo, amerikāņu algotnis  Bils, un Maklenans, bijušais būru kara angļu kapteinis dodas pāri visai valstij ekspedīcijā, lai norobežotu spāņu zemes īpašniekam Hosē Menendesam piešķirtos laukus.

Izteikti tumšais, intensīvais kadrs ir kā piesūcināts asinīm, kuras aiz sevis atstāj šī slepkavu komanda, viens no viņu uzdevumiem ir- nogalināt pēc iespējas vairāk šelknam ļaudis, vietējos iedzīvotājus. Filma, kas dalīta četrās novelēs ar ietilpīgiem virsrakstiem - “Baltā dieva karalis” , “Pasaules malas”, “Puse balto asiņu”, “Sarkanā cūka”, izseko kolonizācijas procesam amplitūdā no genocīda īstenošanas līdz klusinātām politiķu sarunām pilsētas interjeros, septiņus gadus vēlāk plānojot jau rafinētāku pirmiedzīvotāju pakļaušanu, iznīcinot gan to ķermeņus, gan mentalitāti.

Raidījumā skan Kannu kinofestivālā ierakstīta saruna ar režisoru Felipi Galvezu, kā arī aktieriem Kamilo Aransibiju, Bendžaminu Vestfalu un Mišelu Guaņju.

Šīgada Kannu kinofestivāls bija nozīmīgs arī mūsu filmu restauratoriem – jau otro reizi oficiālajā festivāla programmā Cannes Classics iekļauta filma, kuras restaurāciju veikuši latviešu speciālisti “Studijā Lokomotīve”.

2004. gadā izveidotajā Cannes Classics sadaļā tiek izrādītas kinovēsturē nozīmīgas filmas, īpašu uzmanību pievēršot arī restaurēto versiju tehniskajai un mākslinieciskajai kvalitātei.

2018. gadā šajā sadaļā tika izrādīta leģendārās Rolanda Kalniņa filmas “Četri balti krekli” (1967) restaurētā versija, bet pagājušonedēļ tika pirmizrādīta atjaunotā versija 1965. gada armēņu filmai “Sveiki, tas esmu es”. Režisora Frunzes Dovlatjana filmai, kurā galveno lomu atveido pazīstamais aktieris Armens Džigarhanjans, restaurētās versijas iekļaušana Cannes Classic ir atgriešanās – tā Kannās tika izrādīta jau 1966. gadā. Līdz ar Armēnijas kinoindustrijas pārstāvjiem uz Kannu festivāla seansu bija ielūgti restaurācijas darbu vadītāja Elīna Reinholde, galvenais restaurācijas mākslinieks Pēteris Sudakovs, kā arī Studijas Lokomotīve vadītājs Roberts Vinovskis, kurš viesojas raidījumā.

Šī gada maijā iznācis jaunākais kino pētnieces un Latvijas Nacionālās Filmu skolas pasniedzējas Ingas Pērkones pētījums - monogrāfija “Afekti un atmiņas. Par sajūtām un Latvijas kino”. Grāmata iznākusi izdevniecības “Neputns” paspārnē un pievēršas pašmāju kino analīzei vēl neierastā veidā. Akadēmiskais pētījums ir balstīts pēdējo desmitgažu Rietumreiopas un ASV kino zinātnes un filozofijas pētījumos afektu teorijas laukā, bet tai pat laikā Inga Pērkone filmu analīzei izmanto subjektīvu pieeju.

Par to, kā tapis šis aizraujošais un neierastais pētījums un kādu emocionālo pārdzīvojumu gammu piedāvā Latvijas kino, stāsta grāmatas autore - kino pētniece Inga Pērkone. Sarunājas Marta Elīna Martinsone.

2023. gada aprīlī savu simtgadi atzīmē viena no Holivudas senākajām studijām “Warner Bros.”. Poļu-ebreju imigrantu ģimene 20. gadsimta sākumā pat nevarēja paredzēt, ka, iegādājoties lietotu kinoprojektoru, radīs vienu no nozīmīgākajām Holivudas studijām. Pateicoties spējai uztaustīt laikmeta vēsmas, aktuālas tēmas un izmantot jaunākās tehnoloģijas “Warner Bros.” no “B-filmu kompānijas” izauga par studiju, ar kuru rēķinājās visa Holivuda un arī pārējā pasaule. Tas gan nenozīmē, ka starp brāļiem Vorneriem valdīja saskaņa.

Par studijas “Warner Bros.” rašanos, tās attīstību, māksliniecisko rokrakstu, lielākajām zvaigznēm un sarežģītajām filmu tapšanas aizkulisēm raidījumā stāsta Marta Elīna Martinsone.

Piektais eksperimentālā kino festivāls “Process”, kas notiks no no 17. līdz 21. maijam, jubilejas gadā konceptuāli pievērsīsies “trokšņa spektra” tēmai, ienirstot visdažādākajās šī fenomena izpausmēs un ļaujoties kino formu un skatīšanās pieredžu daudzveidībai. Par festivāla mājvietu arī šogad kļūs Vagonu zāle (Vagonu ielā 21).

Plaša spektra audiovizuālās performances, optiskajiem skaņu celiņiem veltīta radošā darbnīca, 16mm kino instalācijas, kā arī diskusijas par kino un ieskats tā vēsturē - par to, kas sagaida festivāla programmā, runājam ar tā vadītāju Ievu Balodi un filmu programmas vadītāju Lāsmu Bērtuli.

Divos festivāla vakaros ar plaša spektra audiovizuālām performancēm uzstāsies Elēna Pardo (Meksika) kopā ar Platonu Buravicki, Enrike del Kastiljo (Spānija), BR Laser (Bernhards Razingers, Austrija), Jans Kulka (Čehija), Migels Anhels Puertass (Spānija), Aurēlija Persevo un Pjērs Pjērs Pjērs (Francija). Abos vakaros ar performancēm piedalīsies  arī paplašinātā kino klasiķi Gajs Šervins un Linna Lū no Lielbritānijas, kuru darbu retrospekcija būs skatāma atsevišķā programmā. Īsi pirms festivāla viņi vadīs arī optiskajiem skaņu celiņiem veltītu radošo darbnīcu, kuras rezultāti tiks demonstrēti performancē festivāla atklāšanas vakarā.

Festivāla paplašinātā kino programmu papildinās arī divas 16mm kino instalācijas — Lilanas Jangas (Ķīna / ASV) darbs “Everything Comes Full Circle” un Elīnas Matvejevas “Between Us”. Instalācijas būs skatāmas pirms performanču vakariem Vagonu zālei blakus esošajā kultūrvietā “1983”. Bet festivāla noslēguma dienā “Baltic Analog Lab” telpās (Lienes ielā 19a) notiks paplašinātajam kino veltīta diskusija, kurā varēs dzirdēt festivāla mākslinieku domas par šo mākslas formu, kā arī iztaujāt māksliniekus par sevi interesējošajiem jautājumiem.

Kā ierasts, arī šogad festivāls piedāvās trīs filmu programmas ar ārvalstu eksperimentālā kino autoru pēdējo gadu darbiem. Tās veidojuši festivāla vieskuratori Ulrihs Cīmonss (Vācija), kura pārziņā ir Berlīnes starptautiskā kinofestivāla sadaļa “Forum Expanded”, un Aurēlija Persevo, kura darbojas Nantes kino laboratorijā “Mire” un vada festivālu “Prisme”, kā arī “Baltic Analog Lab” dalībniece Lāsma Bērtule. Savukārt festivāla vadītājas Ievas Balodes kūrētajā programmā būs iespēja noskatīties jaunākos veikumus Baltijas analogā eksperimentālā kino laukā.

Tāpat festivālā varēs iepazīt arī daļiņu eksperimentālā kino vēstures — atsevišķā programmā Jānis Putniņš stāstīs par 1980. gados Vācijā aktīvo kolektīvu “Schmelzdahin”, kas pētīja veidus, kā bioloģiski un ķīmiski iedarboties uz filmas emulsiju, to radoši saārdot un pārveidojot. Filmas tiks rādītas to oriģinālajā formātā no 16mm kinolentas.

Nu jau par tradīciju kļuvušais 4. maija Latvijas filmu maratons šogad pievērsīsies dokumentālajam kino. Maratons norisināsies gan kinoteātrī Splendid palace, gan Rīgas apkaimēs, gan arī tiešsaistē - mājaslapā filmas.lv. Līdztekus jau atzinību guvušām dokumentālām filmām, savu pirmizrādi piedzīvos Kristiana Luhaera un Mareka Bērenta Latvijas rokmūzikai veltītās dokumentālās triloģijas “Savējie sapratīs” trešā daļa “Jauna ēra. Spīts”, kā arī dokumentālā filma par politisko disidentu Gunāru Astru - Lienes Laviņas filma “Astra”.

Īpaša animācijas programma paredzēta arī bērniem - tai skaitā gaidāma Daces Rīdūzes animācijas īsfilmas “Kājām gaisā” pirmizrāde. Taču Imanta Ziedoņa 90. gadadiena tiks atzīmēta ar īpašu rakstniekam veltītu kino programmu.

Lai pastāstītu par 4. maija Latvijas filmu maratonu un šī gada īpašajiem notikumiem, studijā viesojas Nacionālā Kino centra filmu nozares informācijas speciāliste un kino kritiķe Kristīne Matīsa. Toties par savu jaunāko dokumentālo filmu “Astra” raidījumā stāsta filmas radošā komanda - režisore Liene Laviņa un scenārija autors Gundars Rēders. Sarunājas Marta Elīna Martinsone.

Aprīļa izskaņā norisināsies jau desmitais Rīgas Pasaules filmu festivāls, kurš tika dibināts neilgi pēc tā nemainīgās norises vietas - kinoteātra "Kino Bize" izveidošanas. Sarunas pie zupas katla vai vīna glāzes, filmdaru un antropologu darbnīcas, diskusijas, un dokumentālais kino par mums, par cilvēkiem, katru gadu no mazliet cita rakursa, šogad, jubilejā dodot iespēju redzēt uz lielā ekrāna filmas, kas pieskaras tai mūsu dvēseles dimensijai un saskares formai, ko mēdz dēvēt par mīlestību.

Festivāla veidotājus interesē: “Kā filmas veidotas no mīlestības stāvokļa, ko tas paredz, kādi ir tā estētiskie apsvērumi un kāda ir skatītāja loma? Filmas, kas rosina domāt par kino veidošanu starp iesaistītajām personām kā radošu procesu, kura rezultātā tiek radīta jauna atklāsme, it kā pasauli ieraudzītu pirmo reizi. Filmas, kas mums atgādina, ko Jons Meks rakstīja par kino vēsturi – tā ir vēsture, kas tapusi, draugiem sanākot kopā un darot to, ko viņi mīl.”

Vairāk par to, kas šogad sagaida festivāla programmā, stāsta tā dibinātājs un vadītājs Māris Prombergs un filmu bāzes koordinatore Janeta Henzele.

No 13. - 30. aprīlim kinoteātrī “Splendid Palace” norisināsies vēl nebijis notikums - visaptveroša dāņu režisora Larsa fon Trīra filmu retrospekcija. Skatītājiem būs iespēja uz lielā ekrāna redzēt 15 režisora darbus - tai skaitā tādas nu jau hrestomātiskas filmas kā “Šķeļot viļņus”, “Dejotāja tumsā”, “Dogvila”, “Melanholija” un citas. Pirms katra seansa ar filmu iepazīstinās dažādi lektori, piemēram, Nacionālā kino centra vadītāja un kinokritiķe Dita Rietuma, kinokritiķe un žurnāliste Daira Āboliņa, režisori Dāvis Sīmanis, Aiks Karapetjans, Alise Zariņa un Jānis Putniņš, Rīgas Starptautiskā kino festivāla radošā direktore un viena no raidījuma “Piejūras klimats” vadītājām Sonora Broka, kā arī daudzi citi.

Larss fon Trīrs tiek dēvēts gan par Eiropas kino leģendu, gan manipulatoru, gan ģēniju, gan skandalozu ekscentriķi. Taču viens fakts ir nenoliedzams - viņa vārds ir ierakstīts Eiropas un pasaules kino vēsturē. Par Larsa fon Trīra karjeru, režisorisko rokrakstu un arī “Dogma 95” kino manifestu raidījumā stāsta divi no retrospekcijas lektoriem - kinokritiķe un Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma un režisors Dāvis Sīmanis.

Astoņpadsmitā kinolektorija “Tas, ko tu nedrīksti nezināt” sezona zem saukļa “Vienā taktī” apkopojusi sešus, hrestomātiskus un žanra attīstību formējušus mūziklus. Kopā ar lektorēm Martu Elīnu Martinsoni un Ditu Stalovsku, kā arī kuratori Daci Čauri aplūkojam lektorijā iekļautās filmas, sākot šo ceļojumu 1939. gadā, kad uz ekrāniem iznāca pasaulslavenais “Oza zemes burvis”, nonākot līdz pat 90. gadu vidum, kad tapa kulta filma “Rokija Horora šausmu šovs”.

Lektorija kuratore Dace Čaure mūziklu atzīst par nepelnīti nenovērtētu žanru, kuru skatītāji vai nu mīl, vai aktīvi nīst. Arguments, ko Dace dzirdējusi visbiežāk, ir: “realitātē neviens tā nedara” -  nesāk dziedāt un dejot ielas vidū. Liekas, šie noliedzēji piemirst – filmās vispār ļoti bieži notiek lietas, ko īstajā dzīvē nesastapt. Un tik augsta stilizācijas pakāpe, kāda tā ir mūziklā, pieprasa, lai skatītājs atmet skepsi un pieņem spēles noteikumus, kas atšķiras ne vien no dzīves, bet arī no citām kino formām. Mūzikla telpā ir iespējams jebkas – un tur arī slēpjas tā šarms”, stāsta kuratore.

No marta beigām līdz pat jūnija vidum būs skatāma spilgta, hronoloģiski, stilistiski un vizuāli izteikti atšķirīgu mūziklu izlase. Seansus ievadīs mūziklu aktrise Annija Putniņa, kino zinātniece Daira Āboliņa, kino pētniece Dita Stalovska, kino un teātra režisore Marta Elīna Martinsone, LKA Nacionālās Filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš, varēsiet dzirdēt arī manus ceļavārdus Bolivudas mūziklu klasikas paraugam.

Filmu studija Ego Media tikko piedzīvojusi divu ļoti dažādu filmu pirmizrādes. Festivālā ArtDoc Fest  skatītājiem bija iespēja redzēt Staņislava Tokalova personisko dokumentālo filmu "Viss būs labi", bet 14. martā savu Latvijas pirmizrādi piedzīvoja igauņu režisora Oves Mustinga filma "Kalev", kas tapusi ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā.

Staņislava Tokalova dokumentālais stāsts "Viss būs labi" pievēršas šobrīd tik polarizējošai tēmai kā Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju kopiena. Turpretim režisora Oves Mustinga sporta drāma "Kalev" ir balstīta patiesos notikumos un stāsta par Igaunijas basketbola komandu "Kalev", kura 1991. gadā kļuva par PSRS čempioniem. Abas filmas ir tapušas sadarbībā ar studiju "Ego Media", tāpēc studijā viesojas producents Guntis Trekteris un režisors Staņislavs Tokalovs. Attālinātā sarunā dzirdams arī aktieris Jēkabs Reinis.

Šopavasar pirmizrādi piedzīvojusi Unas Celmas filma “Zilās asinis”, kas atklāti runā par tēmu, kas neiekļaujas omulīgās kafijas sarunās, par vardarbību ģimenē - seksuālu, mentālu, fizisku, ekonomisku. Laikā, kad vardarbības tēma sabiedrībā īpaši aktualizējusies, “Zilās asinis” uzdod jautājumu, vai to joprojām uztveram kā normu?

Ģimenes, kuru dzīvoklī dzirdama vai nu kliegšana, vai klusums, ģimenes, aiz kuru laimīgā vai apskaužamā publiskā tēla slēpjas vientulība, atkarības, kauns un skumjas. Filmas galvenā varone Diāna, kuras lomā redzama Ilze Ķuzule-Skrastiņa, nāk no turīgas, sabiedrībā ieredzētas ģimenes ar nevainojamu fasādi. Diānas lielākais izaicinājums ir cenšanās savu dzīvi pielāgot tam, kā citiem šķiet pareizi. Mātei, draudzenei, sabiedrībai, vīram. Šim nolūkam var upurēt visu - pašcieņu, attiecības ar meitu, labklājību un, galu galā, pašas laimi.

Diānas vīra un radinieku lomās redzami Egons Dombrovskis, Iveta Pole, Esmeralda Ermale, Juris Kalniņš, Anda Katrīna Reine, Gerds Lapoška, Toms Veličko. Klaustrofobiskās filmas vides mākslinieks ir Kaspars Kauliņš, un tērpu māksliniece - Līga Krāsone. Uz plašāku sarunu par tēmas radītajiem izaicinājumiem, par vardarbības mehānismiem un agresijas pustoņiem aicināti filmas režisore Una Celma un operators Aleksandrs Grebņevs.