Dzejniece, dramaturģe un rakstniece Kirana Milvuda Hārgreiva ir ieguvusi atzinību visā pasaulē – viņas grāmatas tulkotas jau trīsdesmit valodās. Viņa dzimusi Sarejā, un bērnībā sapņoja kļūt par kaķi, kaķa īpašnieci vai pirmo sievieti, kas aizlidos uz Marsu. Viņai izdevies piepildīt tikai vienu no šiem sapņiem – dot mājas pat diviem no patversmes paņemtiem kaķiem, toties laika gaitā radusies pārliecība, ka rakstnieks var iztēloties itin visu, ko vēlas. Autore par grāmatu "Džūlija un haizivs" ne tikai saņēmusi Baltvilka balvu, bet 2024. gada Bērnu un jauniešu žūrija vecuma grupā 11+ grāmatai piešķirta 3. vieta. Tad arī viņa viesojās Latvijā.

Savukārt grāmatas ilustrators Toms de Frestons ir mākslinieks un rakstnieks, kurš savos darbos runā par cilvēcību un izmisumu, atklājot cilvēkā mītošās bailes par pasauli. Viņi ar Kiranu iepazinās 2009. gadā, kad Kirana studēja Kembridžas Universitātē un Toms tur bija rezidējošais mākslinieks. Kopš tā laika viņi ir kopā gan dzīvē, gan dažādos projektos.

Liega Piešiņa tikās ar grāmatas tulkotāju un izdevniecības "Jānis Roze" vadītāju Renāti Punku. 

Renāte Punka: Pagājušajā gadā, kad runa bija par Baltvilka balvu un Kirana Milvuda Hārgreiva viesojās Rīgā, mēs par grāmatu “Džūlija un haizivs” diezgan daudz runājām. Protams, tika pieminēts un uzteikts arī Toms de Frestons, kurš veidojis grāmatas vizuālo noformējumu. Šajā darbā Džūlija ir tik tumsnēja ne tikai tāpēc, ka runa ir par okeāna dzīlēm, bet arī tāpēc, ka Toms šajā grāmatā atdzemdināja ugunsgrēkā bojā gājušus darbus, apdegušus mākslas darbu fragmentus, jo viņa darbnīcā bija plosījies ugunsgrēks.

Šī ir grāmata par sarežģītām tēmām, bet ārkārtīgi gaiši, skaisti un saistoši uzrakstīta.

Šos epitetus es droši varētu attiecināt arī uz jauno grāmatu “Leila un zilā lapsa”. Ja darbā “Džūlija un haizivs” viena no tēmām ir ilgmūžība dabā un esības noslēpumi, ko varam meklēt arī citu dzīvu radību gēnos un mēģināt risināt cilvēku pasaules medicīniskas problēmas, pētot dzīvo dabu, tad “Leilā un zilajā lapsā” viena no pamattēmām ir tas, kas šobrīd notiek ar klimatu un kā tas ietekmē ne tikai mūs pašus un mūsu turpmākās izredzes, bet arī dzīvo dabu ap mums. Ja “Džūlija un haizivs” vairāk bija par Džūliju un haizivs tur parādījās ļoti fragmentāri, drīzāk kā nojaušama, rēgaina vīzija, tad zilā lapsa šajā grāmatā ir pilnīgi reāla, tai pat ir bijis īsts prototips vārdā Anna.

Kirana, viesodamās Latvijā, minēja, ka šīs grāmatas ierosme ir bijusi ziņās izlasīta informācija par šo lapsiņu, kas bija neticami garu attālumu pa sasalušo ledu nogājusi no Norvēģijas līdz Kanādas piekrastei.

Iemesls ir tāds, ka klimata izmaiņu dēļ sarūk aukstie reģioni, mainās lietas, kas ietekmē ziemas un vasaras, ko gan mēs izjūtam savā ikdienā, gan izjūt arī polāro apvidu dzīvnieki. Šī lapsiņa ir spilgts piemērs tam, kā daba cenšas pielāgoties un reaģēt uz to, kas notiek."