Raidījumā Pievienotā vērtībā par jauniem uzņēmumiem un vecām problēmām – respektīvi, kādēļ pēc septiņiem finanšu izglītošanas gadiem jaunākie dati rada, ka sabiedrība finanšu jautājumos ir kļuvusi mazāk zinoša.

Runājam, runājam un it kā pat darām, bet diez ko labāk nepaliek. Jaunākajā finanšu pratības pētījumā Latvijas iedzīvotāji ieguvuši 61% no maksimālā, septiņus gadus iepriekš tie bija 62 %. Neticami, jo par finanšu pratību esam runājuši tik daudz,

Aija Brikše no Latvijas Bankas vērtē, ka lielākās problēmas iedzīvotājiem ir tieši ar vienkāršu finanšu uzdevumu risināšanu. Kur nepieciešama neliela izpratne un matemātikas zināšanas pamatskolas pirmās puses līmenī. 

Tomēr ne viss  finanšu pratības pašvērtējumā ir tik slikti, kā varētu likties, tajā skaitā arī pētījuma metožu dēļ, skaidro socioloģijas doktors Andris Saulītis. 

Tāpat problēmas iedzīvotājiem sagādā tehnoloģijas un krāpnieki, atzīst Ģirts Bērziņš, "Swedbank" grupas digitālās stratēģijas vadītājs. 

Nemākam rēķināt procentus, nesaprotam, kā izvairīties no krāpniekiem – tās ir sliktās ziņas. Bet ir arī labās – esam šo septiņu gadu laikā kļuvuši finansiāli neatkarīgāki, ātrie kredīti ir tikai 3% iedzīvotāju, nevis katram desmitajam, kā bija 2015. gadā. Vairāk arī par naudu domājam ilgtermiņā, nevis ka kaut ko kas jātērē šodien. Brikše no Latvijas bankas atzīst – kopumā mūsu pašvērtējums par finansiālo pratību – visai adekvāts.