Šodien raidījumā Pievienotā vērtība parunāsim par biznesa vidi Latvijā un par finansējuma pieejamību.

Pelēkās ekonomikas indekss, "doing business" indekss, uzņēmēju noskaņojuma indekss, patērētāju noskaņojuma indekss, nodokļu sistēmas pievilcības indekss – dažādu indeksu, kad runā par biznesu un ekonomiku, netrūkst. Jaunākais izziņotais ir augstskolas "Turība" veidotais Latvijas biznesa indekss.

Kas pētījumā noskaidrots, atgādina Zane Drinķe, "Turības" Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne.

Tā kā indekss ir no mīnuss 100 līdz pluss 100, tad uzņēmēji darbam Latvijā devuši, vērtējot 10 baļļu sistēmā – četrnieku. Tas ir – ieskaitīts, bet var un vajag daudzreiz labāk! Tomēr jāatcerās, piecos gados, kopš šo indeksu "Turība" veido, tas ne reizi nav bijis ar plus zīmi.

Diskusijā pēc indeksa prezentācijas ar ekspertiem un uzņēmējiem varēja saklausīt vienu lielu jautājumu, ar kuru sākās vai beidzās praktiski visas diskusijas. Un šis lielais jautājums ir – kādēļ Latvija uzņēmējdarbībai nav pievilcīgākā valsts, kaut vai mērojoties ar mūsu Baltijas kaimiņiem? Vērtē korporatīvo finanšu uzņēmuma "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

Arī Latvijas tirdznircības un rūpniecības kamerā lēš, ka kaimiņi mums pievilcības ziņā griež pogas ārā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš stāsta – to rāda arī viņu pasūtītais pētījums.

Viena vienota iemesla, kādēļ kaimiņiem veicas labāk, īsti nav – un diemžēl tas nozīmē, ka nav arī viena, eleganta un vienkārša risinājuma. Viens no risināmajiem jautājumiem, lai enerģijas cenas negrauj konkurētspēju, tā atzina Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš.

Protams, kaitē arī tas, ka esam mazi, bet neesam vēl aptvēruši, ka iespējams, jārīkojas ne tā kā ierasts un ka ne visi mazie uzņēmumi potenciāli izaugs par pasaules milžiem – savu viedokli neslēpa Rungainis

Un par labu nenākot arī tas, ka esam rāmi un piesardzīgi. Gan kā iestādes, gan uzņēmumi, gan katrs no mums – tā uzskata "Turības" valdes priekšsēdētājs Imants Bergs

Finansējuma pieejamība arī ir problēma. Augstskolas rektors Aldis Baumanis atzīst, ka pētījuma dati par to rāda divas tendences: nepieejams finansējums vairāk ir problēma mazajiem uzņēmējiem un uzņēmumiem ar Latvijas kapitālu.

Bet arī "Balticovo", ko īsti par mazu uzņēmumu nenosauksi, saskāries ar finansējuma pieejamību. Un "Balticovo" banku nevēlēšanās kreditēt vistām barības iegādi lika pārdomāt biznesa procesus, stāsta Toms Auškāps, "Balticovo" valdes loceklis.