Viena Rīga-daudz talantu

Dzejniece Liāna Langa kritikas vērtējumā ātri un pamatoti kļuva par latviešu mileniuma spožāko zvaigzni. Kā liecība tam ir Dzejas dienu un Literatūras Gada balvas. Liāna ir daudzu starptautisku Dzejas festivālu dalībniece. Stāstu par dzejnieci Liānu Langu veidojusi Lia Guļevska.

Arturs Maskats ir viens no spilgtākajiem Latvijas komponistiem, un viņam pieder vārdi: "20. gs. otrās puses komponistiem, īpaši latviešiem, ir paniskas baides rakstīt mažorā". Ne vienmēr aizdomājamies par to, kā īsti dzīvojam un ko ar sevi darām. Par savu misiju Arturs uzskata dot cilvēkiem prieku spēlēt. Radioportretu veidojusi Lia Guļevska.

Producente, kinorežisore un scenāriste Antra Cilinska savu dzīvi ir saistījusi ar filmu veidošanu. Antra ir sociāli un sabiedriski aktīvs cilvēks. Viņu fascinē mūsdienu pasaules kopsakarības. Nesen viņa producēja  dokumentālo portretfilmu par pasaulslaveno gleznotāju – latvieti no Amerikas - „Teritorija Vija Celmiņš”. Šoreiz skaidrosim, kur  ir pašas Antras Cilinskas teritorija.

„Fotoizstāde, kurā vērojamas Rīgas salas, ir  manas atvadas no Rīgas,”-  teic  fotogrāfs un  kino dokumentālists Kaspars Goba. Cilvēks, kurš  agrā jaunībā  gribēja iegūt brīvību, darbojoties lauksamniecībā, tad apceļojot pasauli un  aprakstot un fotografējot  redzēto. Vēlāk  Kaspars uzņēma  pretrunīgi vērtētas dokumentālās  filmas par Sedas purva ļaudīm un geju  praida atbalstītājiem un noliedzējiem. Paralēli tam studēja bioloģiju un medicīnu, un  filmēja  dabu.  Dažas no šīm šķautnēm mēģināsim atklāt sarunā ar Kasparu Gobu

Šovasar vācu izdevniecība DOM publishers laidusi klajā Arhitektūras ceļvedi par Rīgu. To veidojis Jānis Krastiņš. Tas ir nozīmīgs notikums un iemesls, lai  viens no ražīgākajiem pētniekiem Latvijas arhitektūras teorijā, daudzu grāmatu un publikāciju autors, arhitekts Jānis Krastiņš viesotos raidījumā un atklātu, kāpēc Rīgas arhitektūra ir tik īpaša un kā tā savulaik ieinteresējusi viņu pašu.

Šajās Dzejas dienās Inese Zandere atvērs ne tikai savu jauno dzejas krājumu „Putna miegā”, bet arī atjaunoto dzejas gadagrāmatu bērniem -  „Garā pupa”.

Signe Baumane, animācijas filmu režisore. Viņa skolojusies Latvijā, šeit izveidojusi savas pirmās īsfilmas. Pirms gadiem 20 Signe aizceļoja – uz Ņujorku.  Kopš tā laika viņas iedvesmas avots ir arī Amerikas kultūra. Signe kļuvusi par ASV Kinoakadēmijas locekli. Kad Signe Baumane pabeidz filmu, viņa brauc uz Latviju to parādīt šīs puses ļaudīm. Tikko Latvijā aizvadīta pirmizrāde viņas pirmajai pilnmetrāžas animācijas filmai Akmeņi manās kabatās. Un jau pavisam drīz – septembra pirmajās dienās, sāksies filmas Amerikas tūre. Akmeņi manās kabatās ir vēstījums par pašu Signi, viņas dzimtu un Latviju.

Sandra Jakušonoka ir viena no pazīstamākajām Bolderājas šarma kopējām un aizstāvēm. Nesen durvis vēris arī viņas vadītais Bolderājas tūrisma informācijas centrs, kurā Sandra kopā ar domubiedriem caur ekskursijām un lekcijām par Bolderājas vēsturi maina stereotipus par šo Rīgas apkaimi.

Ilona Brūvere – režisore, producente, žurnāliste, tulkotāja. Latvijas Kinematogrāfistu savienības, Žurnālistu savienības, Režisoru asociācijas un līdz 1990.gadam – arī VFR Kinematogrāfistu savienības biedre. Saņēmusi daudz un dažādas balvas, pavasarī pirmizrādi piedzīvoja viņas jaunākā filma „Tapieris” par Latvijā dzimušo tango karali Oskaru Stroku. Šobrīd ar sev raksturīgo – visu vai neko, Ilona Brūvere darbojas projektā Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta. Divi vērienīgi pasākumi – Eiropas modes vēstures lappuses „Dāmu paradīze” un Liktens lietu muzejs ir viņas lolojumi.

„Tas ir viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem – uzbūvēt tiltu no nāves uz dzīvi,” saka šo projekta autore, raidījuma programmas galvenā varone.

Stāstu par Ilonu Brūveri veido Ģirts Bišs, Valdis Raitums un Lia Guļevska.

Kā dejotājs un vēlāk kā TDA „Vektors” vadītājs Uldis Šteins piedalījies visos Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos „Gaudeamus”. Par to viņš šovasar tika īpaši sveikts. Arī deju lieluzvedums „Lec, saulīte!” ir šīsvasaras dejotāju spilgts notikums, kurā kopā ar savu kolektīvu bija Uldis Šteins, Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Bet tikko  ar vidējās paaudzes dejotājiem viņš atgriezies no Vācijas. Ko Uldim Šteinam pašam nozīmējis dejot, kādi bijuši spilgtākie mirkļi saistībā ar deju, uzzināsit raidījumā „Viena Rīga – daudz talantu”.