Pērn nedēļu pirms vēlēšanām Saeima pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā. Cilvēkiem, kuri savulaik Latvijas pasi nomainījuši pret Krievijas pilsonību, piešķirtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz 1. septembrim, bet, lai varētu pieteikties Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam un turpinātu dzīvot Latvijā, viens no nosacījumiem – jāapgūst latviešu valodas pamatzināšanas. Vairāki tūkstoši Krievijas Federācijas pilsoņu par likuma prasību izpildi nav likušies ne zinis. Kāda būs viņu nākotne Latvijā – vai viņiem draud deportēšana tuvākajā laikā, vai valsts dos vairāk laika saistību nokārtošanai?

Pēc labklājības ministres Evikas Siliņas (JV) nominēšanas premjeres amatam šonedēļ oficiāli sākušās jaunas valdības veidošanas sarunas. Cik partijas būs Siliņas valdībā, kādas prioritātes tās izvirzīs un kuri politiskie spēki nokļūs opozīcijā?

Līdzšinējam ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) atkāpjoties no amata, "Jaunā Vienotība" (JV) kā nākamo šī amata kandidāti izvirzījusi pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu. Kā politiķe Kā Siliņa veidos un vadīs jauno valdību – par to "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Siliņu sarunājās žurnāliste Olga Dragiļeva.

Sastrīdoties "Jaunajai Vienotībai" (JV) un "Progresīvajiem" (P) Rīgas domē, galvaspilsētas "pārmaiņu koalīcija" jaunus sabiedrotos atradusi opozīcijas rindās - "Progresīvo" vietā stāsies "Latvijas attīstībai" un kādreizējie Nila Ušakova ("Saskaņa") sabiedrotie "Gods kalpot Rīgai" (GKR). Par politiskajām kaislībām galvaspilsētas domē diskutējām raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Valdība otrdien lēmusi piešķirt 57 miljonus eiro veselības aprūpes nozarei – tā ir mazāk nekā puse no mediķu prasītā. Iepriekš aprēķināts – lai rudenī valsts finansētie pakalpojumi netiktu apturēti, ir nepieciešami vismaz 140 miljoni eiro. Vai līdz gada beigām medicīnas iestādes tomēr saņems visus prasītos līdzekļus un kas Latvijas mediķus un pacientus sagaida nākamgad?

Maija nogalē Latvijā politikā notikuši vairāki interesanti pavērsieni, kas ietekmējuši gan ikviena iedzīvotāja ikdienu, gan arī padziļinājusi plaisas jau tā domstarpību plosītajā koalīcijā starp "Jauno Vienotību", Nacionālo apvienību un "Apvienoto sarakstu". Kāda ir koalīcijas nākotne un kādas pārmaiņas varētu gaidīt valsts vadošās amatpersonas?

Par nākamo Valsts prezidentu Saeima šonedēļ ievēlēja "Jaunās Vienotības" virzīto šā brīža ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Koalīcijai neizdevās vienoties par vienu kandidātu, un Rinkēvičs prezidenta amatā tika ievēlēts ar opozīcijas balsīm. Jau tajā pašā dienā premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka iniciēs sarunas par koalīcijas paplašināšanu. Vai tās ir šīs koalīcijas beigas un kādas pārmaiņas uz Latvijas politiskās skatuves gaidāmas tuvākajā laikā?

Saeima 31. maijā vēlēs jaunu Valsts prezidentu, un šim amatam politiskie spēki ir izvirzījuši trīs kandidātus – Uldi Pīlēnu, Elīnu Pinto un Edgaru Rinkēviču. Politikas vērotāju skatījumā šis ir spēcīgākais piedāvājums, kas prezidenta vēlēšanās novērots. Kādu prezidentu ir pelnījusi Latvija un kādas ir izvirzīto kandidātu izredzes iekļūt Rīgas pilī?

Traģēdija Jēkabpilī, kad tālbraucējs Leons Rusiņš, par spīti liegumam tuvoties, ilgstoši vajāja savu bijušo dzīvesbiedri, līdz 16. aprīlī viņu nogalināja dēla un mātes acu priekšā, likusi tiesībsargājošām iestādēm un politiķiem domāt par likumu grozījumiem, lai šādas paredzamas un novēršamas traģēdijas Latvijā vairs neatkārtotos. Ko mainīsim regulējumos un vai ar jauniem likuma pantiem būs gana?

Pēdējos gados Latvijas sabiedrību šķēlušas domstarpības par ļoti dažādiem tematiem - sākot ar karu Ukrainā un pandēmiju, un beidzot ar viendzimuma ģimeņu tiesību aizsardzību. Kā varam kļūt vienotāki šajos laikos? Par politiku, vērtībām un Latvijas sabiedrību kopumā "Delfi" TV raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva sarunājas ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru (2007-2011).