Kāpēc

Žurnālistes Olgas Dragiļevas saruna ar Krimas tatāru Medžlisa jeb tautas kongresa līderi Refatu Čubarovu. Tajā pievēršamies gan galvenajiem secinājumiem kopš 2014. Gada, gan mācībām, kas gūtas aizvadītajā gadā, gan arī runājam par to, kas darāms tuvākajā laikā, lai Ukrainu pilnībā atbrīvotu no okupācijas.

Žurnāliste Olga Dragiļeva dod vārdu ukraiņiem, kuru mājas šobrīd ir Latvijā, bet kuru tuvinieki turpina dzīvot kara plosītajā dzimtenē. Sarunā piedalās bērnu ārste Dana Isarova, Latvijas Ukraiņu kongresa vadītāja Jana Streļeca, mūziķe un dziesmu autore Katrīna Gupalo, mūzikas producents, komponists Edgars Vilcāns, un kafejnīcas "Borščs" administratore Irina Pasečnaja, kura kopā ar ģimeni pērn martā pameta savas mājas Harkivā un patvērumu atrada Latvijā. Viesi dalās pārdomās un secinājumos gan par aizvadīto gadu, gan pārmaiņu laiku pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma valstī.

Lai gan avionozari joprojām ietekmē Krievijas sāktais karš Ukrainā, Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" 2023.gadā plāno pārsniegt pirms Covid-19 laika finanšu rādītājus. Pēc tam, kad pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai uzņēmumā iepludinātas investīcijas vairāk nekā 340 miljonu eiro apmērā, "airBaltic" uzsver, ka šobrīd uzņēmums spēj pastāvēt ar saviem finanšu resursiem, attīstīties un atklāt jaunus maršrutus. Cik stabila ir nacionālā aviokompānija un ar kādiem līdzekļiem tas plāno sasniegt ambiciozos mērķus 2023. gadā – "DelfiTV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva iztaujāja 'airBaltic' izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu.

Šonedēļ Saeimā iesniegts 2023. gada valsts budžets, un finanšu ministrs Arvils Ašeradens atzinis, ka veselības un labklājības nozares tajā nav pienācīgi finansētas. Taču straujā inflācija vissmagāk skars tieši nabadzīgos iedzīvotājus, un grūtībās nonākuši arī daudzi iedzīvotāji, kuri līdz šim vēl spējuši "savilkt galus". Kā dzīves dārdzības kāpums aizvadītajā gadā ietekmējis iedzīvotāju labklājību un vai valsts centieni atbalstīt trūcīgākos ir pietiekami, lai pārdzīvotu šīs grūtības – par to diskutējām "DelfiTV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Jau 1. septembrī spēku zaudēs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kuras izsniegtas bijušajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri izvēlējušies pieņemt Krievijas pilsonību un palikt uz dzīvi Latvijā. Lai uzturēšanās atļaujas atjaunotu, aptuveni 17 000 cilvēku būs jānokārto valsts valodas prasmju pārbaudījums. Portālā "ManaBalss" savākti vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju paraksti, lai šādus grozījumus Imigrācijas likumā atceltu, un tam par iemeslu ir ne tikai emocionāli apsvērumi, bet arī šaubas, vai tik īsā laikā atbildīgās valsts iestādes šādu darba apjomu spēs organizēt bez aizķeršanās. Kādi izaicinājumi gaidāmi gan valodas pārbaudījumu kārtotājiem, gan to organizētājiem, un vai varam paļauties, ka tiem tiks atrasti risinājumi – par to diskutējām raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Krievijai mobilizējot ap 200 000 jaunu karavīru, Rietumvalstis steidzami ķērušās pie smagāka bruņojuma piegādēm Ukrainai, un cīņai pret okupantu karaspēku tiek ziedoti arī tādi ieroči, kādus iepriekš virkne Rietumvalstu Ukrainas aizsardzībai izvairījās dot, bažījoties no kara eskalācijas. Eksperti saka – jauns, masīvs Krievijas uzbrukums ir tikai laika jautājums. Kam gatavojas Ukraina un kam jābūt gatavām Rietumvalstīm?

Jau pusotru gadu trīs Latvijas novados Baltkrievijas pierobežā izsludināta ārkārtējā situācija nelegālo migrantu krīzes dēļ, un valdība šo statusu plāno pagarināt jau sesto reizi. Vienlaikus tiek gatavoti grozījumi Valsts robežsardzes likumā, lai noteiktu situācijas, kurās robežsargiem ir tiesības lietot spēku pret cilvēkiem, kas mēģina nelegāli šķērsot mūsu valsts robežu. Par cilvēku tiesībām uz patvērumu un par valsts drošības interesēm diskutējām "DelfiTV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.

Aizvadītais gads bijis dramatisku pavērsienu pilns – ja gada sākumā diskutējām par ierobežojumiem un to, kā mazināt augsto mirstību no Covid-19, tad kopš 24. februāra, kad Krievija sāka brutālu iebrukumu Ukrainā, dzīvojam kara ēnā. Uz šī fona arī Latvijas vēlētāji rudenī kārtējās vēlēšanās ievēlējuši jaunu Saeimu un valdību. "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Olga Dragiļeva intervē Valsts prezidentu Egilu Levitu par valdību, Krieviju, iekšpolitiku un viņa paša nākotnes plāniem.

Latvijas Republikas ārlietu ministra amatā strādājot jau 11 gadus, Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") ir Latvijas neatkarības vēsturē šajā amatā visilgāk strādājušais politiķis, un savu amatu viņš saglabājis arī šonedēļ apstiprinātajā ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā. Par valdības tapšanu un nākotni, par mediju neatkarību kara apstākļos un par Latvijas atbalstu Ukrainai "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Rinkēviču sarunājās žurnāliste Olga Dragiļeva.

Koalīciju veidojošās partijas šonedēļ turpina darbu pie jaunās valdības deklarācijas rakstīšanas, iezīmējot galvenos darāmos darbus. Tikmēr Saeimā virzību sākuši likumu grozījumi ministru biedru un jaunas ministrijas ieviešanai, kas gan atdūrušies pret iebildumiem Juridiskajā komisijā. Kādi ir galvenie saskares punkti un klupšanas akmeņi valdības deklarācijas tapšanā un kādi būs galvenie uzdevumi jaunajai ministrijai – par to diskutējām raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Olgu Dragiļevu.