Kāpēc

Janvāris ir tikai pusē, bet uz Latvijas autoceļiem gājuši bojā jau septiņi cilvēki, tādējādi šis ir viens no drūmākajiem janvāriem pēdējo desmit gadu laikā. Smagās avārijas vairumā gadījumu izraisa neapdomīgi lēmumi pie stūres, bet daļa autovadītāju uzskata – tos varētu novērst, būvējot autoceļus ar vairākām joslām un drošākām apdzīšanas iespējām. Kā uzlabot drošību uz Latvijas autoceļiem un vai infrastruktūra ir galvenā problēma, kas veido drūmo statistiku Latvijā? Par to piektdien, 17. janvārī, diskutēja "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku. Raidījumā piedalījās Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (Progresīvie), VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projekta vadītājs Oskars Irbītis, Latvijas Universitātes doktora studiju programmas "Psiholoģija" direktora pienākumu izpildītājs, profesors Ivars Austers, kā arī auto žurnālists Pauls Timrots.

"Vienotības" politiķa Krišjāņa Kariņa vadītā valdība pirms trim gadiem sasniedza rekordu – tā kļuva par visilgāk nepārtraukti strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē. Kariņa otrā valdība izjuka 2023. gada vasarā pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, bet pēc skandāla ar privātajiem lidojumiem Kariņš atkāpās no tobrīd ieņemtā ārlietu ministra amata. Vēlāk nolika arī Saeimas deputāta mandātu, un šobrīd viņu ar politiku saista vien "Vienotības" ierindas biedra statuss – pievēršoties starptautiska konsultanta pienākumiem privātajā sektorā, Kariņš politikā vairs neesot aktīvs. Pie kādiem secinājumiem par notikumiem un procesiem Latvijas politikā Kariņš nonācis savas 20 gadu ilgās politiskās karjeras laikā – klausies "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc", kurā ekspremjeru intervē žurnāliste Alina Lastovska.

Latvijas sabiedrība ir ļoti sašķelta dažādos aspektos, tai skaitā savā skatījumā par to, vai mums jāvirzās liberālu vai konservatīvu vērtību virzienā. Kāpēc atšķirīgu ideoloģiju piekritējiem ir kļuvis grūti sarunāties un vai ir iespējams atrast vienojošo, lai sabiedrība kopumā varētu efektīvi risināt problēmas? Par to piektdien, 3. janvārī, "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc"  žurnāliste Alina Lastovska sarunājās ar konservatīvās domas portāla "Telos" galveno redaktori Agnesi Irbi.

Būtisku pavērsienu šogad nav trūcis nedz vietējā mērogā, nedz starptautiskajā arēnā – 2024. gads ir bijis gana saspringts. Gada nogalē, kā ierasts, atskatāmies uz gada svarīgākajiem notikumiem, novērtējam tos un pārdomājam, kas mūs sagaida turpmāk. Kā aizejošo gadu vērtē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un kādi, viņaprāt, būtiskākie secinājumi jāizdara politiķiem un sabiedrībai kopumā jau tuvākajā laikā – klausies intervijā "Delfi TV" raidījumam "Kāpēc" ar Alinu Lastovsku.

Līdz pašvaldību vēlēšanām palicis nedaudz vairāk kā pusgads un liela daļa partiju tām gatavojas jau kopš vasaras, vairākas arī nosaukušas savus kandidātus Rīgas mēra amatam. Kā vērtējams aizejošā domes sasaukuma laikā paveiktais un ar kādiem mērķiem un solījumiem politiķi startēs vēlēšanās 2025. gada 7. jūnijā – par to diskutē raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Raidījumā aicināti Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvji un to virzītie Rīgas mēra amata kandidāti vai partiju līderi. Diskusijā piedalās pieci mēra amata kandidāti - šā brīža Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis no "Jaunās Vienotības", viņa vietnieks Edvards Ratnieks no "Nacionālās apvienības", "Gods kalpot Rīgai" un Zaļo un zemnieku savienības" kopīgā saraksta līderis Oļegs Burovs, "LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ" līderis Ainārs Šlesers un "PROGRESĪVIE" virzītais Viesturs Kleinbergs. Raidījumā piedalās arī Saeimā pārstāvētās politiskās apvienības "APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns. Tā kā partija "Stabilitātei!" no dalības raidījumā atteicās, tās vietā diskusijā piedalās partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētāja vietniece Regīna Ločmele.

Saeima trešdien turpinās steidzamības kārtā otrajā lasījumā skatīt likumprojektu par valsts budžetu 2025. gadam, kas paredz ievērojamas izmaiņas nodokļos. Kamēr valdība strīdas par "Rail Baltica" nākotni, publiskajā vidē jau labu laiku tiek spriests par potenciālajām izmaiņām valdošajā koalīcijā un attiecīgi arī Ministru kabinetā. Vai Evikas Siliņas (JV) valdība noturēsies arī pēc budžeta pieņemšanas? Par šiem un citiem aktuālajiem politikas tematiem diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc". Diskusijā piedalās visu Saeimā pārstāvēto koalīcijas frakciju priekšsēdētāji – Edmunds Jurēvics (JV), Andris Šuvajevs (P), Harijs Rokpelnis (ZZS), gan arī opozīcijas frakciju vadītāji Raivis Dzintars (NA), Edgars Tavars (AS) un Ainārs Šlesers (LPV), savukārt "Stabilitātei!" frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs dalību raidījumā atteica, jo tieši šajā laikā sasaukta Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde, kurā tiks skatīts viņa iesniegums.

Novembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam izvirzīts šī brīža Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns. Sagaidāms, ka vairums Saeimas frakciju viņa kandidatūru varētu atbalstīt un janvārī viņš stāsies jaunajā amatā. Piektdien, 29. novembrī, raidījumā "Kāpēc" žurnāliste Alina Lastovska iztaujāja topošo NBS komandieri par valsts aizsardzības jaudu, attīstību, tēriņiem un par mūsu gatavību aizstāvēt Latviju visiem kopā.

Lai gan politiķi jau ilgāku laiku deklarē, ka valsts galvenā prioritāte ir drošība, tajā skaitā iekšējā drošība, Valsts policijā gadu no gada darbu pamet vairāk cilvēku, nekā pievienojas no jauna. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzsvēris – vēl lielāku policistu skaita sarukumu valstī nevaram atļauties. Lai situāciju vērstu par labu, valdība vienojusies, ka nākamgad likumsargu algas ievērojami pieaugs. Vai ar to pietiks, lai risinātu problēmu, un kā esošie policisti šajos apstākļos tiek galā ar saviem pienākumiem? Par to piektdien, 22. novembrī, "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" policijas priekšnieku Ruku iztaujā žurnāliste Alina Lastovska.

Brīvība, neatkarība, drošība, patriotisms - šīs ir būtiskās vērtības, par kurām īpaši bieži runājam nedēļā, kad 11. novembrī pieminam Latvijas brīvības cīņās kritušos varoņus un 18. novembrī svinam savas valsts dibināšanas gadadienu. Šoreiz "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" diskutējam – kurp virzās Latvija, kā iemācīties novērtēt to, kas mums ir, kā stiprināt mūsu valsts vērtības un ko mēs katrs varam darīt, lai sasniegtu kopīgu mērķi – dzīvot plaukstošā Latvijā?Sarunā piedalās fonda "Uzņēmēji mieram" vadītāja Laura Skrodele, Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers, Bērnu slimnīcas fonda un Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa, mūziķe un dziesmu autore Katrīna Dimanta un alpīnists Kristaps Liepiņš.

Jau nākamnedēļ gaidāms viens no svarīgākajiem politikas notikumiem - ASV prezidenta vēlēšanas, kurās sacenšas republikānis Donalds Tramps un demokrātu kandidāte Kamala Harisa. Priekšvēlēšanu retorika ir asa, konkurence - sīva, ietekme uz starptautisko politiku - milzīga. Kuram no kandidātiem ir reālākas izredzes uzvarēt, ko tas nozīmēs Latvijai un pasaulei - par to un citiem jautājumiem piektdien, 1. novembrī, diskutē "Delfi TV" raidījumā "Kāpēc" ar žurnālisti Alinu Lastovsku. Diskusijā piedalās ārpolitikas eksperti - atvaļinātais vēstnieks un Latvijas Universitātes (LU) vieslektors Gints Jegermanis, politologs un LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders, kā arī divi Latvijas un ASV dubultpilsoņi - finansiste, rakstniece, kulinārijas eksperte un kultūras mecenāte Ilze Auzere un ASV latviešu muzikālās apvienības "Čikāgas piecīši" mūziķis Armands Birkens, kurš raidījumā pieslēgsies attālināti no ASV.