Piejūras klimats

Nu jau aizvadītajā Rīgas starptautiskajā kino festivālā Latvijas pirmizrādi piedzīvoja divi Dāvja Sīmaņa projekti - filma “Gads pirms kara” un Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennālei veltītā filma “Viss reizē zied”, kas tapusi kopā ar izstādes galveno kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu. Straumēšanas vietnē “TET” skatāma arī daudzsēriju mākslas filma “Emīlija: Latvijas preses karaliene”, kuras noslēdzošo sēriju režisējis Dāvis Sīmanis. Visus šos projektus vieno tas, ka to operators-inscenētājs ir Andrejs Rudzāts. Šis radošais tandēms šobrīd jau gatavojas nākamā projekta filmēšanai - tas būs stāsts ar latviešu aktrises Marijas Leiko dzīves pēdējiem gadiem.

Filma “Gads pirms kara” šogad ir saņēmusi visaugstāko “Lielā Kristapa” nomināciju skaitu, taču savu tikšanos ar pašmāju skatītājiem vēl gaida. Arī pati balvas pasniegšana ir pārcelta uz nākamo gadu. Par savu kopīgo projektu tapšanu, radošo simbiozi starp režisoru un operatoru, kā arī to, vai kino spēj dziedēt sašķeltu sabiedrību, stāsta režisors Dāvis Sīmanis un operators Andrejs Rudzāts. Sarunājas Marta Elīna Martinsone.

Rīgas Starptautiskais kino festivāls notiek pilnā sparā, un šai intensīvajai kino plūsmai pakārtojamies arī mēs. Igauņa Margusa Paju otrā pilnmetrāža – vēsturiskais spiegu trilleris "Suflieris" – piedāvā gan melodramatisko stīgu, gan izsmalcinātu vēsturiskās vides veidolu. 

Scenārists Tīts Aleksejevs sižeta intrigu savērpis ap Otrā Pasaules kara priekšvakara notikumiem: laikā, kad staļiniskā Padomju Savienība un Hitlera Trešais reihs noslēdz vienošanos, Igaunijas Pretizlūkošanas dienesta vadītājs tiek nonāvēts un virmo aizdomas par nodevēju savējo vidū, tiek meklēts padomju dubulstpiegs jeb “kurmis”. 

Igaunijas, Somijas, Lietuvas un Film Angels Productions no Latvijas puses kopražojuma filmā "Suflieris" lomās redzami Agnese Budovska, Kaspars Znotiņš, un citi latviešu aktieri, savukārt mūziku filmai rakstījis Rihards Zaļupe. 

Raidījumā viesojas "Sufliera" aktieris Kaspars Znotiņš, filmas mūzikas autors Rihards Zaļupe un producents Jānis Kalējs.

Šonedēļ "Piejūras klimatā" runājam par Alfrēda Kalniņa operas "Baņuta" filmisko versiju, kas tapusi režisores Franciskas Kronfotas un dramaturga Evarta Melnalkšņa vadībā.

Lokdauna realitātē dzimusī filmopera ir starptautisks projekts, kurā "saplūst opera, muzikālie numuri, skatuves mākslas nosacītība un laikmetīga performativitāte".

Raidījumā viesojas filmoperas veidotāji - producente Marta Kontiņa, dramaturgs Evarts Melnalksnis un montāžas režisore Ieva Stade, kas šķetina neparastā projekta tapšanas un transformāciju vēsturi.

14. oktobrī tiks atklāts jau astotais Rīgas Starptautiskais kino festivāls, kurš arī šogad norisināsies gan klātienē, gan tiešsaistē, piedāvājot skatītājiem apmeklēt filmas gan kinoteātrī Splendid palace, gan tās skatīties mājās.

Festivālu atklās īpaša dokumentāla filma par leģendārā kinorežisora Roberto Rosellīni dinastiju - "Es piedzimu Rosellīni". Tās veidotājs un arī galvenais varonis ir Rosellīni vecākais mazdēls Alesandro, un šī filma ir tapusi kā kopprodukcija ar Latviju. Viens no tās producentiem ir Uldis Cekulis no "Vides Filmu studijas", filmas operators ir Valdis Celmiņš, bet viens no scenārija autoriem ir Dāvis Sīmanis.

Filmas iniciators un viens no režisoriem Alesandro Rosellīni 55 gadu vecumā ir nolēmis ķerties pie kino, lai izmantotu kā sava veida terapiju, kurā risināt savas sarežģītās attiecības ar ģimeni. Alesandro ir atkopies no narkotiku atkarības, bet netiek galā ar kādu citu ligu, kurai pats devis nosaukumu - “rosellīnīts”. Kopā ar operatoru Valdi Celmiņu viņi dodas ceļojumā, lai uzmeklētu pa visu pasauli izkaisīto Rosellīni dinastiju. Šī ir unikāla Itālijas-Latvijas kopprodukcija, kura savieno Latvijas kino vidi ar Itālijas kinoklasiku. Turklāt festivāla ietvaros 15. oktobrī būs iespēja piedalīties sarunās ar filmas radošo komandu gan no Latvijas, gan Itālijas.

Raidījumā "Piejūras klimats" tiekamies ar filmas "Es piedzimu Rosellīni" operatoru Valdi Celmiņu un vienu no scenārija autoriem Dāvi Sīmani.

***

Ekspresintervija ar filmas montāžas režisori Ilāriju de Laurentisu

Marta Elīna Martinsone: Filmā ir redzams brīnumains daudzums arhīvu materiālu - kā jūs kopā ar režisoriem izvēlējāties pašu svarīgāko?

Ilārija de Laurentisa: Mums bija milzīgs un brīnišķīgs arhīvs. Desmit stundas ar Super 8 milimetru kinolentes materiāliem, kurus filmējusi Ingrīda Bergmane, kas aptvēra laiku no viņas bērnu - Izabellas, Ingrīdiņas un Robina - mazotnes līdz pusaudzībai. Tad bija arī ģimenes fotogrāfijas - un kas tā ir par ģimeni! Trīs sievas, seši bērni un daudz, daudz mazbērnu. Tad bija arī fotogrāfijas no avīzēm, ziņu aģentūrām un vecām hronikām. Tiešām - stundām, stundām materiāla. Nebija viegli izvēlēties!

Īpaši mani aizrāva Super 8 milimetru kinolentes kadri, kurus filmējusi Ingrīda Bergmane. Izabella, Ingrīdina un Robins: viņu pludmales mājas, brīvdienas sniegā, viņu dzimšanas dienas - tas viss bija trakoti fascinējoši.

Arhīvu materiāli izvēlēti tādi, kuri kalpo tam, lai izstāstītu stāstu. Darbs tikai darīts komandā - ar Alesandro (režisoru) un scenāristu Andrea Paolo Masaru, katrs no mums pielika kaut ko no sevis, lai izvēlētos no šī neticamā materiāla.

Cik ilgi jūs strādājāt pie šī projekta un kas bija visizaicinošākais uzdevums, ar kuru bija jātiek galā?

Es strādāju pie filmas aptuveni deviņus mēnešus. No sākuma nebija viegli iegūt Alesandro uzticību. Mums bija jāierokas viņa ģimenes un personīgās vēstures noslēpumos, bieži vien pieskaroties epizodēm, kuras sāp vēl šobaltdien. Ar laiku un tuvību, kas rodas montāžas telpā, esot ciešā kontaktā daudzas stundas, Alesandro sāka man uzticēties un tad kļuva vieglāk. Alesandro nebija īpaši daudz pieredzes, tāpēc viņu vajadzēja vadīt un iedrošināt. Tagad grūtības, ar kurām bija jāsaskaras sākumā, ir tikai atgādinājums par šo lielisko pieredzi.

Par ko jums personīgi ir filma "Es piedzimu Rosellīni"?

Tā ir ļoti izklaidējoša dokumentāla filma, kas pilna ar brīnišķīgiem attēliem, pateicoties apbrīnojamajam latviešu operatoram Valdim Celmiņam. Bet filma ir arī stāsts par ģimeni, kuru vieno sāpīgi mirkļi, bet arī dziļa pieķeršanās. Es ticu, ka skatītāji šajā filmā var atrast arī daļu sava personīgā stāsta.

6. oktobrī kinoteātrī Splendid Palace pirmizrādi piedzīvos Matīsa Kažas veidotais "pirmais Latvijas vesterns" - filma "Wild East. Kur vedīs ceļš". Šis mūsu platuma grādiem neierastais žanrs ir pārnests uz Krievijas impērijas teritoriju, izvadājot skatītāju no Austroungārijas impērijas līdz Gaujas krastiem.

Filmas galvenā varone - baltvācu barona uzaudzinātā Eva - kļūst par gardu kumosu dažādiem viņas lielā mantojuma tīkotājiem. Sākot no paša barona līdz Vīnes grāfam. "Wild East. Kur vedīs ceļš" piedāvā stilizētu un ironisku versiju par tik populāro žanru, pierādot to, ka Latvijas kino kļūst arvien dažādāks. "Wild East. Kur vedīs ceļš" ir filmēta gan Latvijā, gan Itālijā, Zviedrijā un Alpos, tādējādi radot Latvijai netipiskas ainavas.

Par to, kādus trikus izmantojuši filmas veidotāji, kā bijis strādāt ar zirgiem un to, kāpēc ir tik svarīgi iet uz kinoteātri, stāsta studijas viesi - filmas režisors Matīss Kaža, filmas mākslinieks Jurģis Krāsons un aktieris Vilis Daudziņš.

Šonedēļ "Piejūras klimatā" viesojas daudzsēriju filmas "Emīlija. Latvijas preses karaliene" režisori - Kristīne Želve, Andis Mizišs un Gints Grūbe.

Plašāk par to, kam un kad radās ideja veidot stāstu sešās spēlfilmās un vienā dokumentālā sērijā par Latvijas pirmskara leģendu - Emīliju Benjamiņu, kādēļ režisori ir pateicīgi pandēmijai, un kā šajā seriālā sadzīvo vēsturiski fakti un fikcija, klausieties raidījumā!

Šī gada 15. septembrī Latvijas pirmizrādi piedzīvoja Daces Pūces drāma "Bedre", kas tapusi vairāku gadu garumā un jau paspējusi plūkt laurus dažādos starptautiskos kino festivālos.

Filmas scenārijs tapis, par pamatu ņemot vairākus rakstnieces Janas Egles stāstus, un savijot tos kopā vienā kopstāstā, kura centrā ir desmitgadīgais Markuss.

Tagad, kad "Bedre" beidzot ir nonākusi pie Latvijas skatītājiem, raidījumā "Piejūras klimats" viesojas režisore un viena no scenārija autorēm Dace Pūce, kā arī viena no filmas producentēm Kristele Pudane. Viņas stāsta par to, kā tika meklēti aktieri, kā ir strādāt ar bērniem, kā filmu "Bedre" uzņēma skatītāji visā pasaulē un par to, cik dažāds kino ir nepieciešams bērnu un jauniešu auditorijai.

"Piejūras klimatā" viesojas nesen kā pirmizrādītās filmas "Tizlenes" radošā grupa: režisore (un raidījuma "Piejūras klimats" vadītāja) Marta Elīna Martinsone, kostīmu māksliniece Jūlija Volkinšteine un komponists Rihards Zaļupe.

Plašāk par to, kādas pusaudžu filmu klišejas ir kalpojušas kā atspēriena punkts, veidojot "Tizlenes", kādēļ filmēšanas laikā nemitīgi jāpārlīmē zoles pie aktieru apaviem, un cik sarežģīti ir uzrakstīt dziesmu nēģu ģimenei, klausāmies "Piejūras klimata" jaunās sezonas pirmajā raidījumā!

Sarunu teksta formātā lasiet lsm.lv!

Kā runāt par kino raidierakstā jeb podkāstā: par savu pieredzi stāsta pašmāju kino podkāstu veidotāji Sergejs Musatovs ("Kino kults") un Paula Bērziņa ("Mans draugs kino cilvēks").

Šogad arī raidījums "Piejūras klimats" ir pieejams raidieraksta jeb podkāsta formātā. Satura piejamība šajā "radio pēc pierasījuma" veidā pēdējos gados ir ieguvusi arvien plašāku popularitāti, un podkāstu piedāvājums ir tik dažāds, ka šajā plašajā klāstā iespējams apjukt. Tas attiecas arī tieši kino veltītajiem raidierakstiem. Par spīti tam, ka pirmajā brīdī šķiet, ka stāstīt par audiovizuālu saturu podkāsta formātā varētu būt izaicinoši, tas veidotājus neattur. Drīzāk rada vēlmi meklēt arvien inovatīvākas pieejas tam, kā runāt par kino. 

Par to, kā radās divi no pašmāju populārākajiem kino podkāstiem - "Kino kults’" un "Mans draugs kino cilvēks" - stāstīs šo raidierakstu veidotāji Sergejs Musatovs un Paula Bērziņa.

Šonedēļ raidījumā "Piejūras klimats" atzīmējam Denija Boila leģendārās filmas “Vilcienvakte” 25. gadskārtu un pievēršamies nupat kā Netflix platformā iznākušajam seriālam “Halstons” - arī tajā titullomā redzams Jūens Makgregors (Ewan McGregor).

Šis seriāls vienlaikus iezīmē gadsimta ceturksni, kurā Makgregors apliecinājis sevi kā vienu no spilgtākajiem Britu salu aktieriem. Par to, kas bija Rojs Halstons un kā mode jūtas seriālos, raidījumā plašāk stāsta modes mākslinieks Bruno Birmanis.

Bet kā īsti viss sākās? 1993. gadā klajā nāca Ērvina Velša romāns “Vilcienvakte”. Gadu vēlāk uz ekrāniem parādījās Denija Boila filma “Seklais kaps” ar jauno skotu aktieri Jūenu Makrgegoru vienā no galvenajām lomām. Režisora un aktiera sadarbība turpinājās, un vēl pēc diviem gadiem tapa Velša romāna ekranizācija.

“Vilcienvaktes” kino versija ar Makgregoru narkomāna Marka Rentona lomā nogranda kā sprādziens jauniešu apziņā. Deju klubos un reivos, kurp puiši turpmāk devās, tērpušies kā Rentons - šauros džinsos, īsiem matiem un sporta apavos ar svītrām,

neiztrūkstoši skanēja Underworld kompozīcija Born Slipy, bet sapņiem – kā parastiem, tā halucinogēniem –, piemita Braiena Īno Deep Blue Day meditatīvā noskaņa.

Denija Boila radītā heroīna atkarīgo pasaule, kurā saplūda Edinburgas ielu brutālā faktūra, narkomānu mitekļu smārds, absistences murgi un jaunības maksimālisms līdztekus ideālismam bija perfektās sastāvdaļas kulta filmai.

25 gadus vēlāk Makgregors atkal iejūtas nakts dzīvnieka lomā, šoreiz heroīnu nomainījis kokaīns, un Edinburgas smirdošās dzertuves - Ņujorkas klubs Studio 54. Šopavasar, trīsdesmit gadus kopš grāmatas “Vienkārši Halstons” iznākšanas, Netflix platformā redzama tās ekranizācija piecās sērijās. Seriāls “Halstons” izstāsta modes dizainera Roja Halstona dzīves gājumu, sākot no bērnības, kuru apēnoja alkoholiķa tēva vardarbība un karjeras pirmsākumiem cepuru salonā, līdz pat žilbinošajai slavai valkājamās modes industrijā un tās rietam.

Par to, kas bija Rojs Halstons, un kā mode jūtas seriālos, plašāk stāsta modes mākslinieks Bruno Birmanis.