Piejūras klimats

Šonedēļ "Piejūras klimatā" runājam par šausmu kino – kā klasisko, tā laikmetīgo.

1968. gadā Džordžs Romero radīja kanonisku darbu šausmu kino laukā – filmu "Dzīvo miroņu nakts", kas spēja gan izklaidēt, gan starp rindiņām runāt par samilzušajiem rasu konfliktiem Amerikā.

Savukārt 2020. gadā kino veidotāji atklāja Zoom kā jauno placdarmu šausmu fantāzijām – Roba Sevidža filma "Viesis" uz visiem laikiem mainīs jūsu domas par video konferenču ēnas pusēm.

Raidījumā viesojas kino kritiķe Agnese Lipska un reklāmu režisors Roberts Kuļenko.

Šonedēļ "Piejūras klimatā" ielūkojamies Oberhauzenes īsfilmu kinofestivāla norisēs. Tas ir senākais un nozīmīgākais īsfilmu festivāls pasaulē, kas ir kā Meka īsā formāta kino veidotājiem.

Ik gadu tur satiekas inovatīva, eksperimentāla un pārsteidzoša kino veidotāji, kā arī kino profesionāļi, kurus interesē dažādu kino formu attīstība, un to iespējamie nākotnes scenāriji. Raidījumā - saruna ar īsfilmu kuratori Annu Začu, kā arī "Kino Rakstu" līdzredaktori Elīnu Reiteri, kas darbojās festivāla FIPRESCI žūrijā.

***

Lai gan ļoti lēniem soļiem, tomēr kaut vai daļēji kinofestivāli atgriežas klātienes formā. Uz izmaiņām cerot un gatavojot gan kinoteātru, gan tiešsaistes programmas, Vācijā notiekošajam Oberhauzenes īsfilmu festivālam vēl tomēr nācās pilnībā norisināties tiešsaistes formātā.

1954. gadā dibinātais Oberhauzenes festivāls ir vecākais un nozīmīgākais īsfilmu pasaulē. 1962. gada februārī tieši tur tika izsludināts Oberhauzenes manifests, ko parakstīja 26 Rietumvācijas kino veidotāji. Viņi pieprasīja nodrošināt tādus kino ražošanas apstākļus, kas ļautu vācu kino izrauties no letarģiska miega. Kā atbilde uz manifestu tika izveidots Vācu filmu fonds.

Šobrīd Oberhauzenes festivāls ir īsā formāta kino veidotāju Meka, kur ik gadu satiekas inovatīva, eksperimentāla, provocējoša, pārsteidzoša kino veidotāji, kā arī kino kritiķi un kuratori, kurus interesē dažādu kino formu attīstība, un to iespējamie nākotnes scenāriji.

Festivālam ik gadu piesaka ap septiņiem tūkstošiem filmu, mākslas darbu, video eseju un mūzikas video, no kuriem aptuveni pieci simti tiek iekļauti programmā.

Nupat pasniegtas jau 67. festivāla balvas. Grand Prix ieguva japāņu režisores Juri Muraokas filma "Caurspīdīga es esmu", kas ir viņas pašportrets pandēmijas gada laikā, kurš tapis, izmantojot dažādus kino uzņemšanas veidus, animācijas tehnikas, atrastas filmu lentes, kā arī nekustīgus attēlus.

Galvenā starptautiskā konkursa balva aizceļoja pie ķīnas režisora Su Žonga. Viņa eksperimentālā animācijas tehnikā veidotajā filmā "8’28’’", kuras centrā ir nemierīga, industrializēta pasaule, satiekas Eiropas un Āzijas mitoloģija.

Savukārt starptautiskā konkursa žūrijas speciālbalva aizceļoja pie septiņdesmit septiņgadīgās norvēģu režisores Annes Hausjerdas par filmu "Vairāk sieviešu, vairāk raudu", kurā viņa ļāvusies poētiskai apcerei par savas dzīves noslēdzošo nodaļu.

Uz pirmo sarunu šīsdienas raidījumā aicināta īsfilmu kuratore Anna Zača, kas Oberhauzenes festivālu regulāri apmeklē jau teju desmit gadus.

Savukārt pārraides otra viešņa šodien ir "Kino Rakstu" līdzredaktore Elīna Reitere, kura kopā ar kino kritiķiem Frici de Jongu no Nīderlandes un Valentīnu Geraldo no Kolumbijas darbojās Oberhauzenes FIPRESCI žūrijā.

Katru gadu ar nepacietību tiek gaidīts viens no kino industrijas lielākajiem notikumiem – ASV Kino akadēmijas balvas “Oskars” pasniegšana. Tā kā iepriekšējais gads kino ir bijis smags, un pandēmijas apstākļos lielāko filmu pirmizrādes ir palikušas “iesaldētā” statusā, šogad arī “Oskaru” balvas pasniegšanā dominēja vairāk neatkarīgā kino pārstāvji. Galveno – labākās filmas titulu – ieguva Hlojas Žao drāma “Klejotāju zeme” ar Frēnsisu Makdormandu galvenajā lomā. Hloja Žao arī kļuva par tikai otro sievieti “Oskaru” pasniegšanas vēsturē, kura saņēmusi balvu par labāko režiju. Taču Makdormanda saņēma savu jau trešo balvu par labāko aktierdarbu.

Šogad pati ceremonija noritēja neierastā gaisotnē ar vairākām izmaiņām ierastajā “Oskaru” secībā. Spriežot pēc atsauksmēm presē un sociālajos medijos, šīs izmaiņas netika uzņemtas labi, un arī ceremonijas zemie reitingi liecina par to, ka interese par “Oskariem” krītas. Kas varētu būt galvenie iemesli šim popularitātes kritumam, kādas bija nominēto filmu galvenās tendences, kā arī cik lielā mērā “Oskari” ir politisks pasākums – šos un citus jautājumus komentē Paula Bērziņa un Sergejs Musatovs, kuri ir arī divu populārāko Latvijas kino podkāstu (“Kino Kults” un “Mans draugs kino cilvēks”) pārstāvji.

Šī gada 1. maijā savu 80 gadu jubileju atzīmē par vienu no pasaulē labākajām filmām uzskatītā Orsona Velsa debija kino režijā - “Pilsonis Keins”. 25 gadus vecais teātra un radio teātra režisors Orsons Velss debitēja kino studijas “R.K.O. Pictures” paspārnē un sacēla īstu vētru. Tā kā filmas scenārijs bija daļējis balstīts ietekmīgā mediju magnāta Viljama Rendolfa Hērsta dzīvē, tad filmai gan tapšanas procesā, gan pēc tam nācās saskarties ar smagiem izaicinājumiem. 

Daudzi uzskata šo par Orsona Velsa karjeras augstāko punktu, taču viņš turpināja veidot kino līdz pat savai nāvei 1985. gadā. Par to, kā tapa leģendārais “Pilsonis Keins”, kā to ietekmēja 1930. un 1940. gadu mijas politiskais klimats un Holivudas nepatika pret “svešiniekiem” stāsta Marta Elīna Martinsone.

Šonedēļ "Piejūras klimatā" atskatīsimies uz kino jaunumiem tepat blakus, Lietuvā – uz jau 26. reizi notiekošo Viļņas starptautisko kino festivālu "Kino Pavasaris". No 18. marta līdz pat 5. aprīlim festivāla virtuālos seansus apmeklēja 100 tūkstoši skatītāju, apliecinot, ka mūsu kaimiņvalstī pat tiešsaistes forma nespēj aizkavēt mīlestību pret kino.

Raidījumā dzirdēsim fragmentus no intervijas ar rumāņu režisoru Radu Žudi, kā arī sarunu ar filmas “Dabiskā gaismā” Latvijas kopproducentu Gintu Grūbi.

Katru gadu Nacionālā kino centra konkursu rezultāti tiek gaidīti ar lielu nepacietību, jo dod ieskatu tajā, ko varam sagaidīt uz kino ekrāniem tuvākajā nākotnē. Šogad filmu ražošanas konkursā atbalstīti 15 projekti - 8 dokumentālās filmas, 3 animācijas filmas un 4 pilnmetrāžas spēlfilmas. 

Šajā raidījumā iepazīstinām ar topošajām spēlfilmām. Signes Birkovas kostīmfilma “Lotus” (studija “Lokomotīve”), kas tiks filmēta analogi un stāstīs par sinematogrāfa dziedējošo un iedvemojošo spēku. Dāvja Sīmaņa vēsturiskais trilleris “Marijas klusums” (studija “Mistrus Media”) būs veltīts slavenās teātra un kino aktrises Marijas Leiko traģiskajam liktenim. Ilzes Kungas-Melgailes filma  “Dzīve pārtraukta” (studija Tasse Film) stāstīs par Atmodas laika personību Itu Kozakēviču, bet Lienes Lindes filma “Zelta punkts” (studija “Ego media”) pievērsīsies mileniāļu paaudzes problēmām caur galvenās varones Martas prizmu. 

Ar filmām iepazīstina to režisori - Signe Birkova, Dāvis Sīmanis, Ilze Kunga-Melgaile un Liene Linde. Sarunājās Marta Elīna Martinsone.

Šonedēļ "Piejūras klimatā" viesosies trīs topošie kinorežisori – Ildze Felsberga, Reinis Ūbelis un Roberts Vanags. Viņu iecerētās filmas – komēdija “Lapsas slepenais kods”, komēdija ar vesterna un muzikālās filmas elementiem “Malduguns”, kā arī psiholoģiskā šausmu filma “Bezķermenis” ir daļa no Nacionālās filmu skolas pirmā kursa studentu kopprojekta, kas paredz septiņu dažādu žanru īsfilmu tapšanu šopavasar.

Filmēšanas laikā uz laukuma atrodas milzīgs daudzums cilvēku, kas palīdz tapt kino. Un šīs komandas neatņemama sastāvdaļa ir grima mākslinieks ar savu komandu. Kopā ar režisoru tiek izdomāts filmas varoņa vizuālais tēls, ko katru dienu uzbur grima mākslinieks. 

Grima māksliniece Ilze Trumpe ir tikko pabeigusi darbu pie jaunās Viestura Kairiša vēsturiskās filmas “Janvāris”, kur viņas komandā strādāja arī Zane Žilinska. Šobrīd abas vai nu jau strādā pie jauniem projektiem, vai tiem gatavojas. Kā atšķiras grims teātrī un kino, kā top vēsturiskas frizūras un kas vien nav piedzīvots filmēšanas laukumā – par to visu attālinātā sarunā stāsta Ilze Trumpe un Zane Žilinska.

Šonedēļ "Piejūras klimatā" dzirdēsim sarunu ar kino režisoru Julianu Radlmaijeru, kura filmas raksturo mūsdienās reti sastopams, intelektuāli uzlādēts eiropeisks humors. Savai jaunākajai filmai “Asinssūcēji” (Bloodsuckers), kas bija iekļauta Berlīnes kino festivāla Encounters konkursā, jaunais vācu režisors kā stāsta izejas punktu izmantojis mazzināmus, bet gana intriģējošus faktus par kādu neprofesionālu aktieri no Sergeja Eizenšteina filmas “Oktobris”.

Šī gada 8. martā savu 25 gadu jubileju svin Džoela un Ītena Koenu kulta filma “Fargo”, kura kļuva par negaidītu hitu, atverot abiem brāļiem durvis uz pamatstraumes kino. Abu karjera ir bijusi izcili veiksmīga, un 2007. gadā brāļi saņēma “Oskaru” par gada labāko filmu “Kur sirmgalvjiem nav vietas”.

Filmā “Fargo” galveno – Mārdžas Gundersones – lomu spēlē lieliskā aktrise un Džoela Koena sieva Frānsisa Makdormanda. Šī loma aktrisei atnesa viņas pirmo “Oskara” balvu, bet brāļiem Koeniem – “Zelta palmas zaru” Kannu kino festivālā, kā arī “Oskaru” par labāko oriģinālscenāriju. 

Par to, vai “Fargo” tiešām ir balstīts patiesos notikumos, kas piemeklējuši Minesotas štatu 1987. gadā, kā arī par Frānsisas Makdormandas jaunāko darbu Hlojas Žao filmā “Klejotāju zeme” stāsta Marta Elīna Martinsone.