Piejūras klimats

Šonedēļ "Piejūras klimatā" atskatīsimies uz laikmetu Amerikas kino vēsturē, kas atgrieza skatītājus kinoteātros pēc televīzijas uzvaras gājiena. Jaunā Holivuda vienlaikus gan aizsāka lielo kases grāvēju tradīciju ar tādām filmām kā "Žokļi" un "Zvaigžņu kari", gan uzrunāja auditoriju, kas alka pēc vienkāršiem, atpazīstamiem stāstiem un varoņiem.

Par Jauno Holivudu un pārmaiņām, ko tā nesa, stāsta kino pētniece un publiciste Dārta Ceriņa.

Šī gada 26. februārī pirmizrādi piedzīvo straumēšanas vietnes Hulu oriģinālfilma – režisora Lī Danielsa (“Dārgumiņš”) biogrāfiskā filma par džeza leģendu Billiju Holideju – “Savienotās valstis pret Billiju Holideju”. Lai arī Holidejas dzīvesstāsts jau ir iemūžināts kino 1972. gadā, kad dziedātājas lomā iejutās Diāna Rosa, šoreiz filmas galvenais virzītājspēks ir Billijas Holidejas devums cilvēktiesību kustībai. Jaunajā filmā galvenā loma uzticēta Grammy balvas nominantei, R&B dziedātājai Andrai Dejai, kurai tā ir debija tik nopietnā kino lomā. 

Kāpēc kino veidotājus tik ļoti interesē mūziķu dzīvesstāstu ekranizācijas un kādas vēl biogrāfiskas filmas varam gaidīt tuvākajā nākotnē? Par šiem jautājumiem un to, kāpēc Billijas Holidejas izpildītā dziesma Strange fruit bija tik bīstama, stāsta Marta Elīna Martinsone.

Šonedēļ "Piejūras klimatā" atskatīsimies uz piecdesmitā Roterdamas Starptautiskā kino festivāla norisi.

Līdztekus virtuālajiem filmu seansiem noritēja sarunas ar režisoriem un mūzikas autoriem, bet programmā bija atrodami gan spilgti debitantu pieteikumi – kā Ariadnes mīta variācija Gruzijas filmā “Bebijai, manai vienīgajai mīlestībai”, un feministiska distopija amerikāņu filmā “Mayday”, gan arī jau tādu pazīstamu režisoru filmas kā Krievijas kino dīvas Renātas Ļitvinovas “Ziemeļu vējš”.

5. februārī prestižajā Roterdamas Starptautiskajā kino festivālā savu pirmizrādi piedzīvoja režisora Dāvja Sīmaņa jaunākā filma “Gads pirms kara”, kura arī saņēmusi ļoti pozitīvas ārvalstu atsauksmes un recenzijas. Filma, kuras pamatā ir stāsts par latviešu anarhistu Pēteri Mālderi, galu galā ir daudz visaptverošāks darbs - tā rāda dīvainu, sirreālu un traku pasauli, kura tuvojas kam nenovēršamam un baisam - Pirmajam Pasaules karam.

Filma “Gads pirms kara” ir Latvijas, Čehijas un Lietuvas kopprodukcija un galvenajā lomā redzams čehu aktieris Petrs Buhta. Tāpat filmā filmējušies arī pazīstami pašmāju aktieri - Inga Siliņa, Ģirts Ķesteris, Lauris Dzelzītis, Gints Grāvelis, Eduards Johansons u. c. Filma tapusi studijas “Lokomotīve” paspārnē, tās operators ir Andrejs Rudzāts, bet māksliniece - Kristīne Jurjāne.

Par to, kāds bija šis gads “pirms kara”, kāpēc filmai tapušas divas versijas (melnbalta un krāsaina) un par citiām tēmām stāsta filmas režisors un viens no scenārija autoriem - Dāvis Sīmanis. Sarunājās Marta Elīna Martinsone.

Šonedēļ "Piejūras klimats" ielūkosies kino grāmatu klāsta jaunumos. Ievērojamā itāļu kinorežisora Federiko Fellīni simtu pirmo jubileju varam svinēt ar šajās dienās iznākušo grāmatas “Veidot filmu” tulkojumu latviešu valodā.

Plašāku ieskatu izdevumā, kas ir apjomīgs Fellīni rakstu, autobiogrāfisku sacerējumu, interviju un scenāriju piezīmju apkopojums, gūsim sarunā ar tā tulkotāju Janu Bērziņu un kinozinātnieku Viktoru Freibergu.

Šī gada 20. janvārī savu 75. jubileju svinēja viens no ietekmīgākajiem art-house režisoriem – Deivids Linčs. Viņa sirreālā pasaules uztvere un vizuālā valoda ir ietekmējusi nu jau vairākas kino veidotāju paaudzes. Pagājušajā gadā 30 gadu jubileju svinēja arī viens no viņa slavenākajiem darbiem – televīzijas seriāls “Tvinpīka”. Šis bija viens no pirmajiem gadījumiem, kad populārs kino režisors veido savu projektu televīzijā. Tagad šī jau ir ierasta prakse.

Deivids Linčs tiek saukts par sirreālisma “renesanses cilvēku”, jo darbojas ne tikai kino, bet arī glezno, raksta, fotografē un muzicē. Viņa veidotie video interneta vidē vienmēr ir brīnišķīgi pārsteigumi, kuros manāma viņa negaidīti pozitīvā personība. Lai arī pēdējos 20 gados Deivids Linčs filmas ir veidojis ļoti reti, 2017. gadā iznāca seriāla “Tvinpīka” trešā sezona “Atgriešanās”, ar kuru režisors kārtējo reizi pierādīja, ka viņam līdzīga šajā pasaulē nav.

Par Deivida Linča karjeru un populārākajiem darbiem stāsta Marta Elīna Martinsone.

Viens no dižākajiem pasaules animatoriem, japānis Hajao Mijadzaki šogad svin savu astoņdesmito jubileju. Viņa rūpīgi izstrādātais filmu zīmējums, fantastisko tēlu plejāde, kur izdoma saaužas ar tautas tradīciju, kā arī tādas vispārcilvēciskas un universālas tēmas kā ģimene, ekoloģija, izlīgums starp dabu un cilvēku, un pacifistiskas idejas ir atnesuši slavu ne tikai Japānā, bet visā pasaulē.

Japāņu animators ir dzimis 1941. gada 5. janvārī. Viņa tēvs vadīja aviorūpnīcu Mijadzaki Airplanes, kas ražoja tehniku kara aviācijas vajadzībām. Aizraušanās ar gaisa kuģiem un interese par animāciju Mijadzaki pavadījusi jau kopš bērnības. Teju katrā viņa filmā redzami skrupulozi izzīmēti lidaparāti – kā reālistiski, tā fantastiski. Otrā pasaules kara atmiņas, četru gadu vecumā pieredzētie gaisa uzlidojumi atstāja neizdzēšamu iespaidu uz mazo zēnu un vēlāk atbalsojās arī viņa filmu sižetos.

Lai gan studējis politoloģiju un ekonomiku, pēc augstskolas Mijadzaki sāka strādāt kinostudijas Toei animācijas nodaļā. 1979. gadā tapa viņa pirmā filma “Kaliostro pils” bet jau 1985. gadā Mijadzaki kopā ar domubiedriem nodibināja savu animācijas studiju “Džibli” (Studio Ghibli), kuras vārds ir aizgūts no karsta tuksneša vēja arābiskā nosaukuma, turklāt tā dēvēja arī kādu Otrā pasaules kara itāļu izlūklidmašīnas modeli. Starp pazīstamākajām Mijadzaki filmām jāmin “Mans kaimiņš Totoro”, “Kiki piegādes dienests”, “Princese Mononoke”, “Gariem līdzi”, “Ceļojošā pils” un “Ponio”, tomēr ir vērts pievērst uzmanību arī tādām mazāk populārām filmām kā Porco Rosso un The Wind Rises, ko varētu tulkot kā “Vējš pieņemas spēkā”.

Par godu animatora jubilejai plaša Mijadzaki filmu izlase šobrīd skatāma Netflix platformā.

Sarunā par ievērojamā japāņu mākslinieka filmu pasauli piedalās Animācijas asociācijas vadītāja, īsfilmu kuratore un animācijas režisore Anna Zača, kā arī animators un režisors Gints Zilbalodis, kura filma “Projām” saņēmusi neskaitāmus starptautiskus apbalvojumus.

Raidījumā skan mūzika no Hajao Mijadzaki filmām “Mans kaimiņš Totoro” un “Gariem līdzi”.

Ne tikai pagājušais gads, bet arī šī gada sākums liek gremdēties pārdomās par cilvēka dabu, kurā šķietami cīnās divas puses: tieksme pēc vardarbības un empātijas spēja. Un šīs abas tēmas tiek aplūkotas divās kulturāli nozīmīgās filmās, kuras šogad svin apaļas jubilejas. Šī gada nogalē savu piecdesmito jubileju svinēs Stenlija Kubrika skandalozā Entonija Bērdžesa romāna “Mehāniskais apelsīns” ekranizācija. Šī filma, kas piedzīvoja gan milzu popularitāti, gan smagu nopēlumu, ir kļuvusi par neatņemamu kultūrtelpas sastāvdaļu un katra nākamā paaudze to atklāj no jauna. Par spīti baisas vardarbības attēlojumam, stāsta pamatā ir jautājums par cilvēka brīvo gribu un ko vispār nozīmē – būt labam sabiedrības loceklim.

Otra jubilāre ir sirsnīgā un aizkustinošā Čārlija Čaplina 1921. gada 16. janvārī iznākusī filma “Mazulis”, kura stāsta par to, kā Klaidonis uz ielas atrod pamestu zīdaini un nolemj to audzināt kā savu dēlu. Šis stāsts par cilvēka neizmērojamo empātijas un mīlestības spēju, ir viens no nozīmīgākajiem mēmā kino darbiem.

Par abu filmu tapšanas aizkulisēm un to, kā tās uzņēma publika un kritiķi, stāsta Marta Elīna Martinsone.

Šonedēļ Piejūras klimatā atzīmēsim 75 gadu jubileju Ziemassvētku kino klasikai – Frenka Kapras filmai “Šī brīnišķīgā dzīve”, kas iznāca uz ekrāniem pirmajos Ziemassvētkos pēc Otrā pasaules kara. Vairāk par filmu, kurā Džordžs Beilijs piedzīvos izšķirošu satikšanos ar sargenģeli Ziemassvētku vakarā uz tilta, stāstīs kino publiciste Zane Dzene. Tāpat ieskatīsimies sarakstā ar 50 visu laiku labākajiem filmu skaņu celiņiem. 

Raidījumā skan Dimitrija Tjomkina, Ģērģa Ligeti, The Who, Stealers Wheel un Braiena Īno mūzika no filmām “Šī brīnišķīgā dzīve”, “Rašmora”, “Trakie suņi”, un “Vilcienvakte”. 

Raidījums tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

 

50 labākie filmu skaņu celiņi:

https://pitchfork.com/features/lists-and-guides/the-50-best-movie-scores-of-all-time/ 

50 labākās filmu oriģinālmūzikas izlase

https://pitchfork.com/features/lists-and-guides/the-50-best-movie-scores-of-all-time/

Šonedēļ "Piejūras klimatā" runāsim par nule atklāto Nacionālā Kino centra portāla filmas.lv sadaļu – restaurētu Latvijas klasisko filmu izlasi. 13 spēlfilmas, 2 dokumentālās un 3 animācijas, kas skatāmas visā pasaulē – vairāk par to, kādēļ un kā radusies šī iecere, raidījumā stāstīs Nacionālā Kino centra un portāla Kino raksti vēstnese Kristīne Matīsa. 

Strauji tuvojas ziemas brīvdienu sezona, un līdz ar to – ģimenes kino vakaru repertuāra izvēļu izaicinājumi. Šogad vērā ņemams konkurents ierasto straumēšanas platformu piedāvājumam būs plašs restaurētas latviešu kino klasikas klāsts, kas nupat kā pievienots portāla filmas.lv katalogam. Nacionālā Kino centra, Latvijas Nacionālā arhīva Valsts kinofotofonodokumentu arhīva un studijas Lokomotīve kopīgiem spēkiem atjaunoto filmu izlasi papildina kino zinātnieču Ingas Pērkones un Zanes Balčus, kino vēsturnieces Kristīnes Matīsas, kā arī animācijas zinātājas Ievas Vieses ievadvārdi. Filmas skatīties ir iespējams tiešsaistē jebkurā laikā bez maksas visur pasaulē, turklāt – bez angļu valodas subtitriem teju visām filmām pieejamas arī citu valodu versijas. “Lāčplēsis”, “Purva bridējs”, ”Kad lietus un vēji sitas logā”, “Ābols upē, “Motociklu vasara”, “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili”, “Šķērsiela” un ”Zaķīšu pirtiņa” – šīs un vēl virkne citu filmu, kas tapušas laikposmā no 1930. līdz 1991. gadam, kādam sagādās patīkamu atkalredzēšanās prieku, bet kādam tā būs iespēja iziet īso kursu Latvijas kino.

Raidījumā skan mūzika no filmām “Baltie zvani”, “Četri balti krekli”, “Motociklu vasara” un “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili”, kas skatāmas Latvijas kino klasikas izlasē.