Piejūras klimats

Piejūras klimats

By Latvijas Radio 3 - KlasikaTV & Film
Download on the App Store

Piejūras klimats episodes

  • "7 miljardi gadu pirms pasaules gala" - lielas jūtas par ļoti mazu naudu
    Jāņa Ābeles filma "7 miljardi gadu pirms pasaules gala", kas pirmizrādi piedzīvos Rīgas Starptautiskā kino festivāla konkursa skatē 25. oktobrī, ir rets gadījums latviešu kino: filma stāsta par mīlestību un jaunības alkām, kuras galvenie iedvesmas avoti – franču Jaunais vilnis un poļu režisora Kšištofa Keslovska filmas.
    "Filma ir Jāņa Ābeles autordarbs, kurā viņš daudz ielicis no savas dzīves," uzskata galvenā varoņa jeb Leo lomas atveidotājs, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Raimonds Celms. "Tas būtībā ir jauna cilvēka skatījums uz viņa paša dzīvi, uz to, kur viņš atrodas un kā vēlas sevi redzēt.
    Galvenā varoņa dzīve dramatiski mainās, jo stāsts ir par visinteresantāko tēmu dzīvē – mīlestību, un tur, kā paši zinām, mierīgi nekas nevar notikt...
    Iekšējās pasaules notikumi filmā gan parādās diezgan savdabīgi – tie nav ārēji plaši un ekspresīvi. Režisora vēlme bija iekšējo pasauli rādīt jūtīgiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, kurus viņš aizguvis, iedvesmojoties no franču Jaunā viļņa metodēm un filozofijas. Bija ļoti interesanti strādāt!"
    Un interesanti bijis arī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrisei Janai Herbstai, kura filmā atveido Annu: "Tobrīd latviešu kinematogrāfijā tādas filmas par divu jaunu cilvēku attiecībām nemaz nebija. Tur ir tālu no miera, tālu no skaistā, bet… tas viss ir skaisti.”
    19. septembra raidījumu "Piejūras klimats",
    kurā tiekamies arī ar filmas "Inga dzird" režisoru Kasparu Gobu,
    pilnā apjomā aicinām klausīties šeit:
    9 min
  • Sarunā par filmu "Tēvs Nakts" - Dāvis Sīmanis, Andrejs Rudzāts un Lolita Tomsone
    Jau pavisam drīz, 18. oktobrī sāksies Rīgas Starptautiskais kino festivāls, kuru šogad ievadīs Dāvja Sīmaņa filmas “Tēvs Nakts” īpašais seanss.
    Lai gan filmas pirmizrāde vēl tikai gaidāma, tā jau tikusi nominēta nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” 12 kategorijās, tostarp arī nominācijā “labākais komponists”. Tādēļ raidījuma ietvaros būs iespēja dzirdēt Edgara Rubeņa īpaši šai filmai radītās mūzikas framentus.
    “Tēvs Nakts” it kā ir filma par vienkāršu ostas strādnieku, Žani Lipki, kurš ar savu sievu Johannu un citiem palīgiem, riskējot ar savu un tuvinieku dzīvību, vairāku gadu garumā otrā pasaules kara laikā spēja izglābt vismaz 55 ebrejus, brīnumainā kārtā izvairoties no nacistiskā režīma represijām. Tomēr pavisam vienkāršs ostas strādnieks Žanis Lipke nebija, par to liecina gan cilvēku atmiņas, gan arī viņa paveiktais.
    Uz sarunu par gaidāmo filmu, kā arī par Žaņa Lipkes neordināro personību aicinājām filmas “Tēvs Nakts” režisoru Dāvi Sīmani un operatoru Andreju Rudzātu, kā arī Žaņa Lipkes memoriāla direktori Lolitu Tomsoni.
    15 min
  • Kinozinātniece, Rīgas Kino muzeja vadītāja Zane Balčus: Ne viss ir līdz galam atšifrēts...
    Tuvojoties kinofestivālam Riga IFF, Kristīne Želve pāraidē "Piejūras klimats" studijā bija aicinājusi kinozinātnieci un Rīgas Kino muzeja vadītāju Zani Balčus, lai parunātu par īsfilmām, found footage un arhīvu filmām.
    Saruna izvērtās tik interesanta, ka šeit piedāvājam noklausīties to pilnā apjomā.
    Zane Balčus stāsta par atradumiem pasaules un Latvijas kino vēsturē, kā arī par izstādi "Latvijas kino pamatlicēji” Rīgas Kino muzejā. Zane skaidro atšķirības starp found footage un arhīvu filmām, pastāsta par pazudušām un atrastām filmām pasaules un Latvijas kino vēsturē, kā arī pieskaras arhīva kā institūcijas veidošanās vēsturei un nozīmei.
    5. oktobra raidījumu "Piejūras klimats" aicinām klausīties šeit:
    13 min
  • Sākam gatavoties RIGA IFF!
    Sākam tuvoties kinofestivāla Riga IFF programmai, tāpēc šonedēļ "Piejūras klimatā" runājam par īsfilmām, found footage un arhīvu filmām.
    Studijā viesojas kinozinātniece un Rīgas Kino muzeja vadītāja Zane Balčus, kura stāsta par atradumiem pasaules un Latvijas kino vēsturē un izstādi "Latvijas kino pamatlicēji” Rīgas Kino muzejā. Viņa skaidro atšķirības starp found footage un arhīvu filmām, vēsta par pazudušām un atrastām filmām pasaules un Latvijas kino vēsturē, kā arī pieskaras arhīva kā institūcijas veidošanās vēsturei un nozīmei.
    Kinofestivāls Riga IFF sāksies 18. oktobrī, un tā programmā varam atrast Kannu kinofestivāla apbalvotos “Zaglēnus”, “Laimīgo Lācaru”; intriģē gan 2015. gada Kannu laureāta ungāra Laslo Nemeša otrā filma “Saulriets”, gan igauņu autorkino enfant terrible Suleva Kedusa trīs dažādo laiku stāsti ar vienu aktrisi centrā – “Slepkava. Jaunava. Ēna”, gan jaunās talantīgās lietuvietes Giedres Beinorjūtes “Elpa marmorā”. Šis ir kino, kuru ikdienā, visticamāk,  neatradīsim mūsu kinoteātros.
    Iesildīšanos festivālam varētu sākt ar vēl marginālāku kino daļu – proti, īsfilmām, kurām sava formāta dēļ ir praktiski neiespējami nonākt kinoteātru repertuārā kā patstāvīgām vienībām – tikai izlases formātā īpašos seansos vai kino festivālos.
    Par īsfilmu tradicionāli tiek uzskatīta filma kuras laika hronometrāža nesasniedz pilnmetrāžas filmas laiku.  Pēc Amerikas Kinoakadēmijas standartiem tradicionāli tās ir filmas līdz 40 minūtēm, pēc mūsu Nacionālās kinobalvas “Lielais Kristaps” – kura nominanti, starp citu šonedēļ ir tapuši publiski zināmi – īsfilmas ir filmas līdz 50 minūtēm. Īsfilma, protams, ir patstāvīgs žanrs ar saviem īpašiem spēles noetikumiem, nevis tikai pilnmetrāžas mazā māsiņa.
    Riga IFF  īsfilmu programmas Short Riga 6 apakšprogrammās iekļautas 85 filmas ar hronometrāžu līdz 30 minūtēm. Un viena no tām ir somu režisora Sami van Ingena 15 minūšu filma “Liesma” (Flame) ar elegantu ambiet skaņu celiņu.
    “Liesma” ir filma, kur uzņemta, izmatojot atrasto arhīvu, un šajā gadījumā atrastais arhīvs ir unikāls – tie ir 2015. gadā Francijā atrastie vienīgie kadri no Teuvo Tulio 1937.gadā uzņemtās melodrāmas “Silja” jeb “Jaunībā aizmigusī”, kura līdz tam laikam tika uzskatīta par sadegušu ugunsgrēka liesmās. Savukārt Teuvo Tulio ir Latgalē dzimis somu kinoklasiķis, īstajā vārdā Teodors Tugajs, par kuru pati Kristīne Želve veidojusi dokumentālo filmu “Fedja” - tiesa, pirms šī vēsturiskā atraduma.
    “Liesma” aktualizē ļoti interesantu jautājumu par atrastajiem arhīviem jeb tā dēvētajiem found footage. Šobrīd pasaulē ar found footage gan saprot īpašu filmu subžanru vai filmu veidošanas tehniku, kurā tiek imitēts it kā atrasts materiāls – zināmākā šāda žanra filma Latvijā, iespējams būs “Blēras raganas”. Šai žanrā veidotajām filmām ir veltīta, piemēram, interneta vietne foundfootagecritic.com.
    15 min
  • Kino un mūzika - no leģendāras klasikas līdz drebuļu parādei
    Šonedēļ raidījumā runājam par filmu mūziku – kino elementu, ko daži režisori uzskata par neatņemamu filmas sastāvdaļu, savukārt citi – par bīstamu apdraudējumu.
    Pieminam Franko Dzefirelli filmu “Romeo un Džuljeta”, kas šogad svin 50 gadus, islandiešu komponistu Johanu Johansonu, kuru zaudējām šā gada februārī, kā arī klausāmies filmas “Suspiria” skaņu celiņa divas versijas.
    15 min
  • Ar iespaidiem no 75. starptautiskā Venēcijas kinofestivāla studijā viesojas Elīna Liberte
    Atskatāmies uz aizejošo kino vasaru, kuru noslēdz 75. Starptautiskais Venēcijas kinofestivāls – ar svaigiem festivāla iespaidiem studijā viesojas filmu izplatīšanas kompānijas "Acme" pārstāve Elīna Liberte.
    Runājam gan par uzvarētājfilmu – Alfonso Kuarona “Romu”, gan Džuliana Šnābela “Pie mūžības vārtiem” ar Vilemu Defo galvenajā – Vinsenta van Goga lomā.
    Un tad vēl arī par kino, kas mūs sagaida rudenī: “Homo Novus”, “Baltijas Pērle”, “RigaIFF”…
    15 min
  • Igauņu režisors Marks Sosārs izvēlas dzīvot realitātē
    Viens no nupat Rīgā pirmizrādi piedzīvojušās dokumentālās filmas "Laika tilti" varoņiem – igauņu režisors Marks Sosārs – mīt uz nelielās Manilaidas salas blakus par to lielākajai Kihnu salai, kopj aitu un kazu ganāmpulku, vada radio raidījumu kihnu valodā, kā arī veido jau trešo filmu par Kihnu salas ļaudīm.
    "Laika tiltos" viņš runā par pasaules laicīgumu kā neizbēgamību: "Nav nekā mūžīga, ir tikai bezgalīgas variācijas. Pirms es uzfilmēju "Kihnu sievu", arī pastāvēja kāda, tobrīd jau izzūdoša pasaule. Un pirms tam bija vēl kāda. Izzūdošā pasaule, kurā šobrīd mēs dzīvojam, tiks aizvietota ar citām variācijām, ar citiem cilvēkiem. Tā tas vienkārši ir, un mums tas jāpieņem."
    ***
    Intervija ar Marku Sosāru iekļauta 14. septembra pārraidē "Piejūras klimats". Tajā būvējam laika tiltus uz divām kinematogrāfiskām salām - Fori Zviedrijā un Kihnu Igaunijā, no kurām vienai ir īpaša saistība ar Latvijas vienaudzi Ingmaru Bergmanu, savukārt otrai - ar Baltijas poētiskā kino meistaru Marku Sosāru. Runājam arī par pamatiedzīvotāju kino, kā arī atskatāmies uz nule kā noslēgto, jau septiņdesmit piekto Venēcijas kino festivālu.
    Pārraides pilnu versiju aicinām klausīties šeit!
    6 min
  • Laika tilti starp kinematogrāfiskām salām, pamatiedzīvotāju kino un Venēcijas festivāls
    Šoreiz būvējam laika tiltus uz divām kinematogrāfiskām salām - Fori Zviedrijā un Kihnu Igaunijā, no kurām vienai ir īpaša saistība ar Latvijas vienaudzi Ingmaru Bergmanu, savukārt otrai - ar Baltijas poētiskā kino meistaru Marku Sosāru.
    Runājam par pamatiedzīvotāju kino, kā arī atskatāmies uz nule kā noslēgto, jau septiņdesmit piekto Venēcijas kino festivālu.
    Bergmana simtgade
    1918. gada 14. jūlijā Upsalā, Zviedrijā pasaulē nāca Ziemeļeiropas dižākais kino autors - Ingmars Bergmans. Par godu režisora simtgadei Zviedrijas institūts īsteno plašu pasākumu programmu visā pasaulē, sākot no filmu skatēm un beidzot ar ceļojošu izstādi, kura oktobrī, Rīgas Starptautiskā kino festivāla ietvaros, būs apskatāma arī Rīgā, kinoteātrī Splendid Palace.
    Mākslinieku rezidence mazajās Hammaršas piejūras mājiņās, Bergmana dzīvojamā māja ar plašo bibliotēku un skrupulozi saglabāto, pēc režisora stingriem norādījumiem veidoto interjeru, Bergmana kultūras centrs un izstāžu zāle bijušajā skolas ēkā,
    kinoteātris pavisam necilā būvē, kas neatšķiras no zvejnieku dzīvojamām ēkām - Fore ir kluss dārgakmens, kuru vislabāk doties izpētīt uzreiz pēc vasaras saulgriežiem, ikgadējās Bergmana nedēļas ietvaros.
    Bergmans ir uzņēmis pat vairākas filmas Forē: “Mīklaini kā spogulī” (1961), “Persona”(1966), “Kauns”(1968), "Annas kaislība”(1969), “Laulības dzīves ainas” (1973)), to veidošanas laikā nodibinot ciešu draudzību ar vietējiem saliniekiem, zvejniekiem. 
    Tapa arī divas dokumentālās filmas - “Fores dokuments” (1969), un “Fores dokuments 1979”, kam pateicoties, Fore ieguva vispārēju atpazīstamību, un jau Bergmana dzīves laikā arī zināmu ekskluzivitāti. Tagad, pēc viņa nāves Fore kļuvusi par teju svētceļojumu galamērķi Bergmana faniem.
    Bergmana simtgadi svinot, šķiet būtiski atskatīties uz mirkli, kad vēl tikai veidojās viņa personība, jo tieši par savu bērnību, sarežģītu, pretrunīgu emociju plosītu, Bergmans runā bieži - gan autobiogrāfijā, kur nereti patiesi fakti piedzīvojuši krāšņas kinematogrāfiskas transformācijas sižeta dinamikai par labu, gan savās filmās.
    Laika tilti
    Atgriežoties mūsdienās, jāpiemin nupat Rīgā notikusī Audrjusa Stoņa un Kristīnes Briedes filmas “Laika tilti” pirmizrāde. Par topošo filmu runājām jau pavasarī, kad "Piejūras klimata" studijā viesojās filmas producents Uldis Cekulis.
    Uz pirmizrādi Rīgā bija ieradušies arī filmas varoņi - Baltijas poētiskā dokumentālā kino meistari: Ivars Seleckis, kura jaunākā filma “Turpinājums” ir šī gada Latvijas pieteikums Oskara balvai, kā arī igauņu režisori Andress Sēts un Marks Sosārs.
    Viens no filmas režisoriem, Audrjus Stonis par filmas varoņiem saka tā: “Savos darbos viņi apgalvoja, ka kino spēj uzveikt nāvi. Ka viss, kas tiek fiksēts dokumentālajā filmā, tiks saglabāts mūžīgi. Viņi man iemācīja būvēt tiltus no pagātnes uz nākotni.”
    Tomēr Marks Sosārs “Laika tiltos” runā par pasaules laicīgumu kā neizbēgamību...
    Pamatiedzīvotāju kino
    Tieši šobrīd pamatiedzīvotāju kino ir ieguvis vērā ņemamu aktualitāti, tomēr kopš Roberta Flaijertija 1922. gadā uzņemtās "Nanuka no ziemeļiem” pamatiedzīvotāju kino tomēr piedzīvojis kardinālas izmaiņas.
    Mazo un ne tik mazo tautu pārstāvji vairs nav tikai eksotisks kino materiāls. Sāmi - tepat Ziemeļeiropā, inuīti - Kanādā, Amerikas pamatiedzīvotāji un aborigēni Austrālijā paši veido kino, gūstot nozīmīgu starptautisku ievērību.
    Viens no starptautiski atpazīstamākajiem indigenous jeb pamatiedzīvotāju režisoriem ir austrālis Vorviks Torntons, kurš ievērību guva jau 2009. gadā ar filmu “Samsons un Delila”, kurai viņš bija gan režisors, gan scenārija autors, gan operators - tā saņēma arī balvu par labāko opeatora darbu Kannu kino festivālā.  Savukārt viņa jaunākais darbs, ko šoruden varēsim redzēt arī Rīgā, “Jaukā zeme”, saņēma žūrijas balvu 2017. gada Venēcijas kino festivālā. 
    Venēcija
    Arī šī gada Venēcijas kino festivāls nupat kā noslēdzies, galveno balvu pieškirot Alfonsa Kuarona melnbaltajai drāmai “Roma”, kas balstīta režisora atmiņās par bērnību Mehiko 70. gados, par labāko aktierdarbu apbalvojot Villemu Defo par gleznotāja Vincenta Van Goga atveidojumu Džuliana Šnābela filmā “Pie mūžības vārtiem”, kā arī  Olīviju Kolmani Jorga Lantimosa filmā “Favorīte”.
    Pie Venēcijas kino festivāla filmām vēl atgriezīsimies kādā no turpmākajiem raidījumiem.
    15 min
  • Saviļņojoši! Rolanda Kalniņa "Četri balti krekli" Kannās un Billes liktenis filmā
    Raidījumu sākam ar ļoti skaistu ziņu –  Rolanda Kalniņa 1967.gadā uzņemtā un pēc tam aši un klusi plauktā noliktā filma “Četri balti krekli” jeb “Elpojiet dziļi” ir iekļauta Kannu kinofestivāla Klasikas skatē!
    Filmas restaurētā kopija tur tiks izrādīta kopā ar Ingmara Bergmana, Stenlija Kubrika, Orsona Velsa, Žaka Riveta un citu kinoklasiķu darbiem. Gandarījums un prieks – gan par to, ka Latvijas kino pilnvērtīgi un pašcieņu ierakstās pasaules kino klasikas vēsturē, gan par to, ka laiks tiešām visu noliek savās vietās un pēc 51 gada vēsturiskā netaisnība ir labota!
    Savus pirmos soļus pretī skatītājiem šonedēļ spērusi "Bille" – režisores Ināras Kolmanes jaunā filma, kas tapusi pēc Vizmas Belševicas tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Pārraidē uzklausām gan Ināru Kolmani, gan otro scenāristi Evitu Sniedzi un arī mākslinieci Ievu Romanovu.
    15 min
  • Dāvja Sīmaņa dokumentālā filma "Mūris" - īpaši aktuāla tiem, kas glorificē padomiju
    16. aprīlī Šveicē notiekošā kinofestivāla "Visions du Réel" konkursa skates ietvaros pasaules pirmizrādi piedzīvojusi kinorežisora un Latvijas Nacionālās filmu skolas asociētā profesora Dāvja Sīmaņa dokumentālā filma "Mūris" – subjektīvi emocionāls, vizuāli tēlains skatījums uz Latvijas un Krievijas pierobežas reģionu, kas reizē ir arī visas Eiropas robeža ar Krieviju. 24. aprīlī notiks tās pirmizrāde Latvijā.
    "Tas man gluži personiski nozīmē ļoti daudz – ka mana filma startē tik nozīmīgā festivālā, un cilvēkiem pasaulē būs iespējams ieraudzīt mūsu sabiedrības kontekstu,” pirms došanās uz filmas pirmizrādi raidījumā "Piejūras klimats" gandarījumu neslēpa režisors.
    "Filma nenoliedzami ir ļoti politiska," atzīmē Sīmanis. "Neskatoties uz to, ka filmas galvenais fokuss ir mans skatījums uz notikumiem abās pusēs – apbus Latvijas un Krievijas robežai, nosaukums "Mūris” apzīmē to necaurejamo sienu, kas ideoloģijas vai domāšanas nozīmē pastāv starp dažādajām sabiedrībām. Jo īpaši tas ir aktuāls sabiedrībā, kas apbrīno padomju pagātni, šo uzskatu burtiski kā indi izplatot mūsdienu kontekstā, liekot glorificēt pagātnes notikumus, par ko zināšanu trūkst vai to vispār nav.”
    Raidījuma "Piejūras klimats" pilno versiju, kurā Zane Balčus un Dāvis Sīmanis spriež par leģendāro sinematēkas dibinātāju Langluā un to, vai arī Latvijā nepieciešama sinematēka, klausieties šeit:
    3 min

About Piejūras klimats

From the publisher's feed

"Piejūras klimats" – raidījums par kino, ko pārmaiņus vada Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) radošā direktore Sonora Broka un publiciste, teātra režisore Marta Elīna Martinsone.

More shows like Piejūras klimats

Kultūras rondo by Latvijas Radio 1

Kultūras rondo

0 Listeners

Kur kritiķiem nav vietas by Latvijas Radio 1

Kur kritiķiem nav vietas

0 Listeners