Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par iespēju ar valsts atbalstu iegādāties jaunu vai lietotu elektroauto: lēmumi ir pieņemti, praktiski atbalsts sāks darboties jau drīz – kā to izmantot, cik var ietaupīt un uz kādiem likumu un tehniskajiem grābekļiem neuzkāpt. 

Un, protams, ielūkojamies mūsu ieguldījumu portfeļos un padziļinātāk kādā Baltijas biržā kotētā uzņēmumā.

Pirms laika solītais, arī kritizētais atbalsts elektroauto iegādei ir finiša taisnē un plānots, ka tas būs pieejams jau tuvākajā laikā – ja no marta vidus līdz aprīļa sākumam. Valsts izstrādātā atbalsta programma elektroauto iegādei fiziskām personām paredz par jaunu elektroauto iegādi piešķirt 4500 eiro, bet par lietotu vai lādējamu hibrīdauto – 2250 eiro. Vēl vienu tūkstoti eiro atbalstā var pieplusot klāt, ja pārstrādei nodod veco iekšdedzes dzinēja auto. Kā „Elektrum” rīkotā vebinārā par šo tēmu stāsta uzņēmuma „Vides investīciju fonds” finanšu vadītājs Gints Kārkliņš: pirms pirkt elektro vai kādu hibrīda tehnoloģijas auto ar domu par atbalstu, jāpārliecinās, ka gan pašam nav nodokļu parādi, alimentu parādnieku sarakstos vai pasludināta maksātnespēja, gan arī iecerētais spēkrats un tā izmantošanas iecere atbilst konkursa nosacījumiem.

Raidījumā Pievienotā vērtība par enerģētisko neatkarību un kā dzīvot bez Krievijas gāzes, protams, arī par to, kas notiek kapitāla tirgos un ar investora acīm paskatīsimies uz Igaunijas uzņēmumu “Tallink”, kura darbu pēdējos pāris gados nopietni skārusi pandēmija.

Lai cik arī ātri vai lēni tiek ieviestas sankcijas pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā, redzējām, ka atsevišķām valstīm bija visai grūti sagremot to, ka tas maksās arī pašiem. Gadiem runāts par Eiropas un arī Latvijas atkarību no Krievijas gāzes, bet, lai to mazinātu, ir izdarīts visai maz un tur vainīgos pie mums droši vien varētu saukt un saukt.

Ko valsts var darīt? Pirmie soļi krīzes situācijā jau ir veikti – „Latvenergo” uzdots iegādāties divas teravatstundas sašķidrinātās gāzes, kas ir divi kuģi ar gāzi. Vēl atcelti tie rīki, kuri mudina Inčukalna gāzes krātuvē uzglabāto iztērēt. Šie ir tādi īstermiņa risinājumi.

Pilnībā bez gāzes neiztiksim, bet tur, kur to varam, tas ir jādara. Apvienojumā ar energoefektivitāti arī tiksim pie ilgtermiņā stabilākas energo un siltumapgādes arī cenu ziņā. Protams, tas viss nozīmē investīcijas siltināšanā, tehnoloģiju maiņā – un Latvijā uzņēmēji nelabprāt iegulda savu naudu, ja neredz tūlītēju atdevi, piemēram, sakot, ka saules paneļi atmaksājas tikai desmit gados.

Raidījumā Pievienotā vērtība saruna par izmaiņām, kā uzņēmēji var pieteikties valsts atbalstam, par konkurenci veselības aprūpē un, protams, par kādu no Baltijas biržas uzņēmumiem. 

Konkurence veselības aprūpē

Ja nu ir kāda lieta, par kuru pandēmijas laikā strīdu bija mazāk, tad tas ir par to, ka veselības aprūpe ir prioritāte. Bet – arī tur, paskatoties dziļāk, netrūkst konfliktu. Un pateicoties vienam no tiem, bija ārkārtīgi interesanta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras diskusija par konkurenci veselības aprūpē.

Ringa vienā pusē – nozares uzņēmēji. Viņu viedoklis: lai gan tarifi, ko valsts par pakalpojumiem maksā, ir vienādi visiem, valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir konkurences priekšrocības. Tā vērtē Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Un asa ir arī konkurence par personālu. 

Protams, jautājums, cik lieliska un saglabājama ir tāda sistēma, kur izrādās, iespēja nodrošināt pakalpojumu balstās uz radiologu mazo algu un spiedienu strādāt ļoti daudz stundas, bet problēma skaidra – pēc privāto nozares uzņēmumu domām, nav godīga konkurence.

Bet ringa otrā pusē šoreiz pašvaldības, kuras satrauc idejas par to, ka pamatā pakalpojumus uzticētu veikt privātajiem uzņēmējiem, pašvaldībai ļaujot darboties tad, kad privātais atteicies. Vērtē Kristīne Kinča, pašvaldību savienības padomniece.

Veselības aprūpes sistēmu nevar vērtēt tikai caur konkurences prizmu, uzsvēra Maija Āboliņa no Valsts kontroles padomes.

Risinājums? Galvenais par ko, šķiet, šajā diskusijā vienojās visas iesaistītās puses ir tas, ka problēmu netrūkst… Risinājuma, kas derētu ne tikai visiem iesaistītajiem, bet nāktu par labu arī pacientiem, pagaidām gan nav. 

Atbalsts uzņēmējiem

Valsts platforma biznesa attīstībai – ar šādu paziņojumu sevi plašāk pieteicis Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izveidotais portāls business.gov.lv. Portāls testa režīmā jau strādā kādu laiku, bet kādēļ šāds portāls nepieciešams? Protams, tajā apkopota informācija uzņēmējiem par dažādiem atbalsta veidiem, bet ko vēl tajā varēs izdarīt, jautājam LIAA direktora vietniecei Ivetai Strupkājai.

Raidījumā Pievienotā vērtība par kapitāla tirgu Eiropā un Latvijā. Daudz esam stāstījuši par to, kā privātpersonām ieguldīt un veidot savus uzkrājumus, bet šodien vairāk par to, kā attīstīt šos tirgus tā, lai tie palīdzētu straujāk attīstīt ekonomiku un augt visdažādākā mēroga uzņēmumiem. 

Kā ierasts, turpinām padziļināti pētīt Baltijas biržā esošos uzņēmumus un cik pievilcīgi tie ir no ieguldītāja skatu punkta.

Trīs ietilpīgi, spēcīgi, bet bez darbības tukši vārdi “Ambīcijas. Izaugsme. Ilgtspēja”. visi trīs likti kā galvenie Latvijas kapitāla tirgus forumā, tā mērķis saprast, kas tad ir izdarīts, kas vēl būtu jādara, lai Latvijas kapitāla tirgus būtu labāks un mums visiem parocīgāks.

Lai gan jau pirms teju 18 gadiem iestājāmies Eiropas Savienībā, pirms astoņiem gadiem pievienojāmies arī eirozonai, jāatzīst, ka mūsu kapitāla tirgus, vismaz Baltijas mērogā ir palicis visai izolēts, nepieejams, līdzīgi kā mums citu Eiropas valstu tirgi. Cerams tas tuvākā nākotnē mainīsies, jo to, kā problēmu identificējusi arī Eiropas Komisija un vēlas izveidot Eiropā arī vienotu kapitāla tirgu, saka Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Tas palīdzēs ātrāk atkopties pēc pandēmijas. 

Lai apvienotu tirgus, plānots izveidot kopīgu Eiropas sistēmu, vienādot noteikumus, tostarp padarīt ienākšanu biržā vieglāku maziem un vidējiem uzņēmumiem. Kā to darīt? Starp citu labs piemērs ir Baltijas valstis, kas jau ir spējušas visas trīs izveidot principā vienotu kapitāla tirgu, biržu, tā piesaistot arī pārrobežu investorus.

Te gan jāsaka, objektīvi skatoties, Latvija šajā trijotnē ir kā tāds mazais pastarītis, jo, salīdzinot ar kaimiņiem, tirdzniecības apjomi ir nelieli. Vēl kāda būtiska atšķirība no mūsu kaimiņiem – to biržās aktīvas dalībnieces ir valsts kapitālsabiedrības, piemēram, lielās energokompānijas. Pie mums valsts kapitālsabiedrības ir visai kūtras. Premjers Krišjānis Kariņš gan dod cerību, ka agri vai vēlu arī tas varētu mainīties. 

Tieši privātie uzņēmēji bijuši galvenais dzinējspēks Latvijas kapitāla tirgū pērn, kur kā čempionus var izcelt degvielas tirgotāja “Virši - A” ienākšanu biržā, emitējot akcijas, vērtē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Kopumā sakot, lai gan darāmo darbu ir daudz, arī līdz šim paveiktais Latvijas un Baltijas kapitāla tirgus attīstībā jau sāk nest augļus. Un cik zināms, aizvien vairāk arī Latvijas uzņēmumu izrāda interesi par dalību biržā, tā kā nav izslēgts ka jau drīz ieraudzīsim kādus jaunus piedāvājumus.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, kā šā gada svārstīgo situāciju investīciju tirgos pārdzīvo Latvijas investori, par kļūdām un, protams, nepateicīgo prognozēšanu. Bet dziļāk ieskatīsimies kādā no Baltijas uzņēmumiem – šoreiz, cik interesantas ir Lietuvas dabasgāzes operatora akcijas?

Šis gads ir bijis fenomenāls, tā par aizvadīto gadu Latvijā investēšanā saka Rolands Zauls, „Swedbank” investīciju eksperts.  Pieaugumu viņi redzējuši visos segmentos. 

Pieaugumu investīcijās novērojuši arī bankā „Citadele” tur audzis gan apjoms, ko cilvēki investē, gan arī pašu investoru skaits, skaidro Kārlis Purgailis CBL  Central Asset Management” vadītājs.

Bet, ja pagājušais gads investoriem bija lielā mērā stabils laiks, tad šogad iet kā pa amerikāņu kalniņiem. Kritums kriptovalūtās, svārstības daudzās pasaules biržās, būtiski  samazinās pat Facebook vērtība.

Vērtības kritums arī citiem investoriem, Bet kā saka Kārlis Purgailis, šā brīža kritums ir ne tikai normāls, bet arī var nākt par labu.

Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par tik daudz sološās digitalizācijas ēnas pusēm – drošības riskiem. Digitālie draudi, kiberuzbrukumi, krāpniecība aug tik pat strauji, kā šo risinājumu lietderība. Uzklausām arī padomus, kā pasargāt savu uzņēmumu un arī to klientus. 

Un protams, ielūkojamies arī Baltijas biržā, kur nedēļa iesākās ar strauju akciju cenu kritumu, bet  noslēdzās jau uz pozitīvākas nots un ar potenciāla investora acīm izvērtēsim kādu biržā tirgotu uzņēmumu.

Jau kopš pandēmijas sākuma esam ik pa laikam runājuši par digitālo transformāciju, kuru daudzi uzņēmēji, arī valsts iestādes nepārprotami bija spiestas īstenot piespiedu kārtā, lai nezaudētu klientus, lai nodrošinātu attālināta darba iespējas saviem darbiniekiem,sniegtu pakalpojumus. Un tas viss lielākoties ir ērti, ātri, bet šo straujo digitalizāciju aizvien aktīvāk izmanto krāpniek.

Piemēram, pēc Finanšu nozares asociācijas datiem – pērn no Latvijas četru lielāko banku klientu kontiem izkrāpti vairāk nekā 11 miljoni eiro. Tas nav tikai Latvijas fenomens, ja pērn pasaulē respektētais tehnoloģiju izpētes un konsultāciju uzņēmums „Gartner” digitālo risinājumu drošību lika vien kā devīto svarīgāko jomu digitālajā vidē, šogad tā ir otrajā vietā. Autentifikācijas rīka SMART ID izveidotāju SK „ID Solutions” Biznesa attiecību vadītāja Sanita Meijere biznesa tehnoloģiju platformas „BiSMART” nākotnes tendenču forumā skaidro, ka uzbrukumi digitālajā vidē aug ģeometriskā progresijā.

Raidījumā Pievienotā vērtība stāstām par „dropšipingu”, vai tiešo piegādi, kā to dēvē latviski, un par kādu visai veiksmīgu Lietuvas uzņēmumu – Šauļu banku. 

Pietiek pavisam īsi ieskatīties jaunajiem uzņēmējiem domātajos padomos jebkur internetā, lai agri vai vēlu tev sāktu piedāvāt pastāstīt visu par „dropšipingu”, kas bieži vien tiek pasniegts kā vieglumviegls veids, kā ikviens var savu interneta biznesu uztaisīt.

Vispirms – par velti siers ir tikai peļu slazdā un peļņa bez riska un darba ir tikai krāšņās reklāmās, ne reālajā dzīvē. Tas attiecas arī uz tiešo piegādi. Otrkārt, kas tad īsti ir dropšipings? To jautājam „Elko grupai” – vienam no lielākajiem Latvijas IT produktu vairumtirgotājiem, kas tikko izziņojuši, ka arī viņi piedāvā "dropšipinga" pakalpojumus. Stāsta „Elko grupas” tirdzniecības direktors Oļegs Terļeckis.

Raidījumā Pievienotā vērtība šodien par pensijām: par to, kā sokas dažādiem 2.līmeņa pensiju plāniem, kā izvēlēties sev atbilstošāko un labāko, un vai arī Latvijā vajadzētu iet Igaunijas ceļu un ļaut cilvēkiem izstāties no sistēmas un parūpēties pašiem par sevi. 

Pirms nedēļas mazliet stāstījām par Igauņu pensiju fondu naudu, kur cilvēkiem ir iespēja atteikties no dalības 2.pensiju līmenī un saņemt visu uzkrāto naudu un principā darīt ar to, ko vēlas. Tas pamudināja palūkoties, kā ar pensiju uzkrājumiem un to vairošanu sokas pie mums Latvijā. Kāds ir bijis pēdējais gads pensiju fondu pārvaldniekiem? 

Un protams, paskatīsimies, kas notiek Baltijas biržā, kā veicas mūsu personīgajiem ieguldījumu portfeļiem un vai vērts ieguldīt Lietuviešu mēbeļu ražotāja „Vilniaus Baldai” akcijās.

Raidījumā Pievienotā vērtība par jauniem potenciāliem veidiem, kā investēt naudu un iegūt finansējumu, par ēdienu piegādi un ieskatīsimies kādā Baltijas trikotāžas ražošanas uzņēmumā.

Gadu mijas laikā pa kluso, kamēr bijām aizņemti ar dāvanu saiņošanu un citām akūtām svētku lietām, Konkurences padome izplatīja interesantu paziņojumu – ēdienu piegādes platformām „Wolt” un „Bolt” jāvērtē to noteikumi. Tas ir - vai komisijas maksa nav neadekvāti augsta, vai akcijas ir adekvātas. Īsāk runājot, vai piegādes platformas, kuras pandēmijas dēļ daudziem uzņēmējiem kļuvušas grūti aizvietojamas, neizmanto šo savu tirgus varu nepamatoti. Kā īsti ir, jautājam Jānim Jenzim no Restorānu asociācijas.

Vēl par kādu investēšanas iespēju, kas jau drīz varētu kļūt par realitāti Latvijas tirgū. Ja vai, pareizāk sakot, kad Saeima apstiprinās kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju dzīvi regulējošo likumu, Latvijā vieglāk būs pieejama iespēja mazajiem investoriem izmantojot dažādas digitālās platformas aizdot naudu pa tiešo  uzņēmumiem. Ar ko tie atšķiras jau no esošajām aizdevumu platformām, skaidro Ingus Valtiņš no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

Lai gan sistēma sāks darboties, kad Saeima pieņems likumu, potenciālie platformu veidotāji un uzturētāji jau ir aicināti sākt runāt par prasībām un nosacījumiem. Un interese jau esot.

Raidījuma “Pievienotā vērtība” speciālizlaidums. Atskatāmies uz aizvadīto gadu Baltijas biržā, tur spilgtākajiem notikumiem un arī to, kā ir veicies mūsu pašu ieguldījumu portfeļiem. 

2020.gada beigās abi raidījuma veidotāji – Jānis un Rudīte – uzsāka eksperimentu, esot bez jebkādas praktiskas pieredzes ieguldīšanā, atlika katrs 300 eiro, ko ieguldīt Baltijas biržā, lai mācītos praksē un arī klausītājiem ums varētu pastāstīt, kas un kā tur notiek. 

Tā tapa abu sāncencība un iemesls vienam otru mazliet paķircināt katra raidījuma izskaņā. Un vēl, jau sākotnēji Rudīte un Jānis arī vienojās, ka abi var pirkt Latvijas uzņēmumu akcijas, bet Lietuvā drīkst iepirkties tikai Rudīte, bet Jānim – Igaunijas tirgus.  

Un jau kopš paša eksperimenta sākuma reizi pusgadā uz mūsu darbībām, arī kļūdām akciju tirgū paskatās arī ieguldījumu eksperts, portāla “Investoru klubs” izpilddirektors Kaspars Peisenieks.