Lai savilktu mazu pandēmijas gada vai sezonas bilanci, šķiet, ka nav nepieciešams uzskaitīt to, kas paveikts, bet reizēm tomēr ir vērts to izdarīt. Sezonas laikā Kristīne Komarovska “Kultūrdevā” tikusies ar viesiem 40 kultūrrandiņos, bijusi producente 20 sezonas raidījumiem, izveidojusi 11 "Kultūrdevas" raidieraksta epizodes, bet tie ir skaitļi, kas nekad ne nieka neizteiks to, cik daudz kopības un vienotības sajūtas ir bijis ar visiem, kas šajā nozarē strādā, kas to veido un dzīvo, lai radītu, uzturētu kultūras pulsu.

Rēzija Kalniņa uztur ne tikai kultūras un teātra pulsu jau vismaz pāris desmitgades, bet pirms gandrīz gada radīja arī kultūras telpu, kurā jebkuram aktierim un māksliniekam ļauts būt pašam – kopā ar vīru, diriģentu Aināru Rubiķi un domubiedriem izveidota mūzikas un drāmas telpa “Oratorio”, kas vēl pavisam neilgu laiku bijusi atvērta apmeklētājiem, bet jau šobrīd ir kļuvusi par vietu, kur tiek veidotas jaunas teātra formas, saplūst aktieri no dažādiem teātriem un tiek būvēts tilts starp latviešu un krievu teātra auditoriju, vismaz Rēzija Kalniņa tā cer un uz to iet. “Oratorio” jau tūliņ sāks atzīmēt savas pastāvēšanas pirmo gadadienu, un Rēzija Kalniņa stāsta par plāniem, koncertiem, teātra izrādēm un uzvedumiem, kas tapuši un būs pieejami skatītājiem šovasar un rudenī.

Par sezonu Dailes teātrī Rēzija stāsta, ka ir priecīga par sadarbību ar Viesturu Kairišu un atzīst, ka ilgu laiku ir dzīvojusi aizspriedumos, standartos un attieksmēs pret konkrētiem cilvēkiem, arī režisoru Viesturu Kairišu. “Mana sastapšanās ar viņu notika izrādē “Smiļģis”, man otrajā cēlienā ir maza, epizodiska loma, kaut gan tā ir liela personība, ko es spēlēju – Lilija Štengele. Es sajutu Viesturā ļoti radniecīgu dvēseli, ka viņš arī ir lidotājs, meklētājs, ideālists un viņš ir ar ļoti labu, kaut kādā ziņā sarkastisku, satīrisku humoru, bet ar ārkārtīgi lielu cilvēku mīlestību. Viņš nav iemīlējies sevī, viņš iemīlās aktieros, procesā, idejā, manuprāt, tas ir kaut kas līdzīgs Smiļģim, Rainim, tā kā virscilvēks.” Rēzija izsaka vēlēšanos, kaut Dailes teātra trupa spētu saliedēties zem Viestura Kairiša spārna jeb piramīdas, kur viņš ir augšgalā kā idejas nesējs, nevis nodarbotos ar ambicioziem pašmērķiem, bet būtu ar vienu ideju un rādītu Dailes dvēseli.

Aktrise nav jutusi smakšanu, dzīvojot bez skatītājiem šajā pandēmijas laikā, bet turpinājusi darīt, radīt un strādāt, tiesa gan, atzīst, ka bailes esot izjutusi, bet tic, ka šis laiks ir bijis svētība un absolūti nepieciešams, kā poga “MIERS”, kas šajā laikmetā nospiesta “no augšas”, kad kapitālisms agonējis un patērētāju sabiedrības iezīmes sasniegušas savu augstāko virsotni. Par pandēmijas radīto sabiedrības šķelšanu, runājot par dalīšanu vakcinētajos, izslimojušos un sertifikātu ieviešanu, Rēzija izsakās skarbi un aicina nebūt kalpiem saimniekam, kas izmanipulēti un savesti ragos, bet galvenokārt cilvēkiem vienam pret otru. Arī “Oratorio” izrādes varēs apmeklēt kā viena, tā otra sabiedrības grupa, sekojot valstī ieviestajiem noteikumiem. Par Dziesmu un deju svētkiem e-vidē gan Rēzija ir skarba un uzskata, ka ir jāpagaida, kamēr viss norimst un jātiekas Mežaparka estrādē, kā pienākas.

"Kultūrdevas" podkāstā arī citas tēmas – par kopīgu sabiedrības lūgšanu, par drosmi un par iziaicinājumiem, par plāniem drāmas un mūzikas telpā “Oratorio”, par gatavošanos Imanta Kalniņa operas “Matīss – kausu bajārs” pasaules pirmatskaņojumam gada nogalē. Monumentālais opuss trijos cēlienos komponista bibliotēkā nogulējis 17 gadus, bet, atzīmējot Imanta Kalniņa 80. jubileju, to decembrī plānots atskaņot Liepājā, Rēzeknē, Rīgā – projekta idejas līdzautore un inscenētāja ir Rēzija Kalniņa, muzikālais vadītājs un diriģents Ainārs Rubiķis, un uzaicināti piedalīties ir gan “Sinfonietta Riga”, kamerkoris “Ave Sol”, gan solisti Raimonds Bramanis, Viktorija Pakalniece, Rihards Mačenovskis, Jānis Apeinis un daudzi citi.

””Kultūra dziedē!” – bija vārdi, kas man skanēja galvā janvāra beigās, sākot veidot "Kultūrdevas" raidierakstu, kas ar šo 11. epizodi, noslēgs pirmo podkāsta sezonu. Arī šis podkāsts ir bijis sava veida dziedinātava, domnīca un satikšanās vieta sarunām ar mediķi, raidījumu vadītāju, filmu režisorēm, radošo direktori, mācītāju, kontemplācijas skolotāju, koncertzāles vadītāju, dziedātājiem, laikmetīga mākslas centra vadītāju un mani, bet skaidri izjūtot visu klausītāju klātbūtni, kas, kā rāda mūsu statistikas dati, ir bijuši no puspasaules, ieskaitot Apvienotos Arābu Emirātus, ASV, kā arī Eiropas Savienības valstīm. Paldies visiem par to! Nepacietībā ievilksim elpu un baudīsim vasaru, kultūru, kas solās līt pāri malām!” aicina Kristīne Komarovska.